Pasaulē

Eirogrupas vadītājs pieļauj noguldītāju iesaistīšanos banku glābšanā arī citur

Jānis Rancāns, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Tikmēr Eirogrupas vadītājs pieļāvis, ka Kipras scenārijs varētu tikt atkārtots citur.

Iepriekš Kipras varasiestādes solīja, ka valsts bankas, izņemot divas lielākās, darbu atsāks otrdien, vēsta BBC. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas. Kipras Centrālā banka norāda, ka banku darbs tiks atjaunots ceturtdien, lai nodrošinātu to, ka valsts finanšu sistēma funkcionē bez aizķeršanās.

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Kipra ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par kredīta saņemšanu, lai varētu izvairīties no banku sistēmas sabrukuma. Saskaņā ar vienošanos, Kiprā tiks piemērota nodeva noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Vienošanās noslēdza neskaidrības periodu, kas Kiprā valdīja pēc tam, kad sākotnējo risinājumu, kura ietvaros ar nodevu bija paredzēts aplikt arī noguldījumus, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro, noraidīja valsts parlaments. Reaģējot uz panākto vienošanos, akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, kas gan strauji aprāvās, kad Eirogrupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, pieļāva, ka Kipras scenārijs varētu tikt izmantots par pamatu nākotnes eirozonas banku problēmu risināšanai.

Sarunā ar aģentūru Reuters un laikrakstu Financial Times, J. Dijselblūms pavēstīja, ka gadījumā, ja bankas piemeklē problēmas, pirmajam jautājumam jābūt – ko šajā gadījumā darīs finanšu iestāde. «Ja banka nevar to [rekapitalizēties] izdarīt, tad mēs runājam ar bankas akciju un parādzīmju turētājiem un prasām, lai tie piedalās bankas rekapitalizācijā. Nepieciešamības gadījumā arī ar valsts negarantēto noguldījumu īpašniekiem,» sacīja J. Dijselblūms.

Eirogrupas vadītājs gan vēlāk mēģināja glābt situāciju, ar sava preses sekretāra starpniecību norādot, ka Kipra ir īpašs gadījums ar ārkārtējiem izaicinājumiem, un, ka viņš mēģinājis paust to, ka banku problēmu gadījumā, jāskatās, ko var darīt pati kredītiestāde, nevis doties pa taisno pie nodokļu maksātājiem, vēsta Euobserver.

Db.lv jau vēstīja, ka panāktā vienošanās paredz, ka tiks slēgta viena no Kipras lielākajām bankām - Laiki Bank. Banka tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» daļā. «Labā» daļa tiks pievienota Kipras lielākajai bankai - Bank of Cyprus. Izskanējis, ka, piemēram, Bank of Cyprus noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērota nodeva 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nedienu piemeklētā Kipra lūgs palīdzību divu miljardu eiro apmērā ekonomiskās krīzes nomocītajai Grieķijai. Naudu iecerēts izmantot to Kipras banku atbalstam, kuras strādā Grieķijā.

«Mēs darām visu, lai Kipru no krīzes «izvilktu» cik vien ātri iespējams. Tomēr tas nenozīmē to, ka ceļš uz priekšu būs klāts rozēm,» Kipras prezidenta Nikos Anastasides sacīto, citē Financial Times. Tāpat Kipras prezidents kārtējo reizi uzsvēra, ka viņa valsts nekad nepiekritīs noguldīto depozītu samazināšanai, kā ekonomiskās krīzes risināšanas veidam.

Lai gan Grieķija iespējamo palīdzību Kiprai nav komentējusi, analītiķi norāda, ka šāda iespēja, visticamāk, būs grūti attaisnojama, jo Atēnām pašām naudas tikko pietiek savu banku noturēšanai virs ūdens. Grieķijas starptautiskās glābšanas programmas ietvaros valsts bankas saņems 50 miljardus eiro, kas paredzēts kredītiestāžu rekapitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baidoties no noguldījumu «apciršanas», Kiprā no bankām izņem miljonus

Jānis Rancāns, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noguldījumu «apcirpšana» Kiprā, lai atrisinātu šīs valsts parādu krīzi, būs katastrofāla ne tikai Kiprai, bet arī visai eirozonai, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Mihalis Saris (Michalis Sarris).

