Igaunijas kompānija Eesti Energia, kas pievērsusies degslānekļa ieguves iespēju apzināšanai dažādās pasaules valstīs, piemēram, Jordānijā un ASV, patlaban slēgusi vienošanos par degslānekļa ieguves izpēti Marokā.

Igaunijas energokompānijas un tehnoloģiju uzņēmuma Outotec kopuzņēmums Enefit Outotec Technology vienojies ar energokoncernu San Leon Energy Plc (San Leon) par tam piederošo degslānekļa atradņu izpētni Marokas pilsētā Tarafaijā.

Viens no galvenajiem izpētes mērķiem Marokā ir noskaidrot, vai Enefit tehnoloģijas ir izmantojamas Tarfaijā atrodamā degslānekļa pārstrādei.

Abu uzņēmumu parakstītā vienošanās ietver Enefit Outotec Technology izpētes darbu veikšanu, nepieciešamo testēšanu un konsultācijas atradņu attīstības jautājumos. Turklāt vēlākos projekta posmos paredzēts nodrošināt Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit tehnoloģiju piegādi un uzņēmuma speciālistu iesaisti eļļas pārstrādes rūpnīcas Enefit280 izveidei Marokā.

Jordānija piekritusi a/s Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit 460 megavatu degslānekļa spēkstacijas būvei, vēsta Jordan Times.

Paredzēts, ka spēkstacija Jordānijas vidienē tiks izbūvēta četru gadu laikā.

Degslānekļa spēkstacijas būvi paredzēts uzsākt nākamgad, un tā būs pirmā degslānekļa spēkstacija Jordānijā.

Projekta vadītājs Andress Anijalgs (Andres Anijalg) laikrakstam norādīja, ka šādas spēkstacijas darbības nodrošināšana, izmantojot degslānekli, ir būtiski lētāka, nekā, izmantojot dabasgāzi vai naftu.

«Ņemot vērā mūsu pieredzi Igaunijā, mēs esam apturējuši tādu spēkstaciju darbību, ko nodrošina dabasgāze, jo esam sapratuši, ka ražot elektrību no degslānekļa ir daudz izdevīgāk,» viņš pauda laikrakstam.

Eesti Energia uzsākusi izmēģinājumus, lai elektroenerģijas ražošanas laikā no degslānekļa iegūtos pelnus pievienotu maisījumiem, kas tiek izmantoti autoceļu būvniecībā.

Igaunijas valstij piederošais elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia noslēdzis sadarbības līgumu ar Igaunijas autoceļu departamentu un celtniecības kompāniju AS Nordecon, lai sāktu pilotprojektu OSAMAT, kura laikā tiek meklēts plašāks pielietojums degslānekļa blakusproduktiem. Kā pirmā šo blakusproduktu pielietošanas joma tiek apgūta ceļu būve. Kopējās OSAMAT pilotprojekta izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Savienības LIFE+ programmas ietvaros.

2,1 kilometru garš posms šosejā Narva-Mustvē Ida-Viruma apgabalā ir pirmais objekts, kur jau ir uzsākti augsnes nostiprināšanas darbi ar jauno tehnoloģiju. Turklāt Eesti Energia Kaevandused un autoceļu būvniecības kompānija Nordecon ir noslēguši vienošanos par 7000 tonnu kaļķakmens šķembu piegādi. Šīs šķembas tiks izmantotas testa ceļu posmu būvniecībai Lenes un Ida-Viruma apgabalos. Kaļķakmens šķembas tiek iegūtas kā blakusprodukts degslānekļa ieguves procesā pazemes raktuvēs.

SIA Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia plāno segt visu Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu ar degvielu, kas iegūta no degslānekļa.

«Patlaban mums ir 600 litri auto degvielas, kas ir saražota no mūsu degslānekļa eļļas un atbilst mūdienu degvielas normām. Līdz 2016. gadam mēs plānojam paplašināt ražošanu, lai varētu izgatavot degvielu tādā apjomā, kas ļautu nosegt visas Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu,» stāstīja Eesti Energia degvielas ražošanas vadītājs Harri Mikks.

