Dzīvesstils

Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi

LETA, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Aicināti novērtēt situāciju dažādās sfērās, Latvijas pilsoņi kā kopumā labu ir novērtējuši finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā. Tādu vērtējumu snieguši 70% respondentu. Savukārt 67% aptaujāto par labu atzinuši arī Eiropas ekonomisko situāciju. Personīgo nodarbinātības situāciju par labu atzinuši 65% respondentu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Latvijā - 54% aptaujāto.

Kā kopumā sliktu 66% respondentu novērtējuši Latvijas ekonomisko situāciju, 58% - nodarbinātības situāciju Latvijā un 52% par sliktu atzinuši situāciju Latvijā kopumā.

Savukārt eiropieši kā kopumā labu ir novērtējuši finansiālo situāciju mājsaimniecībā. Tādu vērtējumu snieguši 73% respondentu. Personīgo nodarbinātības situāciju par kopumā labu atzinuši 61% aptaujāto, savukārt kā kopumā labu 50% aptaujas dalībnieku atzinuši sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu valstī.

Kā kopumā sliktu 51% aptaujāto novērtējuši nodarbinātības situāciju savās valstīs un tikpat daudz respondentu kā kopumā sliktu atzinuši situāciju savās valstīs kopumā.

"Eirobarametra" aptauja Latvijā notika no 2019.gada 14. Līdz 28.novembrim, un tās laikā tika aptaujāti 1000 Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem. Aptauju Latvijā veica pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju šogad uzlabojusies finanšu situācija

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#Newnormal – rītdienas uzvarētāju darba modelis

Mobilo sakaru operatora "BITE" mārketinga vadītāja Diāna Šmite, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš brīža, kad izsludinātās pandēmijas dēļ šķita - pasaule apstājas, pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Analizējot procesus, caur kuru centrifūgu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi.

Apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība. Protams, kādam ir izdevies vairāk un citam mazāk veiksmīgi iziet cauri visiem posmiem. Arī mēs kā uzņēmums esam mācījušies un auguši.

Manuprāt, šobrīd esam nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13. marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs – citādāk! Un tikai no mums katra būs atkarīgs, vai spēsim mainīties un nonākt uz uzvarētāju pjedestāla. Ir viennozīmīgi skaidrs, lai mēs tur nonāktu, nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs – esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saredz iespēju autoservisu digitalizācijā

Anda Asere, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot, ka auto īpašniekiem trūkst uzticības autoservisiem, "Repairo" izveido platformu, kas palīdz izvēlēties autoservisu un pieteikt remontu digitālā formā.

"Daudzi autoservisi joprojām ikdienā izmanto novecojušas metodes, lai pārvaldītu servisu un darbā ar klientiem. Tāpat bieži vien patērētājs neko nezina par blakus esošo remontdarbnīcu – nedz to, kā tur izskatās, nedz cenu politiku. Uzrunājam autoservisus, kuriem nav kauna parādīt savas telpas, pastāstīt par to, kā veidojas cena un kā tiek remontēta automašīna," teic Undis Neilands, "Repairo" līdzdibinātājs.

Platforma "Repairo.eu" darbojas kopš oktobra. "Jaunizveidotais produkts gūst atsaucību no autoservisiem un auto īpašniekiem. Šobrīd esam ļoti apmierināti ar iegūtajiem rezultātiem – rezultāti ir labāki, nekā bijām plānojuši, auto īpašnieki mājaslapu apmeklē regulāri un apjomi pieaug katru dienu," apgalvo U. Neilands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15 gadu laikā projekta izveidē Salienā ieguldīti vairāk nekā 250 miljoni eiro. Babītes novadā šo gadu laikā izveidota Rietumeiropai atbilstoša dzīves telpa, kur blakus mājām ir parki, bērnu laukumi, veikali, sporta iespējas un izglītības iestādes, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Saliena Group vadītājs Maikls Makarovs (Michael Makarov).

"Mēs šeit sākām no zaļas pļavas. Ja nemaldos, iepriekš šeit cilvēki audzēja burkānus," viņš saka.