Baidoties no šāda notikumu pavērsiena, noguldītāji Kiprā no bankām sākuši izņemt savus finanšu līdzekļus. Aizvadītā mēneša laikā no Kipras bankām varētu būt izņemts aptuveni miljards eiro, atsaucoties uz avotiem minētajā valstī, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros noguldītājiem vajadzētu pieciest savu depozītu samazinājumu. Radušās šaubas, vai parādu krīzes nomocītā valsts spētu atmaksāt aizdevumu. Tāpēc izskanējusi ideja, ka tiem, kuri Kipras bankās noguldījuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Kiprā ir noteikti zemi uzņēmumu ienākumu nodokļi, kas piesaistījis nereti šaubīgas izcelsmes naudu. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu, raksta The Telegraph.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirogrupa: Kiprai nav citu iespēju, kā piekrist aizdevumam; sala atsakās no nodevas noguldījumiem

Jānis Rancāns, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras parādsaistību krīze rada sistēmisku risku, kas draud izvērsties visā eirozonā, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms. Viņš arī atzinis, ka Kiprai nav citu iespēju, kā vien piekrist starptautiskajam aizdevumam.

Tikmēr izskanējis, ka Kipras politiķi atteikušies no pretrunīgi vērtētajām nodevām noguldījumiem. Patlaban gan vēl nav zināms, kādā veidā Kipra varētu iegūt starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamo finansējumu, vēsta BBC. Iepriekš tika pieļauts, ka valsts papildus naudu varētu meklēt sociālajos fondos vai arī piesaistot finansējumu no Krievijas.

Eirozonas finanšu ministru padomes prezidents uzrunājot Eiropas Parlamenta ekonomikas komiteju, norādījis, ka lēmumus, kura ietvaros ar nodevu tikti aplikti mazie noguldījumi, tapis sadarbībā ar Eirogrupu, tāpēc viņš par to uzņemas pilnu atbildību. Tomēr J. Deiselblūms uzsvēra, ka nodeva bijusi mērķēta tieši pret nerezidentiem. «Lielākā daļa noguldītāju Kiprā par tādiem patiesībā nav uzskatāmi. Viņi ir investori,» sacīja J. Deiselblūms. Taču to, ka ar nodevu jāapliek arī noguldījumi, kas ir mazāki par 100 tūkstošiem, izdomājusi Kipras puse, uzsvēra Eirogrupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļotājiem uz Kipru jāņem līdzi skaidras naudas rezerves; var cerēt uz cenu samazināšanos

Jānis Rancāns, 01.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras dramatiskā parādu krīze Latvijas ceļotājus īpaši neietekmē, tomēr tūrisma jomas pārstāvji iesaka rēķināties ar nepieciešamību pēc skaidras naudas. Tūrisma operatori norāda arī uz izdevīgām cenām braucot uz Kipru.

Ceļojumu biroja Jēkaba aģentūra Mārketinga un projektu vadītājs Juris Alksnis skaidroja, ka, līdzīgi kā Ēģiptes vai Grieķijas gadījumā, nemieri un demonstrācijas tūristus neietekmē, jo ir lokalizēti atsevišķās valsts vietās.

Kiprai tūrisma nozare ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc valsts pieliks pūliņus, lai krīzes iespaidu uz to samazinātu. Tāpēc, ja jāizvēlas kur braukt, tad Kipra patlaban ir izdevīgs galamērķis, jo valsts tūrisma nozare, saistībā ar negatīvajām ziņām par valsts ekonomikas stāvokli, lai izvairītos no ceļotāju apmēru krituma, samazinās cenas. J. Alksnis norādīja, ka šis samazinājums gan būs vien tikai daži procenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B.

