Finanses

EIB meklē iespējas Latvijā finansēt klimatrīcības prioritātēm atbilstošus projektus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija, trešdien tikšanās laikā ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) pauda EIB grupas direktoru valdes priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo.

EIB pārstāvji norāda, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas tēmas, tai skaitā atbalsts Ukrainai, Eiropas stratēģiskā autonomija, EIB grupas ieguldījumu prioritātes un ciešāka sadarbība starp EIB grupu un Latviju.

"Banka aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, tādām kā ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija," norādīja Kalvinjo, piebilstot, ka pašreizējā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā EIB ir stingri apņēmusies atbalstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu inovācijas un zaļo pārkārtošanos.

EIB bankas grupa 2023.gadā apstiprināja investīciju projektus Latvijā 82 miljonu eiro apmērā. Šis ieguldījums ir daļa no EIB grupas finansējuma gandrīz viena miljarda eiro apmērā, kas valstī sniegts pēdējo piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB piešķir Luminor 115 miljonu eiro finansējumu Baltijas uzņēmumu atbalstam

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EIB un LMT vienojas par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā

Db.lv, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas finanšu ministre: EIB vairāk jāiesaistās ES aizsardzības spēju stiprināšanā

LETA/BNS, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Eiropas Investīciju bankai (EIB) būtu jāpiešķir lielāka loma Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju stiprināšanā, piektdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

Viņa norādīja, ka pašlaik EIB investīcijām ir trīs galvenās prioritātes.

"Pirmkārt, bankai jāturpina aktīvi piedalīties Ukrainas atjaunošanas un noturības palielināšanas projektu finansēšanā. Otrkārt, EIB jāsniedz lielāks ieguldījums ES aizsardzības spēju stiprināšanā, paplašinot finansējamo nozaru sarakstu aizsardzības un drošības jomā. Treškārt, EIB jāturpina darboties kā ES klimata bankai un jāfinansē zaļās pārejas projekti, kas nozīmē arī ES enerģētiskās neatkarības palielināšanu," sacīts ministres paziņojumā.

Piektdien un sestdien Skaiste piedalās Eirogrupas un ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālajās sanāksmēs Ģentē, Beļģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AJ Power piesaista līdzfinansējumu no Citadeles un EIB 1,24 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa “AJ Power” piesaistījusi 1,24 miljonus eiro no bankas Citadele un Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju programmas, kas tiks izmantoti, lai noslēgtu saules elektrostacijas izbūvi Jelgavas novadā.

Patlaban Jelgavas novada Svētes pagasta “Ozolājos” aktīvi norit industriālā saules parka būvniecības darbi. Jelgavas SES kopējā platība ir vairāk nekā 3 ha, kuros izvietoti 5760 saules paneļi. Plānots, ka saules elektrostacija ražošanu uzsāks 2024. gada aprīlī, kas ir aktīvā saules paneļu elektrības ražošanas perioda sākums. Projekta kopējās izmaksas ir 2,32 miljoni eiro. Šis ir pirmais “AJ Power” īstenotais projekts, kas finansēts no EIB garantiju programmas sadarbībā ar banku Citadele.

Saules parka kopējā jauda ir 3,25 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 3408 MWh zaļās enerģijas. Ar to ir pietiekami, lai veiktu enerģijas apgādi vairāk nekā 1620 mājsaimniecībām un samazinātu CO2 kaitīgos izmešus gadā par vairāk nekā 1030 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB viceprezidents: Skandāls ar BaltCap līdzekļu piesavināšanos neietekmē bankas plānus Baltijā

LETA/BNS, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ES līderi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi kopīgi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji kopīgā vēstulē Eiropas Investīciju bankai (EIB) aicinājuši paplašināt finansējumu drošībai un aizsardzībai saskaņā ar jaunajām Eiropas Savienības prioritātēm.

Vēstuli parakstījusi arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

ES līderi norāda, ka EIB spēlē būtisku lomu attiecībā uz investīciju finansēšanu Eiropā, un tā darbojas arī kā ES aizdevuma iestāde. Tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis pieaugošu nepieciešamību pēc investīcijām drošības un aizsardzības sektorā Eiropā, ES līderi uzskata, ka ir steidzami jāapspriež veidi, kā nodrošināt EIB ieguldījumus drošības un aizsardzības nozarē. Vienlaikus ir jāspēj piesaistīt investorus un, iespējams, jāpaplašina investoru bāzi, kā arī jāsaglabā savu kredītreitingu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju kompleksa "Verde" attīstītājs - Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset Management" un būvfirma SIA "Velve" pēc abpusējās vienošanās ir pieņēmuši lēmumu pārtraukt sadarbības līgumu, pavēstīja "Velves" pārstāvji.

Tā rezultātā kopš šī gada jūlija "Velve" vairs nav biroju kompleksa "Verde" ģenerālbūvnieks. "Lēmums ir saistīts ar abu uzņēmumu atšķirīgo redzējumu par objekta būvniecības posmiem, tai skaitā izmaksām," skaidro "Velves" pārstāvji.

Plašāk šo lēmumu abas puses ir vienojušās nekomentēt.

"Velve" ir pilnībā uzbūvējusi un 2022.gada jūlijā nodevusi ekspluatācijā "Verde" pirmo jeb A ēku. Līdztekus būvkompānija ir pabeigusi arī B ēkas nesošo konstrukciju būvniecību, sāka fasādes montāžu un paveica daļu no iekšējiem un ārējiem inženiertehniskajiem darbiem.

"Verde" ir pirmais "Capitalica Asset Management" īstenotais projekts Latvijā, kura attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā 65 miljonus eiro, no kuriem 22 miljonu eiro kredītu piešķīra Eiropas Investīciju banka (EIB), kas apstiprināja finansējumu no cīņai ar klimata pārmaiņām paredzēto investīciju paketes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Komentāri

Pievienot komentāru