Foto

Eifeļa torņu dažādās versijas - vairāku pasaules pilsētu rota

Gunta Kursiša, 03.02.2014

Jaunākais izdevums

Kas ir kopīgs Tokijai, Lasvegasai, Handžou un Tegusigalpai? Katrai no šīm pilsētām, kas atrodas dažādos kontinentos, ir savs Eifeļa tornis.

Parīzes simbols – tērauda tornis – ir visbiežāk kopētā celtne pasaulē. Pakaļdarinājumu esot tik daudz, ka SETE, kompānija, kas pārvalda pieminekli, atzinusi, ka nevar pateikt, cik Eifeļa torņa versiju ir pasaulē, vēsta AFP.

Daži no Eifeļa torņa pakaļdarinājumiem ir iemantojuši atsevišķu slavu, piemēram, tornis Tokijā vai tā reprodukcija Lasvegasā pats par sevi kļuvis par atpazīstamu tūrisma objektu. Savukārt daži no «Eifeļa torņiem» ir mazāk zināmi un atrodas, piemēram, eksotiskās Bolīvijas galvaspilsētā, Bulgārijā netālu no Melnās jūras, kā arī Libānas ANO miera uzturētāju bāzē.

Tokijā Eifeļa torņa pakaļdarinājums uzbūvēts 1958. gadā, un tas nokrāsots sarkanā un baltā krāsā. Šī ir viena no slavenā torņa kopijām, kura augstumā pārspēj oriģinālu un sasniedz 333 metrus. Tiesa gan, 2011. gadā tika sabojāta torņa antena, līdz ar to tā augstums uz laiku sarucis līdz 312 metriem. Oriģinālā Eifeļa torņa Parīzē augstums ir 300 metri, un to atklāja 1889. gadā.

Tieši simts gadus pēc parīzieša atklāšanas, 1999. gadā, arī amerikāņi nāca klajā ar iespaidīgu Eifeļa torņa versiju, Lasvegasā atklājot 324 metrus augstu torni.

Tikmēr Handžou, Ķīnā, aplūkojama izmēros pieticīgāka Eifeļa torņa kopija, kuras augstums sasniedz 108 metrus.

Līdzīgi kā daudzās Eifeļa torņa versijas, pasaulē sastopamas arī vairākas Parīzes. Izrādās, tā nodēvēta ne vien Francijas galvaspilsēta, bet arī, piemēram, kāda pilsēta Krievijā, Urālu pakājē. Tā tika dibināta 1942. gadā un par «Pariž» nodēvēta par godu 30 gadiem, kas tolaik apritēja, kopš Krievijas armija uzvarēja Napoleona karaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eifeļa torņa darbinieki trešdienas pēcpusdienā slēdza ievērojamo Parīzes tūrisma atrakciju, protestējot pret jaunu torņa apmeklēšanas politiku, kas, viņuprāt, rada briesmīgas tūristu rindas.

Piekļuve 324 metrus augstajam tornim, kuru pērn apmeklēja vairāk nekā seši miljoni cilvēku, bija bloķēta no plkst.16 (plkst.17 pēc Latvijas laika).

Personāls jau iepriekš plānoja ceturtdien streikot.

Eifeļa torņa administrācija paziņoja, ka personāls slēdzis piekļuvi pēc tam, kad trešdienas pēcpusdienā izjuka sarunas ar arodbiedrībām. Apmeklētāji tomēr netika evakuēti, un tūristiem, kas jau atradās tornī, tika atļauts pabeigt apmeklējumu.

Personāls ir neapmierināts ar jūlijā pieņemtu lēmumu sākt rezervēt pusi no Eifeļa torņa biļetēm tiem, kas biļeti nopērk iepriekš internetā un izvēlas noteiktu laiku savam apmeklējumam. Iepriekš šādiem apmeklētājiem rezervēja tikai 20% biļešu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Eifeļa tornis, kas pandēmijas dēļ bijis slēgts mēnešiem ilgi, no 16.jūlija atkal būs atvērts apmeklētājiem.

Lai ievērotu sociālās distancēšanās prasības, dienas laikā Eifeļa tornī tiks ielaisti ne vairāk kā 10 000 cilvēku.