Vienošanās ar aizdevējiem Kiprai jāpanāk līdz pirmdienai, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš pavēstījusi, ka ārkārtas finansējumu salas bankām nodrošinās tikai līdz 25. martam. Gadījumā, ja ECB pārtrauks Kipras banku finansēšanu, tās var bankrotēt. Kipras Centrālā banka brīdinājusi, ka valsts ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa un nākamais solis var būt gan tās glābšana, gan arī iznīcība. No ECB palīdzības ir atkarīgas Kipras lielākās bankas – Bank of Cyprus un Laiki.

Saskaņā ar alternatīvo plānu, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no parādzīmēm, kas izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm. Tāpat, kā iespējami risinājumi, Plāna B ietvaros tiek nosaukta Kipras banku rekonstrukcija un palīdzība no ietekmīgās Kipras pareizticīgo baznīcas. Kipras banku sistēmas rekonstrukciju atbalsta arī eirozonas finanšu ministri, vēsta Bloomberg. Saskaņā ar eirozonas plānu – Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus varētu tikt sadalītas, lai izveidotu «slikto banku». Garantētie noguldījumi 100 tūkstošu eiro apmērā varētu tikt pārvesti uz «labo banku», savukārt summas virs 100 tūkstošiem tiktu iesaldētas, līdz brīdim, kad sāktos kredītiestāžu īpašumu pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pēc divu nedēļu ilga laikposma Kipras bankas atsākušas darbu. Situācija pagaidām saglabājas mierīga, tomēr pastāv bažas par strauju kapitāla aizplūšanu no kredītiestādēm.

[Papildināta 1. - 3. rindkopa]

Lai nepieļautu nekārtības, Kipras valdība ieviesusi stingrus drošības pasākumus un bankas apsargā gan policija, gan arī privātas apsardzes kompānijas darbinieki. Banku darbs uzsācies mierīgi, vēsta The Guardian, norādot, ka daļa banku filiāļu tomēr darbu atsākušas ar novēlošanos.

Pirms banku atvēršanas pie tām izveidojās rindas, ar valsts iedzīvotājiem, kas vēlējās tikt pie savas naudas. Kāds pensionārs, gaidot bankas atvēršanu, sarunā ar Bloomberg atzinis, ka viņam bijuši dažu eiro monētu uzkrājumi un viņam nācies ierobežot savus produktu pirkumus, lai izdzīvotu. Savukārt veikala īpašniece Maria Karalambusa (Mari Charalambous) norādījusi, ka uz banku neies, jo baidās no tā, ka tur var izcelties haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medijs: No Kipras glābšanas visvairāk iegūs Krievijas mafija

Gunta Kursiša, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Kipras glābšanas visvairāk iegūs bagātie krievi, ieskaitot «Krievijas mafiju», citējot Vācijas aģentūras Bundesnachrichtendienst (BND) laikrakstā Der Spiegel pausto, informē thelocal.de.

«BND ziņojums liecina, ka no eiropiešu iemaksātajiem miljardiem Kipras glābšanai visvairāk iegūs Krievijas oligarhi, uzņēmēji un mafijas pārstāvji, kas savus nelegālos ienākumus glabā Kiprā,» rakstīja Der Spiegel.

Kipras bankās savas bagātības glabā liela daļa Krievijas uzņēmēju, kurus Kiprā piesaista zemie nodokļi. Kipras reputācija kā zemo nodokļu valstij nedaudz pasliktinājās pēc tam, kad tā pievienojās ES 2004. gadā. Kopumā Kiprā 2011. gadā atradās Krievijas oligarhu bagātības aptuveni 20 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā Kipras nacionālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas veido 17,8 miljardus eiro, teikts BND ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas finanšu ministri vienojušies piešķirt Kiprai starptautisko aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā, lai neļautu sagrūt salas banku sistēmai un valsts paliktu eirozonā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Panāktā vienošanās paredz, ka tiks slēgta viena no Kipras lielākajām bankām - Laiki Bank. Banka tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» daļā. «Labā» daļa tiks pievienota Kipras lielākajai bankai - Bank of Cyprus. Saskaņā ar vienošanos, bankās esošajiem noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, tiks piemērota nodeva, kuras apmērs pagaidām vēl nav zināms. Noguldījumiem, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, atšķirībā no sākotnējā plāna, nodeva netiks piemērota.