Fragments no intervijas:

Kāds bijis galvenais biznesa izaicinājums?

Latvijā uzņēmējdarbībai kopumā un tostarp arī nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir tikai viens izaicinājums – tirgus apjoms. Pie maza tirgus ir samērā sarežģīti attīstīt lielus projektus, bet, kā redzat, tas ir iespējams. Viss ir jādara ar īpašu pieeju un ar dvēseli, tad arī ir rezultāts.

Šādas vides radīšana prasa lielus ieguldījumus?

Vairāk nekā 250 miljonu eiro investīcijas 15 gados ir tie finanšu resursi, kas bija nepieciešami, lai no pļavas izveidotu skaistu dzīves telpu. Latvijas mērogā šī jau ir neliela pilsēta. Investīcijās ir iekļauts viss – gan partneru īstenotie skolu, golfa laukuma un citi projekti, gan arī mājokļu celtniecība, infrastruktūras izveide un apkārtējās vides labiekārtošana un uzturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis otrādi

Anda Asere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas droši par ienākumu stabilitāti

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) ir pārliecināti, ka viņu ienākumi tuvākajos sešos mēnešos saglabāsies nemainīgi – tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas, turklāt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas dati.

Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 EUR mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni. Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Koronavīrusa radītā situācija būtiski ietekmējusi 67% iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar "Kantar COVID-19 Barometra" jaunākajiem datiem pasaulē pieaudzis cilvēku skaits, kas uzskata, ka pašreizējā situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Vairāk nekā puse cilvēku visā pasaulē (52%) atzīst, ka viņu ikdienas dzīvi skāruši koronavīrusa apstākļi.

Šie skaitļi būtiski pieauguši salīdzinājumā ar marta vidu (39%), kad notika pirmais globālā pētījuma vilnis.

Latvijā 67% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka COVID-19 situācija viņus būtiski ir ietekmējusi. Biežāk tā atzīst uzņēmumu vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

"COVID-19 Barometra" pētījums Latvijā atklāj vairākas izmaiņas iedzīvotāju ikdienas ieradumos, piemēram:

- 32% strādājošo Latvijā koronavīrusa ārkārtas situācijas laikā strādā attālināti.

- 43% iedzīvotāju mainījuši ikdienas iepirkšanās ieradumus.

- 26% Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku cenšas pavadīt, pastaigājoties dabā.

- 22% jaunieši vecumā 18-24 gadi sportot turpina mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotājiem ar eID būs pieejami arī Igaunijas e-pakalpojumi

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Piesaista piecu miljonu dolāru investīcijas

Anda Asere, 06.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Juro dibinātāji Ričards Īans Meibejs (Richard Ian Mabey) un Pāvels Kovaļevičs

Foto: Publicitātes

Ar "Juro" starpniecību trīs gadu laikā noslēgti 50 tūkstoši līgumu, lielākā izaugsme bijusi pērn. Šogad "Juro" piesaistīja A līmeņa piecu miljonu dolāru investīcijas.

Lai gan ilgu laiku jurisprudencē ir bijis maz tehnoloģisku uzlabojumu, pēdējā laikā šajā jomā tiek ieguldītas lielas summas. "Juro" līdzdibinātājs Pāvels Kovaļevičs ir pārliecināts, ka tehnoloģijas mainīs un padarīs efektīvāku arī šo industriju.

Tehnoloģiju jaunuzņēmums "Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas palīdz ātrāk parakstīt līgumus. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai Word dokuments, un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," žurnālam "Dienas Bizness" saka P. Kovaļevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā noskaidrojies aprīlī veiktajā pētījumu centra SKDS un "Mēness aptieka" sabiedriskās domas aptaujā, 92% no Latvijas iedzīvotājiem šobrīd uzticas farmaceitu sniegtajiem ieteikumiem par zāļu izvēli un lietošanu. Vienlaikus pētījuma rezultāti norāda, ka Covid-19 krīzes laikā 71% iedzīvotāju izvēlas izmantot aptiekas pakalpojumus, apmeklējot klātienē.