«Mums degslāneklis ir nākotnes nozīmīgākais izraktenis, kas ļauj apgūt jaunas ražošanas jomas ar augstu pievienoto vērtību,» norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve.

Pasākumā Degslānekļa diena tika prezentēts uzņēmuma Eesti Energia plāns šī mērķa sasniegšanai, jaunākās tehnoloģijas šķidro degvielu iegūšanai no degslānekļa, kā arī tika piedāvāta iespēja testēt auto, kas bija uzpildīts ar Eesti Energia ražoto degvielu.

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Decembra beigās ražošanu uzsākusi Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia degslānekļa eļļas rūpnīca Enefit280 Auverē, Igaunijā.

Uzņēmums norāda, ka degslānekļa eļļas ieguve jaunajā ražotnē ir nozīmīgs solis Eesti Energia ražošanas portfeļa paplašināšanā, kas ļauj stiprināt pozīcijas arī kā degslānekļa eļļas eksportētājam pasaules tirgū un pietuvoties izvirzītajam mērķim līdz 2016. gadam ar vietējiem resursiem pilnībā nodrošināt Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu.

«Līdz ar pirmo Enefit280 ražotnē iegūto degslānekļa eļļas barelu esam saņēmuši apstiprinājumu mūsu izstrādātās tehnoloģijas potenciālam. Ja līdz šim uzņēmums Eesti Energia galvenokārt bija pazīstams, kā Baltijas reģiona elektroenerģijas ražotājs, tad nākotnē mēs ceram iekarot tikpat lielu atpazīstamību un stabilas pozīcijas arī naftas produktu tirgū visā pasaulē,» sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sandors Līve.

Igaunijas valstij piederošais uzņēmums Eesti Energia piektdien paziņojis par šī gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījumu 634 miljonu apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, raksta baltic-course.com.

Uzņēmuma peļņa no pamatdarbības laika posmā no šī gada janvāra līdz septembrim (ieskaitot) veidoja 118 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērn, kopumā uzņēmums veica investīcijas 350 miljonu eiro apmērā, kas ir par 170% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmums valstij dividendēs samaksāja par 48% mazāk nekā pirms gada – 56 miljonus eiro.

Eesti Energia ienākumus balsta veiksmīgais degslānekļa eļļas eksports un tās augstā cena pasaules tirgū. «Jaunā degslānekļa rūpnīca, ko plānots pabeigt nākamgad, dubultos degslānekļa ražošanas apjomus un ļaus vēl vairāk uzlabot rādītājus šķidro kurināmo tirgū,» stāsta Margus Kāsiks (Margus Kaasik) no Eesti Energia.

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Igaunijas kompānijas VKG un Eesti Energia gatavojas uzsākt dīzeļdegvielas ieguvi no degslānekļa eļļas, vēsta Postimees.

VKG vadītājs Prits Rohumā (Priit Rohumaa) apliecināja, ka kompānija projektu jau ir uzsākusi. «Būvniecību mēs sāksim nākamajā gadā, 2015. gadā pārstrādes rūpnīcai vajadzētu jau sākt darboties, bet pilnus ražošanas jaudas apmērus plānots sasniegt 2016. gadā,» klāstīja VKG vadītājs.

VKG norāda, ka gada laikā plāno saražot 400 tūkstošus tonnu dīzeļdegvielas, kas ir līdzvērtīgs divām trešdaļām Igaunijas ikgadējā dīzeļdegvielas patēriņa.

Medijs atgādina, ka Eesti Energia uzsākt dīzeļdegvielas ieguvi no degslānekļa gatavojas 2016. gadā. Tas nozīmējot, ka Igaunija pavisam drīz spēs pati saražot sev nepieciešamo dīzeļdegvielu.

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Agrāk Igaunijas energokompānija Eesti Energia teica, ka tās mērķis ir iegūt 30% tirgus daļu Baltijas valstīs, taču tā bija nedaudz «naudas dedzināšanas» stratēģija, atzīst tagad par tirdzniecību atbildīgais kompānijas valdes loceklis Marguss Rinks.