Saskaņā ar aprēķiniem, piemērojot nodevas noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, Kipra spēs iegūt 4,2 miljardus eiro. Banku rekonstrukcija, visticamāk, Kipras bezdarbnieku pulku papildinās ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, vēsta Reuters. Kipras starptautiskie aizdevēji finansējumu valstij varētu sākt izmaksāt jau maijā. Iepriekš izskanēja, ka bez vienošanās par starptautisko aizdevumu, Eiropas Centrālā banka pirmdien plānoja pārtraukt ārkārtas finansējuma piešķiršanu Kipras bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medvedevs: Kiprā «iesprūdusi» Krievijas valsts struktūru nauda

Jānis Rancāns, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsoņu «pelēko noguldījumu» apjoms Kipras bankās ir pārspīlēts, tomēr šīs valsts finanšu iestādes izmantojot liels daudzums Krievijas valsts struktūru, jo tā esot ērta jurisdikcija, atzinis kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs.

Patlaban Krievijas valsts struktūru konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti un D. Medvedevam nav saprotams, kāpēc tas tā noticis, jo šīs naudas izcelsmes avots ir acīmredzams un šie finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. «Tieši tāpēc mēs arī esam spiesti ieņemt tādu diezgan cietu nostāju saistībā ar notikumiem Kiprā un šīs valsts parādu krīzes noregulējumu,» Krievijas premjera sacīto citē Newsru.

Savukārt, kas attiecas uz noguldījumiem, kuriem ir «specifisks raksturs, kas liecina par pelēkām shēmām, ar kuru palīdzību nauda tiek aizvesta no Krievijas», tad šīs summas neesot tik lielas, kā par tām ir ierasts runāt, uzsvēris Krievijas premjers. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra joprojām, pat pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas, saskaras ar būtiskiem riskiem savai ekonomikai, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vienlaikus prognozējot, ka valsti var piemeklēt dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts.

SVF uzskata, ka krīzes negatīvais iespaids Kiprā varētu būt pat vēl lielāks nekā patlaban tiek prognozēts. Fonds uzskata, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir «neskaidra», bet ekonomiskā lejupslīde var izraisīt bankrotu, nekustamā īpašuma cenu un bezdarba spirāli. Šādā gadījumā Kipru var piemeklēt dziļāka un smagāka recesija nekā ticis prognozēts.

Fonds arī paudis bažas, ka uzticības krīze Kiprai varētu samazināt ārvalstu investīcijas valstī, kas turpinātu graut tās banku sistēmu. Saskaņā ar SVF aplēsēm, Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 9%, bet nākamgad – par 4%. Savukārt bezdarba līmenis 2014. gadā sasniegšot 17%. Tautsaimniecības rādītāji Kiprā varot samazināties arī spēcīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Aizdevēji: Kiprai papildu finansējumu neredzēt

Jānis Rancāns, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonai sistēmiski svarīgas ir visas valstis, tostarp arī Kipra, pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns, brīdinot, ka maksātnespējas gadījumā Kipra var pamest Eiropas monetāro savienību.

«Pat, ja jūs nākat no lielas Eiropas Savienības valsts, jums jāsaprot, ka katra dalībniece ir sistēmiski svarīga,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel, sacījis O. Rēns, tādējādi atbildot uz Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles izteikumiem, kuros tas apšaubījis Kipras ietekmi uz eirozonu, vēsta Reuters.

«Gadījumā, ja Kiprā iestājas nekontrolēta maksātnespēja, ir ļoti iespējams, ka tas valsti novedīs pie izstāšanās no eirozonas,» uzsvēra komisārs.