Saskaņā ar aptaujas datiem 92% Latvijas iedzīvotāju uzticas aptiekā strādājošo farmaceitu ieteikumiem un skaidrojumiem par atbilstošu zāļu lietošanu. Starp uzticību izteikušajiem respondentiem 26% uzticas pilnībā, bet 66% drīzāk uzticas. Vien 5% gadījumu iedzīvotāji ir norādījuši, ka farmaceitiem drīzāk neuzticas vai neuzticas nemaz.

"Ņemot vērā, ka Covid-19 ir jauna pieredze ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet visai sabiedrībai kopumā, šo realitāti pavada daudzi jauni izaicinājumi. Viens no tiem ir noturēt sabiedrības uzticību ekspertu paustajiem ieteikumiem un norādēm par atbilstošu rīcību vīrusa izplatības mazināšanā un ārstēšanā. Ir skaidri redzams, ka aptiekas Latvijā šo pārbaudījumu ir izturējušas. Krīzes laikā aptiekas ir īpaši svarīgs atbalsta punkts veselības jautājumu risināšanai," norāda "Sentor Farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cer uz tenisa attīstību Vidzemē

Monta Glumane, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile cer uz tenisa attīstību Valmieras pusē.

Bestes tenisa korti, kuru izveidē investēti aptuveni 150 000 eiro, Kocēnos tika atklāti pērn septembrī.

Kortos ir mākslīgās zāles segums un atbilstoša apsilde arī aukstajā laikā. Korta durvis vērtas kā ilggadējiem tenisa entuziastiem, tā katram, kurš vēlas iemēģināt roku šajā sporta veidā. Bestes tenisa korti ir vietējās tenisa treneres Ivetas Brūniņas - Builes īstenotais sapnis viņas vairāk nekā 20 gadu ilgajā karjerā, ierādot tenisa spēli bērniem un jauniešiem.

"Es esmu tenisa trenere, kura visu mūžu strādājusi šajā jomā un visu laiku no kāda esmu īrējusi laukumus. Tas ne vienmēr ir patīkams pasākums un vienmēr gribas, lai pašam ir savs un tad vairāk var arī attīstīties. Jau vismaz desmit gadus bija plāns par savu laukumu, jau iepriekš bijām izstrādājuši dažādus biznesa plānus. Zvaigznes sakrita un nolēmām,ka nepieciešams kaut ko darīt," stāsta tenisa trenere I.Brūniņa – Buile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Būtiski atvieglo 3. pensiju līmeņa fondu maiņu

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumdevēji Privāto pensiju fondu likumā iestrādājuši atvieglotu kārtību, kādā iedzīvotāji varēs pārcelt savu naudu starp 3. pensiju līmeņa fondiem. Proti, ieguldītāji turpmāk varēs savus uzkrājumus pārcelt attālināti, bez vajadzības fiziski doties uz bankas vai pensiju fonda filiāli.

Jaunā kārtība, kas stājās spēka šā gada 13. janvārī, atvieglos ieguldītāju dzīvi, veicinās konkurenci pensiju fondu vidū un radīs motivāciju piedāvāt iedzīvotājiem izdevīgākus nosacījumus, lai pārvilinātu klientus.

"Līdz šim pensiju fondi varēja paļauties, ka, tiklīdz līgums noslēgts, cilvēks fondu vairs nemainīs, jo tas bija grūti izdarāms. Mēs ierosinājām šīs izmaiņas, lai 3. pensiju līmeņa tirgū aktivizētos konkurence, no kuras ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji," sacīja Toms Kreicbergs, "INDEXO" izpilddirektors.

Likums paredz, ka pensiju fondam, kurš jau šobrīd piedāvā noteiktus attālinātus pakalpojumus, būs attālināti jāpieņem arī iesniegumi par pensiju fonda maiņu (piemēram, savā portālā vai internetbankā). Turklāt fondu maiņas pieprasījuma veidlapai ir jābūt vienkāršai, saprotamai un pensiju fonda klientiem brīvi pieejamai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Davosā par lielām pārmaiņām uz draudošas uzticības krīzes fona

Jānis Šķupelis, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Komentāri

Pievienot komentāru