Apmeklētājiem būs pieejami visi torņa stāvi, izņemot dažus, kur tiek veikta renovācija.

Lifti apkalpos tikai 50% no normālā cilvēku skaita.

Eifeļa tornī tiek veikti plašākie atjaunošanas darbi tā vēsturē, gatavojoties 2024.gadā plānotajām Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tostarp tornis tiek pārkrāsots, lai piešķirtu tam zeltainu nokrāsu. Taču krāsošana pašreiz apturēta, jo esošajās krāsas kārtās atklātas svina pēdas, padarot krāsošanas procesu bīstamu.

Eifeļa torni parasti apmeklē aptuveni septiņi miljoni cilvēku gadā. Trīs ceturtdaļas no apmeklētājiem parasti ir ārvalstu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Parīzes simbols atzīmē 300 miljonā apmeklētāja uzņemšanu

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eifeļa tornis, kas ir galvenais romantiskās Parīzes simbols, šī gada 28. septembrī atzīmējis 300 miljonā apmeklētāja uzņemšanu kopš tā atklāšanas 1889. gadā.

Šim notikumam par godu torni rotāja uzraksts «300 miljoni paldies» un tas bija izgaismots dažādās krāsās.

No torņa atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam 300 metrus augstais Eifeļa tornis, kuru projektējis franču inženieris Gustavs Eifelis, bija pasaules augstākā celtne.

Fakti liecina, ka Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais svars ir 10100 tonnas. Atkarībā no laika temperatūras torņa smaile var novirzīties pa 8 centimetriem, izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas, tomēr torņa krāsa nedaudz mainās šobrīd tas ir brūni-pelēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129

LETA—AFP/BBC/REUTERS/THE LOCAL/DPA, 14.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Īpaši selfiju mīļotājiem: Eifeļa tornī atklāta stikla grīda virs Parīzes

Lelde Petrāne, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaulē populārākajiem tūrisma objektiem apmeklētājus priecēs ar jaunu, nervus kutinošu piedāvājumu, vēsta ārvalstu mediji.

Eifeļa tornis, kura pirmsākumi meklējami 1889. gadā, nesen piedzīvoja 30 miljonus eiro vērtu renovāciju, kas ietvēra stikla grīdas izbūvi pirmajā stāvā.

Tagad apmeklētāji var piedzīvot «staigāšanu pa gaisu» virs pilsētas vai uzņemt tā sauktos selfijus jeb pašbildes uz skaista fona.

Katru gadu Eifeļa torni apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku. Renovācijā ietverti arī saules paneļi un jauns muzejs par objekta vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas attīstītājs Hermitage sācis trīs miljardu ASV dolāru vērtu projektu Parīzē, cerībā pārspēt Londonas debesskrāpi Shard, kas pašlaik ir augstākā celtne Rietumeiropā, raksta Bloomberg.

Hermitage paredz uzcelt divas 320 metrus augstas celtnes Parīzes La Defense biznesa rajonā, vienpadsmit metro pieturvietu attālumā no Parīzes Dievmātes katedrāles

Paredzēts, ka debesskrāpjos atradīsies luksusa dzīvokļi, biroji, kā arī pieczvaigžņu viesnīca.

Parīzē vēl augstāka celtne par Hermitage debesskrāpjiem būs vien Eifeļa tornis.

«Jūs redzēsiet abas celtnes no jebkuras pilsētas daļas,» norāda Emins Iskanderovs, 37 gadus vecais Hermitage vadītājs. Viņš pauda, ka līdz gada beigām tiek plānots slēgt visas ar finansēm saistītās norunas, savukārt projekta īstenošanas darbi varētu sākties nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stambulas Lielais tirgus (Grand Bazaar) ir vairāk nekā 500 gadus sens, pārdzīvojis uguns liesmas un zemestrīces, uzņem līdz pat 400 tūkstošiem cilvēku dienā un var lepoties ar to, ka ir pasaulē visapmeklētākais objekts - populārāks nekā Eifeļa tornis.