Pirmdien eirozonas finanšu ministri Briselē pārrunās palīdzības sniegšanu Kiprai. Nelielajai valstij nepieciešami aptuveni astoņi līdz desmit miljardi eiro, lai varētu rekapitalizēt bankas, kā arī aptuveni septiņi miljardi, lai spētu atmaksāt savus parādus. Eirozonas valstu vidū patlaban nav vienprātības, kādā veidā glābt Kipru. Vācija un daļa citu valstu uzskata, ka privātajam sektoram būtu jāpiedalās un jāpiecieš savu aizdevumu reorganizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: pasaules gala nebūs, tomēr tirgos nedrošība var rasties

Dienas Bizness, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Kipra finanšu palīdzību lūgs no Krievijas, nevis no Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcijām, finanšu tirgos var rasties papildus nestabilitāte un nedrošība, atzina Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka Kipras glābšanas finansējuma avota izvēle ir kļuvusi par ģeopolitisku jautājumu. «Ja skatās no finanšu tirgus viedokļa, rodoties neizpratne – Kipra ir Eiropas Savienībā, bet pēkšņi uzrodas kāds trešais, kas ir viens no iespējamajiem vaininiekiem. Tas finanšu tirgos var dot papildus nestabilitāti un neziņu par to, cik spējīga ir Eiropas Komisija, cik spējīga ir ES un cik spējīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds risināt krīzes ES ietvaros,» skaidroja M. Kazāks.

Ekonomists skaidroja, ka kopumā neviens risinājums, kādu izvēlēsies Kipra, nebūs patīkams. Tomēr, viņaprāt, aizdevuma programmas uzsākšana būtu vislabākais ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: nodeva noguldījumiem Kiprā ir neprofesionāla un negodīga

Jānis Rancāns, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzētā nodeva noguldījumiem ir negodīga un radījusi bīstamu precedentu, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

«Izvērtējot piedāvāto nodevu noguldījumiem Kiprā, V. Putins atzinis, ka šāds risinājums, ja tas stāsies spēkā, būs negodīgs, neprofesionāls un bīstams,» Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova sacīto citē aģentūra Reuters.

Krievijas pilsoņiem pieder lielākā daļa no Kipras bankās noguldītās ārvalstnieku naudas, un kaimiņvalsts bankas salu izmantojušas kā iecienītu ārzonu. Kipras bankās patlaban noguldīti 70 miljardi eiro, no kuriem aptuveni puse pieder nerezidentiem un tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no tiem ir Krievijas pilsoņi.

Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s bija aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Kipras bankās, savukārt, varētu būt izvietoti noguldījumi 12 miljardu apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas Centrālā banka likusi atkāpties Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus izpilddirektoram Janim Kipri (Yiannis Kypri). Baņķiera atlaišanu no ieņemamā darba pieprasījuši Kipras starptautiskie aizdevēji, vēsta BBC.

Iepriekš no ieņemamā amata atkāpās Kipras lielākās bankas – Bank of Cyprus priekšsēdētājs Antreis Artemiss (Antreas Artemis). Viņa atkāpšanās tiek saistīta ar protestu pret valsts plāniem finanšu iestādei pievienot citas lielas Kipras bankas – Laiki Bank - daļas, kā arī pārdot struktūrvienības Grieķijā.

Nedēļas sākumā Kipra ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par aizdevuma saņemšanu. Tā ietvaros noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērota nodeva. Izskanējis, ka tā varētu sasniegt pat 40% no noguldījumu apmēra. Kipra arī apņēmusies sadalīt valsts otro lielāko banku Laiki Bank. Daļu no tās plānots pievienot valsts lielākajai bankai Bank of Cyprus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Piedāvājums, no kāda nemēdz atteikties

Anda Asere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kipras problēmas Latvijas uzņēmumus neietekmēšot

Ieva Mārtiņa, Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru