Jaunākais izdevums

Eiro kurss pret dolāru ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti samazināja eiro bāzes likmi.

Eiro cena sasniedza 1,3368 dolārus, salīdzinot ar 1,3498 dolāriem tieši pirms lēmuma paziņošanas.

Ceturtdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) nolēmusi samazināt eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 0,25%, liecina centrālās bankas paziņojums.

Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tiks samazināta par 25 bāzes punktiem līdz 0,75%.

Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta.

Likmes stājas spēkā operācijām sākot ar 13. novembri.

Kaut arī eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī ir spējusi tikt ārā no rekordilgās recesijas, reģiona ekonomika aizvien uzrāda vājuma pazīmes. Bezdarba līmenis turas rekordaugstā 12,2% līmenī, savukārt eiro vērtība šajā gadā ir palielinājusies par gandrīz 5% pret lielākajām valūtām, tādējādi samazinot eksportētāju konkurētspēju un radot spiedienu uz cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenu samazinājums līdz pircējiem nāk lēni un negribīgi, jo aizvadītā gada decembrī salīdzinājumā ar septembri cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir palielinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Lielākais cenu pieaugums ceturtajā ceturksnī ir bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieauga par 207% no 1,91 eiro līdz 5,84 eiro par kilogramu, redīsiem par 66% no 1,86 eiro līdz 3,08 eiro, importa zemenēm par 62% no 5,69 eiro līdz 9,19 eiro, plūmēm par 55% no 0,87 eiro līdz 1,35 eiro, zaļajām vīnogām par 51% no 1,78 eiro līdz 2,68 eiro, medum par 37% no 4,82 eiro līdz 6,61 eiro, sarkanajai paprikai par 35% no 1,76 eiro līdz 2,37 eiro, salātiem podiņā par 34% no 0,64 eiro līdz 0,85 eiro gabalā, informēja centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Dzeltenajai paprikai cena pieauga par 24% no 1,97 eiro līdz 2,44 eiro kilogramā, pienam par 15% no 0,94 eiro līdz 1,08 eiro litrā, sviestam par 13% no 6,20 eiro līdz 6,96 eiro kilogramā, piena šokolādei par 11% no 1,15 eiro, līdz 1,27 eiro par 100 gramiem, biezpienam par 11% no 4,57 eiro līdz 5,07 eiro kilogramā, rudzu maizei, olīveļļai metāla kārbā un lielogu dzērvenēm spainītī par 7% attiecīgi no 1,03 eiro līdz 1,10 eiro kilogramā, no 5,10 eiro līdz 5,44 eiro litrā un no 2,49 eiro līdz 2,65 eiro gabalā, vistu stilbiņiem par 6% no 3,05 eiro līdz 3,24 eiro kilogramā, kūpinātam cūkas šķiņķim, sālim un vājpienam par 3% attiecīgi no 5,87 eiro līdz 6,06 eiro, no 0,36 eiro līdz 0,37 eiro un no 0,81 eiro līdz 0,84 eiro litrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EM cenu monitorings: šomēnes 93% gadījumu cenas palikušas nemainīgas

Dienas Bizness, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima pieņem likumu par straujāku akcīzes nodokļa palielināšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, paredzot straujāku nodokļa palielināšanu alum, cigaretēm un benzīnam.

No 2018.gada 1.marta līdz 2019.gada 28.februārim akcīzes nodoklis alum būs 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus. Savukārt 2019.gadā tas tiks palielināts līdz 7,4 eiro, bet 2020.gadā - līdz 8,1 eiro.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atsevišķi nav atrunāti likumā, akcīzes nodokli paredzēts noteikt 1670 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, 2019.gadā - 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, bet 2020.gadā - 2025 eiro.

Deputāti atbalstīja arī straujāku akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm. Izmaiņas paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 74,6 eiro apmērā par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā vislielākais cenu pieaugums ir bijis citroniem, kartupeļiem, mandarīniem un piena šokolādei, kuru cenas pieaugušas attiecīgi par 52%, 42%, 36% un 22%, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Savukārt gada griezumā šā gada jūnijā vislielākais cenu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu bijis redīsiem - par 39%, vīnogām - 21%, kūpinātam cūkas šķiņķim - 17%, un Doktordesai - 15%.

Kā liecina LTVC dati, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmā ceturkšņa noslēgumu martā cenas lielākajai daļai produktu mainījušās atbilstoši sezonai.

Vislielākais cenu pieaugums - par 53% - gada otrajā ceturksnī bija citroniem - no 2,49 eiro kilogramu līdz 3,81 eiro par kilogramu. Tāpat 45% cenas kāpums bijis mandarīniem - no 2,01 eiro līdz 2,93 eiro par kilogramu.

Savukārt cenu kāpums galviņkāpostiem bijis no 0,42 eiro līdz 0,57 eiro par kilogramu, liellopu gaļai ar kaulu - no 4,85 eiro līdz 5,61 eiro par kilogramu, plūmēm - no 3,49 eiro līdz 3,99 eiro par kilogramu, piena šokolādei - no 1,38 eiro līdz 1,56 par 100 gramiem, liellopu gaļas filejai - no 6,75 eiro līdz 7,48 eiro par kilogramu, banāniem - no 1,47 eiro līdz 1,60 eiro par kilogramu, pusžāvētai desai, olīveļļai metāla kārbā, "Lipton Yellow Label tee" un bumbieriem - attiecīgi no 5,97 eiro līdz 6,47 eiro par kilogramu, no 5,05 līdz 5,44 eiro par litru, no 1,58 līdz 1,71 eiro par 35 gabaliem un no 1,52 eiro līdz 1,63 eiro par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas mājsaimniecības par elektrību un gāzi pirmajā pusgadā maksājušas mazāk nekā ES vidēji

LETA, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos gan elektrības, gan gāzes cena mājsaimniecībām bijusi zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Eiro izteiksmē Latvijā vidējā elektrības cena mājsaimniecībām pirmajā pusgadā bija 15,9 eiro par 100 kilovatstundām Zemākā elektroenerģijas cena gada pirmajos sešos mēnešos bija Bulgārijā (9,6 eiro par 100 kilovatstundām), Lietuvā (11,2 eiro), Ungārijā (11,3 eiro), Rumānijā (12 eiro), Horvātijā (12 eiro), Igaunijā (12,1 eiro), Maltā (12,8 eiro), Čehijā (14,4 eiro), Slovākijā (14,4 eiro), Polijā (14,6 eiro), Nīderlandē (15,6 eiro) un Somijā (15,8 eiro).

Augstākā elektrības cena mājsaimniecībām janvārī-jūlijā ES bijusi Dānijā un Vācijā (abās valstīs 30,5 eiro par 100 kilovatstundām), Beļģijā (28 eiro), Īrijā (23,1 eiro) un Spānijā (23 eiro).

ES vidējā elektrības cena pirmajā pusgadā bija 22 eiro par 100 kilovatstundām, bet eiro zonā tā bija 22,4 eiro par 100 kilovatstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Asociācija: Vidusmēra latvietis var atļauties iegādāties tikai dzīvokli Rīgas mikrorajonā

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ja mājsaimniecība veic kredīta apmaksu kopā (t.i., ģimenē ir dzīvesdraugs, kurš gatavs piedalīties mājokļa kredīta apmaksā), ja ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz 6 tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Kopš pērnā gada septembra, kad par 90 % mazinājies TUA pieprasījumu skaits (pēc septembra arī darījumu skaita kritums ir pietiekami liels: Rīgā - ap 20%, Latvijā kopā - ap 30%), šī programma nav ietekmējusi mājokļu cenas: tās galvaspilsētā nav kritušās. Tādējādi bieži dzirdētie argumenti, ka termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma rada nepieejamus mitekļus un pasliktina mūsu valsts iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, neiztur kritiku, jo tieši vietējo iedzīvotāju zemais ieņēmumu līmenis neļauj uzlabot viņu dzīves apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas no šodienas jānorāda gan latos, gan eiro

LETA, 01.10.2013

Attēlā - šā gada augustā veikalā Superneto pirkts dāvanu maisiņš ar cenu zīmi latos un nepareizi aprēķināto eiro cenu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, kad līdz eiro ieviešanai Latvijā palikušas 92 dienas, sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas jānorāda gan latos, gan arī eiro.

No šodienas arī patērētājiem paredzētajos kases čekos darījuma kopsummai jābūt norādītai gan latos, gan eiro. Līdzīgi abās valūtās jābūt norādītai arī kopsummai iedzīvotājiem nosūtītajos rēķinos.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem cenas gan latos, gan eiro jānorāda, lai patērētāji pierastu pie jaunās valūtas un sagatavotos pārejai uz eiro.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - no šodienas līdz 2014. gada 30. jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši. Kopā ieplānots veikt ap 30 tūkst. pārbaužu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā oktobra sākumā bija 1279 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 6.oktobrī.

Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem oktobra sākumā bija Nīderlandē - 1724 eiro, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Polijā - 1268,63 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā oktobra sākumā bija 1329,19 eiro par 1000 litru, kas ir sestā zemākā cena, bet Igaunijā - 1275 eiro par 1000 litru, kas ir otrā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 6.oktobrī bija 1550,58 eiro, bet eirozonā - 1574,24 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā oktobra sākumā bija 1247,75 eiro par 1000 litru, kas ir trešais zemākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1304,25 eiro par 1000 litru, kas ir sestais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 10.februārī.

Augstākā 95.markas benzīna cena februāra sākumā bija Itālijā - 1711,10 eiro, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Rumānijā - 1246,77 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā februāra sākumā bija 1332,45 eiro par 1000 litru, kas ir devītā zemākā cena, bet Igaunijā 1284 eiro, kas ir trešā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 10.februārī bija 1524,03 eiro, bet eirozonā - 1555,70 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā februāra sākumā bija 1296 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtais zemākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Benzīna cena Latvijā septembra sākumā bijusi trešā zemākā ES

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā septembra sākumā bija 1279,25 eiro par 1000 litru, kas ir trešais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 1.septembrī.

Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem septembra sākumā bija Itālijā - 1739,31 eiro, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Polijā - 1266,94 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā septembra sākumā bija 1341,71 eiro par 1000 litru, kas ir astotā zemākā cena, bet Igaunijā - 1278 eiro par 1000 litru, kas ir otrā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 1.septembrī bija 1558,98 eiro, bet eirozonā - 1585,69 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā septembra sākumā bija 1254,75 eiro par 1000 litru, kas ir trešais zemākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā sestais lētākais benzīns Eiropas Savienībā

Gunta Kursiša, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija sākumā Latvijā bija sestā zemākā 95. markas benzīna cena mazumtirdzniecībā no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eiropas komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

Tūkstoš litri 95. markas benzīna, saskaņā ar šā gada 3. jūnija datiem, Latvijā mazumtirdzniecībā maksāja vidēji 1336,42 eiro. Lietuvā un Igaunijā benzīna cena bija attiecīgi 1343,42 eiro un 1306,00 eiro. Tādējādi Igaunijā jūnija sākumā bija trešā zemākā 95. markas benzīna cena ES, bet Lietuvā – septītā zemākā 95. markas benzīna cena.

Dārgākais benzīns šā gada jūnija sākumā bija Nīderlandē (1740 eiro par tūkstoš litriem), savukārt zemākā benzīna cena bija Polijā (1250,78 eiro par tūkstoš litriem).

Vidējā 95. markas benzīna cena ES šā gada 3. jūnijā bija 1571,74 eiro, bet eirozonā - 1608,90 eiro par tūkstoš litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā sestā zemākā elektrības un gāzes cena ES

LETA, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un gāzes cenas mājsaimniecībām Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijušas sestās zemākās starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām par vienu kilovatstundu (kWh) Latvijā pirmajā pusgadā bija 0,1378 eiro, kas ir zemākā cena starp Baltijas valstīm, bet sestā zemākā cena starp ES valstīm.

Igaunijā elektroenerģija 2013.gada pirmajā pusē maksāja 0,1351 eiro par kWh, kas ir trešā zemākā cena ES, bet Lietuvā 0,1370 eiro, kas ir ceturtā zemākā cena.

Elektroenerģijas tarifi, ieskaitot visus nodokļus, ES valstīs ir ļoti atšķirīgi. Vismazāk elektrība pirmajā pusgadā maksāja Bulgārijā - 0,0924 eiro par kWh, bet visvairāk Dānijā - 0,3 eiro.

ES mājsaimniecībām kWh elektroenerģijas vidēji maksā 0,201 eiro, savukārt eirozonā elektrības cena veidoja 0,213 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā augusta sākumā bija 1221,69 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 3.augustā.

Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem augusta sākumā bija Nīderlandē - 1646 eiro par 1000 litru, savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Igaunijā - 1171 eiro par 1000 litru.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā augusta sākumā bija 1273,62 eiro par 1000 litru, kas ir astotā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 3.augustā bija 1483,49 eiro, bet eirozonā - 1488,28 eiro par 1000 litru.

Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā augusta sākumā bija 1100,63 eiro par 1000 litru, kas ir trešais zemākais līmenis ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jauna aprēķinu metode - jaunas cenas; nerīdzinieki par transportu maksās vēl vairāk

Elīna Pankovska, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot SIA Rīgas satiksme apstiprinātās cenas ar tām, ko uzņēmums norādīja šā gada septembrī, kad nāca klajā ar ideju par diferencētajām cenām, var secināt, ka nerīdziniekiem par abonementa biļetēm būs jāmaksā vēl dārgāk nekā plānots sākumā. Atsevišķās pozīcijās sadārdzinājums ir vairāku latu/eiro apmērā.

Rīgas domes Pasažieru komercpāravdājumu licencēšanas komisija ir apstiprinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme iesniegtos sabiedriskā transporta abonementu izcenojumus eiro valūtā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Septembrī, kad tika izziņotas gaidāmās, jaunās cenas, nedz Rīgas domes, nedz arī Rīgas satiksmes pārstāvji neminēja, ka tad norādītās cenas varētu vēl mainīties. Šobrīd gan Rīgas satiksme skaidro, ka iepriekš bijušas tikai plānotās cenas, kas aprēķinātas «pa tiešo», savukārt jaunās – ar «īpašu metodiku», ņemot vērā dažādus apstākļus. Savukārt Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, runājot par cenām un to apaļošanu saistībā ar eiro ieviešanu, telefonsarunā ar Db.lv atzina, ka nerīdziniekiem cenas apaļotas «vairāk uz augšu», bet Rīgā deklarētajiem – «vairāk uz leju», uzsverot, ka nevar viennozīmīgi teikt, ka cenas apaļotas uz augšu.

Komentāri

Pievienot komentāru