Tirgū drīz sāksies tik ļoti nepieciešamā renovācija, kas ilgs desmit gadus un saskaņā ar aplēsēm izmaksās 30 miljonus eiro.

Lielo tirgu 2014. gadā apmeklēja vairāk nekā 90 miljoni cilvēku. Tas kļuvis par vienu no Stambulas ikoniskākajām vietām. Tūristi uz šo vietu plūst, lai iegādātos suvenīrus vai paklājus, un kaulēšanās ar pārdevējiem jau vien ir piedzīvojums. Savukārt vietējie tirgū iegādājas apģērbu, mēbeles, kurpes, kā arī juvelierizstrādājumus.

Lielā tirgus fotogrāfijas - pirms renovācijas - skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ņujorkas Chrysler Building debesskrāpis izlikts pārdošanā

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Chrysler Building debesskrāpis, kas ir bijis daļa no Manhatanas ainavas kopš 1930. gada un bija pasaulē augstākā ēka līdz to pārspēja Empire State Building, izlikts pārdošanā.

Debesskrāpim ir 77 stāvi, augstums līdz jumtam ir 282 metri, bet kopā ar spici, kas atrodas uz jumta, celtnes augstums sasniedz 319 metrus, liecina informācija Vikipēdijā.

Debesskrāpi sāka celt 1928. gadā un pabeidza celt 1930. gadā. Chrysler Building laikā no 1930. gada 27. maija līdz 1931. gada 30. aprīlim bija augstākā ēka pasaulē, pirms tam augstākā ēka bija Eifeļa tornis, savukārt pēc tam - Empire State Building. Pašlaik tā ir viena no augstākajām ēkām Ņujorkā.

Debesskrāpis pieder valsts ieguldījumu fondam Abu Dhabi Investment Council un attīstītājam Tishman Speyer.

Tishman Speyer īpašumu iegādājās 1997. gadā un ēkas atjaunošanā ieguldīja 100 miljonus ASV dolāru. Valsts ieguldījumu fonds 2008. gadā par īpašuma iegādi samaksāja 800 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākotnēji nīstas, tagad par leģendām kļuvušas un mīlētas celtnes

Gunta Kursiša, 13.08.2013

Eifeļa tornis Parīzē. Rakstnieks Gijs de Mopasāns (Guy de Maupassant), kas bija viens no aktīvākajiem Eifeļa torņa būvniecības pretiniekiem, neveiksmīgi centās to apturēt, vēršoties pie atbildīgā ministra. Kad tornis tika uzcelts, par G. de Mopasāna mīļāko maltītes ieturēšanas vietu kļuva restorāns torņa pakājē. Rakstnieks norādīja, ka tā ir vienīgā vieta, kur viņam nav jāskatās uz «nelietderīgo monstru», kā viņš pats šo celtni bija nodēvējis.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pašlaik par leģendām kļuvušas nozīmīgas celtnes, kas iemantojušas pasaules pilsētu simbolu godu, sākotnēji nebūt nav bijušas apkārtējo iedzīvotāju mīlētas. Piemēram, slavenais Parīzes simbols Eifeļa tornis izpelnījās francūžu asu kritiku un tika nodēvēts pat par «nelietderīgu monstru», kas aizēnos galvaspilsētas labākos pieminekļus.

Laikraksts The Telegraph atgādina par nozīmīgām celtnēm, kas iepriekš tika neviennozīmīgi vērtētas. Aplūkojiet tās pievienotajā galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Identificēts viens no Parīzes teroraktu sarīkotājiem

LETA, 15.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinātas drošības apstākļos pirmdien Parīzē sākas vēsturē lielākā pasaules līderu sanāksme, kas veltīta klimatam. Skeptiķi jau norāda, ka vairāk nekā 140 valstu un valdību vadītājiem būs grūti vienoties par konkrētu rīcību un solījumiem, lai mazinātu globālo sasilšanu nākotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iedzīvotāju viedokļa aptaujas pasaulē liecina, ka mazinājies sabiedrības atbalsts ambiciozas rīcības solījumiem, lai novērstu klimata pārmaiņas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Turpretim optimisti uzsver, ka vēl nekad tik daudzas valstis jau pirms konferences sākšanās nav devušas tik konkrētus solījumus rīkoties, lai globālo sasilšanu samazinātu.

Iepriekšējais ANO globālais klimata samits notika 2009. gada 7.–18. decembrī Kopenhāgenā, kur uz tā atklāšanu pulcējās 115 pasaules valstu līderi, kuru runās izskanēja apņēmība rīkoties.

Taču konferences pēdējā dienā 18. decembrī mediji ziņoja, ka sarunas ir izgāzušās. Tikai 80 valstis bija gatavas solīt konkrētu rīcību, lai mazinātu globālo sasilšanu. Gala paziņojuma projekts netika apstiprināts, bet gan tikai «pieņemts zināšanai». Tajā tika atzīts, ka klimata pārmaiņas ir viena no aktuālākajām mūsdienu problēmām un būtu jārīkojas, lai globālās temperatūras izmaiņas nepārkāptu 2 °C. Taču šis dokuments nebija obligāti izpildāmo statusā un neiekļāva nekādus obligāti izpildāmus konkrētas rīcības solījumus par CO2 izmešu samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Pašreizējā informācija liecina, ka Latvijas valstspiederīgie nav cietuši teroraktos Parīzē

LETA, 14.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā informācija liecina, ka starp cietušajiem vai bojā gājušajiem Parīzes teroraktos nav Latvijas valstspiederīgo, sacīja Ārlietu ministrija (ĀM) preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Jansons akcentēja, ka tiek uzturēti kontakti ar Francijas Ārlietu ministrijas krīzes centru un aktuāla informācija liecina, ka Latvijas valstspiederīgo starp cietušajiem nav.

Pēc Latvijas ĀM rīcībā esošās informācijas Francijas galvaspilsētā Parīzē atrodas 28 Latvijas valstspiederīgie. Jansons piebilda, ka šis skaits ir nepilnīgs, jo ne visi cilvēki, kas dodas uz ārzemēm, reģistrējas konsulārajā reģistrā.

Latvijas ĀM patlaban turpina apzināt valstspiederīgo skaitu Parīzē, un atsaucoties uz ievietoto informāciju ministrijas un Latvijas vēstniecības Francijā mājaslapās, iedzīvotāji aktīvi sazinās, darot zināmu par savu atrašanos Parīzē un par to, ka atrodas drošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Dzelteno vestu protesti Parīzei nodarījuši katastrofālus postījumus

LETA/DPA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Postījumi, kas Parīzē nodarīti sestdien «dzelteno vestu» protestu laikā, ir pat nopietnāki nekā nekārtībās pirms nedēļas, svētdien atzina Parīzes domes amatpersona Emanuels Greguārs.

«Skats, kādu pieredzējusi Parīze, ir katastrofāls,» sacīja galvaspilsētas mēra Annas Idalgo līdzstrādnieks.

«Vardarbība nebija tik radikāla, bet, postījumi, iespējams, ir pat nopietnāki nekā pirms nedēļas,» viņš piebilda.

Vardarbība pieredzēta lielākā skaitā Parīzes rajonu nekā līdz šim, protestu kustībai galvaspilsētā izplešoties arvien vairāk, skaidroja amatpersona.

Parīze nevar atļauties šādas briesmas reizi nedēļā, brīdināja Greguārs, skubinot prezidenta Emanuela Makrona valdību reaģēt, lai krīzi apturētu.

Sagaidāms, ka Makrons, kurš par protestiem neko nav teicis vairākas dienas, valsti uzrunās nākamās nedēļas sākumā.

Premjerministrs Eduārs Filips sacīja, ka prezidents ierosinās soļus dialoga sekmēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīze plāno aizliegt tūristu autobusus pilsētas centrā, lai pamudinātu pilsētas viesus staigāt, braukt ar divriteni vai izmantot sabiedrisko transportu un tādējādi mazinātu sūdzības par masu tūrisma radītajām neērtībām, paziņojis Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs.

Viņš intervijā laikrakstam «Le Parisien» norādīja, ka situācija Parīzē nav tik slikta kā tūristu pārpludinājās Barselonā un Venēcijā, taču parīzieši ir satraukti par tūristu autobusu pieplūdumu.

«Mēs vairs nevēlamies totālo anarhiju ar tūristu autobusiem Parīzē. (..) Autobusi vairs nav gaidīti pašā pilsētas centrā,» paziņoja Greguārs.

Parīzē braukā desmitiem divstāvu autobusu ar vaļējiem jumtiem, kas vadā tūristus starp galvenajiem objektiem, kā arī tajā ierodas tūristu autobusi no visas Eiropas.

Kā pavēstīja Greguārs, pilsēta gaida jaunu noteikumu pieņemšanu, kas samazinās autobusu satiksmi un izveidos stāvvietas ārpus pilsētas, lai autobusiem vairs nav jāiebrauc centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija un Zviedrija trešdien paaugstinājušas draudu statusu par vienu pakāpi līdz otram augstākajam līmenim, kā pamatojumu minot paaugstinātu teroraktu risku pēc 13.novembrī notikušās asinspirts Parīzē.

Dānijas policija savu «iekšējās sagatavotības līmeni» palielinājusi līdz «ievērojami paaugstinātam», kā iemeslu minot neskaidro situāciju vairākās Eiropas valstīs.

Tomēr Dānijas izlūkdienests PET nav mainījis savu teroristu draudu novērtējumu, kurā draudi pret Dāniju atzīti par nopietniem.

Policija skaidroja, ka sabiedrība nekādas izmaiņas savā ikdienā nejutīs.

Arī Zviedrija trešdien paaugstinājusi terora draudu līmeni līdz otram augstākajam.

Zviedrijas izlūkdienests Sapo skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Nacionālā teroristu draudu izvērtēšanas centra novērtējumu.

Sapo norādīja, ka tas ir saņēmis konkrētu informāciju un uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu rokgrupa Eagles of Death Metal, kuras koncerta laikā mūzikas klubā Bataclan Parīzē notika teroristu uzbrukums, vēlas iespējami drīz tur atgriezties un sniegt koncertu.

«Es nevaru sagaidīt, kad nokļūšu atpakaļ Parīzē. Es nevaru sagaidīt uzstāšanos. Mēs vēlamies būt pirmā grupa, kas uzstāsies klubā Bataclan, kad tas atkal atvērsies, jo es biju tur, kad tas uz brīdi apklusa,» intervijā ziņu portālam Vice News stāstīja grupas līderis Džesijs Hjūzs.

«Mūsu draugi devās uz turieni redzēt rokenrolu un nomira. Es gribu doties atpakaļ uz turieni un dzīvot,» teica mūziķis.

Kā ziņots, 89 cilvēki 13.novembrī gāja bojā amerikāņu rokgrupas Eagles of Death Metal uzstāšanās laikā koncertzālē Bataclan. Mirušo vidū bija brits Niks Aleksandrs, kurš tirgoja preces ar Eagles of Death Metal simboliku, kā arī trīs ierakstu kompānijas darbinieki. Neviens no grupas dalībniekiem ievainots netika. Kopumā teroraktos Parīzē gāja bojā 130 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc elektrisko skūteru pilotprojekta Parīzē Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify) turpmāk elektrisko skūteru servisu nodrošinās arī Madridē, informē uzņēmumā.

«Bolt misija ir nodrošināt ērtāku un ātrāku pārvietošanos pilsētvidē. Sastrēgumi ir liela problēma tādās pilsētās kā Madride, tāpēc jāņem vērā, ka citi braucieni ir efektīvāki, ja tiek izmantots elektriskais skūteris nevis automašīna ar šoferi. Piedāvājot Bolt skūterus Madridē, mēs uzreiz risinām divas problēmas: samazinām automašīnu skaitu ielās un ietaupām klientu laiku un naudu», saka Bolt vadītājs un līdzdibinātājs Markuss Villigs.