«Ja vienīgais mērķis ir tirgus daļa, sāc «dedzināt naudu». Tagad raugāmies uz to, kā vislabāk pārdot saražoto elektrību. Stratēģija mainījās pagājušajā rudenī,» teica Rinks.

Viņš skaidroja, ka Eesti Energia ražošanas iespējas Igaunijā nedaudz pārsniedz desmit teravatstundas (TWh). Kompānijas stratēģija ir meklēt labāko risinājumu, kā pārdot šīs desmit TWh Baltijas valstīs, lai gūtu peļņu. Ja kompānija nevar pārdot elektrību Baltijas valstīs, caur biržu Nord Pool Spot tā tiek pārdota Somijai vai Zviedrijai.

«Tāpēc nesakām, ka mērķis ir iegūt 30% Baltijas tirgus, jo tas ir atkarīgs no apstākļiem. Ja, piemēram, apstākļi nebūs labi pārdošanai Baltijas tirgū, varam pārdot elektrību Ziemeļvalstīm,» teica kompānijas pārstāvis.

Elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia ir iegādājies Valkas novada domei piederošos 10% kapitāldaļu Enefit Power&Heat Valka koģenerācijas spēkstacijā. Tādējādi kompānija Eesti Energia, kurai iepriekš piederēja 90% spēkstacijas kapitāldaļu, ir kļuvusi par vienīgo Valkas koģenerācijas stacijas īpašnieci.

Uzņēmuma Enefit Taastuvenergia, kas pārvalda Eesti Energia atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības, vadītājs Innars Kāsiks (Innar Kaasik) stāsta, ka viens no galvenajiem mērķiem spēkstacijas iegādē ir uzņēmuma pārvaldības struktūras atvieglošana, kas saskan ar Eesti Energia kopējo stratēģiju. “Lēmums par labu kapitāldaļu ieguvei pieņemts arī pateicoties tam, ka Valkas novada dome izrādīja interesi pārdot savas kapitāldaļas un atteikties mazākuma akcionāra pozīcijas. Zīmīgi, ka šis ir vienīgais Eesti Energia piederošais enerģijas ražošanas uzņēmums, kas atrodas ārpus Igaunijas,” skaidro Innars Kāsiks.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia», kas Latvijā darbojas ar «Enefit» zīmolu, apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos ir audzis par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 229 miljonus eiro.

Kompānijas EBITDA jeb peļņu no pamatdarbības neietekmēja vienreizējie darījumi un tā bija 77 miljoni eiro, saglabājoties vienā līmenī ar pērn fiksēto rādītāju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Raksturojot biznesa vidi pirmajā ceturksnī, «Eesti Energia» finanšu direktors Andri Avila norāda, ka šis gads ir sācies ar vispārēju cenu kāpumu–elektroenerģijas un naftas tirgos, kā arī CO2 emisiju kvotu tirgū.

«Vidējā tirgus cena elektroenerģijai pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 41,90 eiro par megavatstundu. Pēdējā reize, kad kādā ceturksnī tika sasniegta tik augsta cena, bija 2014. gadā. Vienlaikus interesanti, ka ceturkšņa vidējā elektroenerģijas tirgus cena Igaunijā bija zemāka nekā Somijā. Savukārt tirgus cena mazutam, kas ir degslānekļa eļļai līdzīgākais šķidrās degvielas veids pasaules tirgū, gada griezumā pieauga par 6%. Tikmēr CO2 kvotu cenu lēciens bijis visstraujākais – salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni tās augušas gandrīz divkārt un sasniedz gandrīz 10 eiro par tonnu izmešu,» skaidro A. Avila.

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia pērn palielinājusi saražotās elektroenerģijas apjomu par 13%, bet degslānekļa eļļas ieguvē sasniegti augstākie rādītāji kompānijas pastāvēšanas vēsturē. Tikmēr Eesti Energia Latvijas meitas uzņēmuma Enefit klientu skaits pērn pieaudzis par trešdaļu.

Eesti Energia peļņa no pamatdarbības (EBITDA) 2013. gadā bija 310 miljoni eiro, kas gada griezumā ir pieaugums 11,5% apmērā. Kompānijas tīrā peļņa palielinājās līdz 160 miljoniem eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pirms gada.

Pērn Igaunijas gada laikā saražojusi 11 TWh elektroenerģijas, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Degslānekļa eļļas ieguvē sasniegts visā kompānijas pastāvēšanas vēsturē lielākais apjoms - 208 000 tonnas.

Kopējais Eesti Energia apgrozījums 2013. gadā bija 966 miljoni eiro, kas ir 18% pieaugums salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Latvijā strādājošais Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit pērn audzējis biznesa klientu portfeli, uzrādot 34% pieaugumu un gadu noslēdzot ar 1760 klientiem. Arī pārdotās elektroenerģijas apjoms audzis par 36,5%, sasniedzot 1 150 GWh.

Aizvadītajā gadā Igaunijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmums AS Eesti Energia audzējis apgrozījumu un peļņu, kā arī īstenojis rekordlielas investīcijas ražošanas attīstībā.

Energokompānijas apgrozījums pērn audzis par 7,7 procentiem – līdz 858 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma pamatdarbības peļņa sasniegusi 168 miljonus latu, kas bijis kāpums 12,8 procentu apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Uzņēmums norāda, ka finanšu izaugsmes rādītājus veicinājuši labie degslānekļa eļļas pārdošanas rezultāti, kā arī elektroenerģijas pārdošanas apjomu pieaugums atvērtajā tirgū. Eesti Energia ienākumi no darbības dažādos tirgos, kur valda brīva konkurence, veido 63 procentus no visas gūtās peļņas, kas ir 40 procentu kāpums salīdzinājumā ar 2010. gadu.

Aizvadītajā gadā Igaunijas elektroenerģijas uzņēmums veicis arī rekordlielas investīcijas tehnoloģiju izstrādē un enerģijas ražošanā no pašmāju resursiem. «Kopumā investīciju apjoms aizvadītā gada laikā ir pieaudzis aptuveni divarpus reizes. Ja pēdējo desmit gadu laikā uzņēmums investīcijām atvēlēja 100 – 200 miljonu eiro, tad pērn šis rādītājs sasniedza 508 miljonus,» sacīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve.

Eesti Energia Iru spēkstacijā Igaunijā ir atklājis koģenerācijas bloku, kurā kā kurināmais tiks izmantoti nešķiroti sadzīves atkritumi. Kopējās investīcijas šajā projektā veido 105 miljonus eiro, informē Eesti Energia pārstāvji.

Spēkstacijā varēs pārstrādāt līdz divām trešdaļām Igaunijā radīto nešķiroto sadzīves atkritumu, vienlaikus ražojot elektroenerģiju un nodrošinot siltumu Tallinas un Mārdu pilsētu iedzīvotājiem.

Tiek paredzēts, ka līdz ar jaunā atkritumu pārstrādes bloka palaišanu Iru spēkstacijā, Igaunijā ievērojami samazināsies poligonos noglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Turpmāk atkritumi galvenokārt tiks novirzīti elektroenerģijas un siltuma ražošanai.

«Igaunijai atkritumu dedzināšanas bloks Iru spēkstacijā ir pilnīgi jauns risinājums, gan no enerģētikas, gan arī no atkritumu apsaimniekošanas perspektīvas,» skaidro Sandors Līve (Sandor Liive), Eesti Energia valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Igaunijā šī ir pirmā reize, kad atkritumus sāk izmantot kā kurināmo, tā vietā, lai uzkrātu tos poligonos.

«Pie tik zemas elektrības tirgus cenas, nav iespējams rentabli uzbūvēt jaunas ražošanas jaudas». To intervijā DB atzīst Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve, sakot, ka elektrības cenai būtu jābūt vismaz par 50% augstākai, lai atmaksātos jaunu staciju būvniecība.

Kādi pašlaik ir Eesti Energia investīciju projekti?

Aulepa spēkstacijai pašlaik ir pieņemts lēmums par pirmā 300 megavatu (MW) bloka būvniecību 640 milj. eiro vērtībā. Iespējams, tiks būvēts arī vēl otrs bloks, taču par to lēmums vēl nav pieņemts. Esam investējuši vairāk nekā 100 MW vēja parkos, izvērtējam vēl dažas vēja enerģijas ražošanas iespējas, tomēr jāatzīst, ka no atjaunojamo enerģiju subsīdiju viedokļa vēja parkiem limits pašlaik Igaunijā ir izsmelts. Līdz ar to tuvākajā nākotnē, visticamāk, jaunu investīciju šajā jomā nebūs. 222 milj. eiro esam investējuši Enefit 280 jaunajā eļļas ražotnē no degslānekļa. Ļoti nozīmīgas ir arī 108 milj. eiro veiktās investīcijas mūsu degslānekļa spēkstaciju atsērošanas iekārtās, kas ļaus mums veiksmīgi turpināt darbu atbilstoši ES vides normām. Līdz ar to visas runas par to, ka mums savas ražotnes vides apsvērumu dēļ tuvāko gadu laikā būtu jāslēdz, neiztur kritiku.

Eesti Energia Igaunijā sākusi būvēt 640 miljonus eiro vērtu elektrostaciju, kura ļaus palielināt eksportētās elektroenerģijas apjomu un nodrošinās Igaunijas enerģētisko neatkarību.

Auveres elektrostacija tiks pilnībā pabeigta līdz 2015. gada beigām, un tās jauda sasniegs 300 MW. Pašlaik Eesti Energia saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 10.4 TWh (teravatstundas) gadā, ievērojami pārsniedzot Igaunijas patēriņu, kas 2011. gadā bija vien 7.8 TWh. Salīdzinājumam - Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas patēriņš aizvadītajā gadā bija attiecīgi 6.8 un 10.5 TWh.

«Igaunija mērķtiecīgi virzās uz savu energoneatkarību un Auveres elektrostacijai būs nozīmīga loma šīs neatkarības nodrošināšanā. Mūsu mērķis ir pilnībā segt valsts iekšējo enerģijas patēriņu ar pašmāju resursiem un vienlaikus uzturēt pietiekamas ražošanas jaudas, lai pārdotu elektroenerģiju Baltijas reģionā,» svinīgās pamatakmens ielikšanas ceremonijas laikā skaidroja Sandors Līve, Eesti Energia valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit, sadarbojoties ar Valkas novada domi, ceturtdien Valkā atklājis pirmo kompānijas koģenerācijas staciju Latvijā – Enefit Power&Heat Valka.

Kopējās investīcijas projektā veido desmit miljonus eiro, no kuriem 36% ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, kas paredzēts atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstības projektiem.

90% SIA Enefit Power&Heat Valka kapitāldaļu pieder Eesti Energia, savukārt mazākuma akcionārs ar 10% kapitāldaļu ir Valkas novada dome.

Valkas dome rekonstruējusi un izbūvējusi jaunas siltumtrases, lai nodrošinātu siltumpiegādi Valkas pilsētā, un Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs pauž, ka īstenotais projekts būs «nozīmīgs ieguvums Valkas iedzīvotājiem».

SIA Enefit Power&Heat Valka elektroenerģijas ražošanai izmantos vietējo biomasu – šķeldu, zāģu skaidas vai kūdru. Tāpat koģenerācijas stacijā tiks ražota siltumenerģija, kas tiks piegādāta Valkas iedzīvotājiem.

Igaunijas konkurences padome ir devusi piekrišanu Igaunijas energokompānijas Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmumam Enefit Green pabeigt Nelja Energia iegādes darījumu.

Šis ir noslēdzošais solis šajā uzņēmuma iegādes darījumā, jo Latvijas Konkurences padome savu apstiprinājumu sniedza jau šī gada jūlijā, bet Lietuvas Konkurences padomes piekrišana tika saņemta augustā.

Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Nelja Energia iegāde atbalsta kompānijas stratēģisko mērķi palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjomu. «Mūsu mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Salīdzinot ar šodienas situāciju, tas ir daudzkārtējs pieaugums un pietiekami ambiciozs mērķis. Tajā pašā laikā, visas Baltijas jūras reģiona valstis attīsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir gaidāmas vairākas izsoles jaunu enerģijas ražošanas projektu attīstītājiem un mums ir labas izredzes iesaistīties jaunos attīstības projektos,» skaidro H. Suters. «Nākotnē mēs ceram piedāvāt iespēju ikvienam interesentam būt par daļu no mūsu kompānijas attīstības veiksmes stāsta ar akciju publiskā piedāvājuma starpniecību,» papildina H. Suters.

Eesti Energia atkritumu dedzināšanas plāns, kas paredz atkritumus ievest no ārvalstīm, Igaunijas patērētājiem subsīdijās izmaksās 1,7 miljonus eiro, citējot Igaunijas laikrakstu Eesti Päevaleht, vēsta BBN.

Eesti Energia divi ārvalstu partneri – somu uzņēmums GemiFin Oy un britu Mid UK Recycling Ltd – jau pieteikušies importēt Igaunijā 86 tūkst. tonnus atkritumu. To plānots darīt, neskatoties uz to, ka Eesti Energia piederošās Iru spēkstacijas ikgadējā atkritumu dedzināšanas jauda ir 220 tūkst. tonu, bet pati Igaunija gadā saražo 300 tūkst. tonnu atkritumu gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmums Eesti Energia Iru spēkstacijā šovasar ir atklājis koģenerācijas bloku, kurā kā kurināmais tiks izmantoti nešķiroti sadzīves atkritumi. Kopējās investīcijas šajā projektā veido 105 miljonus eiro. Eesti Enrergia pārstāvji norādīja, ka līdz ar jaunā spēkstacijas bloka izveidi, samazinājušās apkures cenas Tallinā un Mārdu, bet visā Igaunijā kritušās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar kopējo jaudu 600 megavatu apjomā

Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers skaidro, ka daļēji šīs enerģijas ražošanas vienības aizstās jaunais Auveres spēkstacijas energobloks, kas darbu sāka šā gada septembrī.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lēmums par šo energobloku slēgšanu tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, jo tajos izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas un sniedz zemāku efektivitāti nekā jaunākas spēkstacijas, norāda J. Bethers. «Vecajiem energoblokiem ir noteikts stundu limits, kas nosaka, cik ilgi tie var darboties. Attiecīgi konkrētie energobloki tiks slēgti pēc šo darbības stundu iztērēšanas. Pašlaik enerģijas ražošanā notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā savu laiku nokalpojušās tehnoloģijas aizvieto jauni un daudz efektīvāki risinājumi, ko sevī ietver Auveres spēkstacija,» atzīmē Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka Auveres spēkstacijas būvniecība ilga astoņus gadus un šī ir unikāla spēkstacija ar augstu efektivitāti, kas spēs nodrošināt enerģiju nākamajām divām attīstības paaudzēm Igaunijā. «Būtisks uzlabojums ir arī Auveres spēkstacijas mazais izmešu līmenis, kas ir daudzkārt zemāks nekā vecajos energoblokos. Tāpat jāuzsver, ka Auveres spēkstacija spēj gadā saražot 2,2 teravatstundas elektroenerģijas, kas sedz 25% no Igaunijas kopējā enerģijas patēriņa. Šāda mēroga jaunuzcelta spēkstacija Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū pēdējo reizi tika atvērta pirms desmit gadiem Malmo, Zviedrijā. Šī stacija kā kurināmo izmanto dabasgāzi, darbojoties ar 450 megavatu jaudu,» uzsver J. Bethers, piebilstot, ka Auveres spēkstacijā izmantotās tehnoloģijas ļaus līdz pat pusei no nepieciešamā kurināmā aizstāt ar biomasu.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.