«Mūsu uzņēmuma pieredze Parīzē, kur mēs sadarbojāmies ar pilsētu, lai noteiktu labu skūteru izmantošanas praksi, ir parādījusi, ka labas darba attiecības ar vietējo pašvaldību ir ļoti būtiskas. Tādā veidā patiešām ir iespējams vērst uzmanību uz pilsētas satiksmes saspringtajiem punktiem un sniegt labāko risinājumu pilsētas iedzīvotājiem. Madridē mēs ne tikai koncentrējamies uz pilsētas centru, bet cenšamies paplašināt mūsu pakalpojumus arī tajās pilsētas vietās, kur transporta iespējas ir ierobežotas», papildina Pauls Avarezs (Paul Avarez), Bolt procesu vadītājs Spānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», jūlijā pārtraukusi elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšanu Parīzē saistībā ar lielo konkurenci, vandālismu un sarežģītajiem likumiem.

Vienlaikus «Bolt» paziņoja, ka neplāno pilnībā aiziet no Parīzes tirgus, bet pagaidām nogaidīs līdz situācija uzlabosies elektrisko skrejriteņu nomas sektorā. «Bolt» Parīzē arī turpmāk piedāvās kopbraukšanas lietotnes pakalpojumus.

«Mēs nogaidām, kamēr apstākļi tirgū noskaidrosies, un tad izskatīsim atgriešanās iespējas, bet pašlaik ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies,» ziņu aģentūrai BNS sacīja «Bolt» preses pārstāve Karina Kaze.

Viņa norādīja, ka citās pilsētās tādu problēmu neesot. «Skrejriteņu nomā pašlaik darbojamies sešās pilsētās - Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Madridē. Šajās pilsētās viss norit labi, un cilvēki pret skrejriteņiem izturas atbildīgi,» piebilda kompānijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes varasiestādes ceturtdien aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki, taču ne visi parīzieši ir ar to mierā, uzskatot, ka tie palielina riskus gājēju drošībai.

Skrejriteņi ir jānovieto stāvvietās, kas paredzētas automašīnām un motorizētiem divriteņu transporta līdzekļiem, preses konferencē paziņoja Parīzes mērs Anna Idalgo.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā jūlijā.

Idalgo paziņoja, ka uzņēmumiem, kas piedāvā izīrēt elektriskos skrejriteņus, būtu jāsamazina Parīzē atļautais ātrums līdz 20 kilometriem stundā vai astoņiem kilometriem stundā gājēju zonās.

Kopš pērnā gada elektrisko skrejriteņu skaits Parīzē pieaudzis līdz aptuveni 20 000.

Skrejriteņu fani norāda, ka tas ir lēts un ātrs veids, kā pārvietoties pa pilsētu, jo skrejriteņu izīrēšana ir vienkārša, tam nepieciešama tikai mobilā aplikācija telefonā, un tos pēc brauciena iespējams atstāt jebkurā vietā. Savukārt kritiķi tieši šajā aspektā saskata problēmu, norādot, ka skrejriteņi lielā skaitā tiek atstāti Parīzes laukumos un trotuāru malās, samazinot telpu gājējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saistībā ar notikumiem Parīzē Vējonis sasauc Nacionālās drošības padomes sēdi

LETA, 14.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plkst.13.30 sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi, lai uzklausītu drošības dienestus saistībā ar situāciju Parīzē, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Vējonis šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijā nav paaugstinājies terorisma draudu risks. Situācija Latvijā ir mierīga un drošības dienesti situāciju kontrolē.

Viņš norādīja, ka drošības iestādes izvērtēs Francijā notikušo teroraktu iemeslus un skaidros, kādas organizācijas tajos ir piedalījušās.

Kā teikts Valsts prezidenta paziņojumā, kas ievietots viņa mājaslapā, Vējonis kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju Parīzē, kuru rezultātā ir nogalināti vairāki desmiti nevainīgu cilvēku. Valsts prezidents uzsver, ka šajās dienās Latvija domās būs kopā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dizaina pieturas maršrutā Ķelne–Parīze

Lana Jūra, speciāli DB, 15.02.2019

Molteni&C, pasaulslavenās dizaina ikonas Montecatini (1938) krēsli atjauninātā krāsu un materiālu risinājumā ar akcentējošiem glancēta alumīnija karkasiem un ādas sēdvirsmām, diz. Gio Ponti

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru