Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Maijā kravas automašīnu ražošanas kompānija DAF Nīderlandē prezentēja 2017.gada jaunākās paaudzes automašīnu modeļus. Zilo gigantu prezentācijā viesojās arī Dienas Bizness.

Kompānijas DAF Paccar divīzijas devīze ir Driven by Quality un jaunās paaudzes CF & XF sērijas modeļi, ko DAF prezentēja, to arī apliecina. Jaunajiem modeļiem ir uzlaboti PACCAR MX-11 un MX-13 dzinēji, kas garantē efektīvu degvielas patēriņu, jaunas aizmugurējās asis, jauna transmisijas programmatūra, automāta vadības 12 un 16 pakāpju TraXon ātrumkārbas, uzlabota aerodinamika, maksimāls ekspluatācijas laiks, jauns iekšējais un ārējais dizains.

Īsumā sakot, galvenās priekšrocības, ko saņems klienti, ir: jaunie DAF modeļi patērē par 7% mazāk degvielas, kas gadā uz vienu automašīnu ļauj ietaupīt 3000 eiro un automašīnas var pārvadāt par 100 kilogramiem vairāk, kas gadā dod papildus 600 eiro. Servisa apkopes intervāls ir palielināts no 150 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem kilometru, kas gadā ietaupa 250 eiro, bet parka pārvaldības sistēma DAF Connect – 1300 eiro gadā. Jaunie kravas automašīnu modeļi tirgū tiks piedāvāti, sākot no 2017.gada jūnija. Jauno modeļu krāsa būs debeszila (Jamaica Blue).

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Eiropas automašīnu pārdošanas apjomi pērn sasnieguši 10 gadu augstāko līmeni, jo ekonomikas izaugsme pasaulē ir uzlabojusi patērētāju noskaņojumu, raksta Bloomberg.

Pieaugumu lielā mērā veicina tādu krosoveru kā Peugeot, Renault, Alfa Romeo un Toyota pieprasījums.

Kopējais reģistrāciju skaits pērn pieauga par 3,3% līdz 15,6 miljoniem transportlīdzekļu, liecina Eiropas Automašīnu ražošanas asociācijas dati. Šis ir lielākais skaits kopš 2007.gada, kad tika pārdoti 16 miljoni transportlīdzekļu. Decembrī gan pārdošanas apjomi sarukuši par 4,8% līdz 1,14 miljoniem transportlīdzekļu.

Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvoja Toyota Motor Corp ar 12%. Aizvadītajā nedēļā Japānas kompānija paziņoja, ka pieprasījums Eiropā pēc tās krosovera RAV4 hibrīda 2017.gadā ir audzis par 31%.

Renault pārdošanas apjomi Eiropā auga par 6,7%, Fiat – par 5,2%, bet Alfa Romeo – par 30%.

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Šogad trīs ceturkšņos Latvijā reģistrēto elektroauto skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 328%, kas ir straujākais elektroauto skaita pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Latvijā trīs ceturkšņos pirmreizējā reģistrācija veikta kopumā 287 elektroauto. Tostarp Latvijā pārdoti 229 ar bateriju darbināmi un 58 no ārēja avota uzlādējami elektriskie auto.

Salīdzinoši pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā tika reģistrēti tikai 67 elektroauto.

Latvija tādējādi uzstādījusi reģistrēto elektroauto pieauguma rekordu - par 328%, aiz sevis atstājot Slovākiju, kurā bijis pieaugums par316,5%, Čehiju, kur bijis pieaugums par 245,5%, un Igauniju, kur bijis pieaugums par 208,5%.

Augsti no ārēja avota uzlādējamu elektroauto pārdošanas rezultāti reģistrēti arī pārējā Baltijā. Igaunijā šogad deviņos mēnešos pārdotas 253 šādas automašīnas, kas ir par 208% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn, kad pirmreizējā reģistrācija veikta 82 auto. Lietuvā šogad deviņu mēnešu laikā pārdotas kopumā 328 no ārēja avota uzlādējamas elektriskās automašīnas, kas ir par 173% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn, kad pārdoti 120 šādi auto.

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Privātpersonas Latvijā dažādu vēlmju dēļ izvēlas vecu, lielu premium auto, nevis mazu, jaunu, ekonomisku ne premium zīmola spēkratu, laikrakstam Dienas Bizness saka Sixt vadītājs Baltijā, SIA Transporent valdes priekšsēdētājs Arnis Jaudzems.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat Latvijas auto parku? Vai mēs vēl aizvien Eiropas kontekstā izceļamies ar to, ka Latvijas iedzīvotāji brauc ar salīdzinoši vecām mašīnām?

Latvijas iedzīvotāju autoparks vēl aizvien ir salīdzinoši vecs, un arī jauno spēkratu pārdošanas apjomi nav īsti salīdzināmi ar veco automašīnu importu, kas ir aptuveni četras reizes lielāks jau vairākus gadus pēc kārtas. Pamatā arī neved iekšā mazlietotus auto, bet desmit un divpadsmit gadus vecas mašīnas. Protams, ir arī labs pieaugums jauno automašīnu tirgū, bet šobrīd tas ir zem 20 tūkst. auto gadā. Ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tad mēs šajā ziņā atpaliekam.

Autorizētā Toyota un Lexus dīlera Latvijā AS Wess apgrozījums 2016. gadā sasniedza 39,9 miljonus eiro, kas ir par 19% jeb 6,39 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Wess padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins 2016. gada rezultātus kopumā vērtē pozitīvi. Neskatoties uz kopējo auto tirgus stagnāciju, kompānijai izdevies panākt pieaugumu faktiski visās pozīcijās.

Grupas autosaloni - Wess Motors Toyota un Lexus Riga Airport pērn kopā pārdeva 1160 jaunus automobiļus, kas ir par 170 auto vairāk nekā 2015. gadā. Wess pārdošanas apjomi pērn auguši par 17,2%, kas veido 6,2% lielu tirgus daļu no kopējā auto tirgus Latvijā.

Wess rentabilitātes (EBITDA) rādītājs palielinājies par 14,1%, sasniedzot 1,8 miljonus eiro, bet uzņēmuma tīrā peļņa ir 502 tūkstoši eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā kā gadu iepriekš.

No 12.septembra līdz 22.septembrim Frankfurtē notiek ikgadējā starptautiskā autoizstāde.

Šogad izstāde notiek jau 68.reizi, un šā gada izstādē uzmanība veltīta elektroautomašīnām. Pēdējos gados izstāde piedalās aptuveni 1000 dalībnieku no aptuveni 40 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits pārsniedz 800 tūkstošus.

Šajā gadā izstādes laikā notiek arī retro automašīnu izstāde.

Eiropas autoražotāji iegulda miljardiem dolāru, lai attīstītu elektroauto vai hibrīdauto, taču tagad izaicinājumus rada to pārdošana, raksta The Wall Street Journal. Tādi autoražotāji kā Volkswagen, Porsche un Daimler šonedēļ izstādē prezentēja jaunākos elektroautomašīnu modeļus, un kompāniju vadītāji ziņoja, ka tiek izstrādāti jauni šī segmenta modeļi.

Dati liecina, ka patlaban elektroautomašīnu pārdošanas apjomi Eiropā veido vien 2,4% no kopējiem automašīnu pārdošanas apjomiem ES.

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Eiropas akciju cenas trešdien skāra ASV prezidenta Donalda Trampa atkal izteiktie draudi par muitas tarifu noteikšanu auto importam un drūma automašīnu noieta prognoze, savukārt Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās pēc Trampa draudiem noteikt 25% muitas tarifu Eiropas automašīnu importam, ja ES nespēs panākt tirdzniecības vienošanos ar ASV.

Brokeru firmas "Charles Schwab" analītiķi konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija piesardzīgi, Eiropai apsverot "konfrontācijas iespējamību starp Eiropu un ASV".

Auto nozares asociācija ACEA veicināja piesardzīgo noskaņojumu ar prognozi, ka jaunu automobiļu pārdošanas apjomi Eiropā šogad samazināsies par 2%. Tas būs pirmais kritums septiņu gadu laikā.

Līdz šā gada beigām ielās parādīsies kompānijas BMW radītais elektroauto Mini Cooper SE, raksta Bloomberg.

Jaunās automašīnas mērķauditorija ir pilsētnieki, un tā ļaus BMW aktīvāk konkurēt ar citu autoražotāju elektroautomašīnām, piemēram, Volkswagen AG ID.3 un Tesla Model 3. Šī modeļa cena būs 32,5 tūkstoši eiro.

Jaunā Mini Cooper automašīna ar vienu uzlādi spēs nobraukt 270 kilometrus, un uzņēmums Oksfordas ražotnē to plāno ražot vismaz līdz 2023.gadam, neskatoties uz gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kas nākotnē var apgrūtināt automašīnu un to detaļu tirdzniecību.

Jaunā Mini ir BMW otrais mēģinājums ielauzties elektrisko auto tirgū – 2013.gadā tirgum tika prezentēts i3 modelis, kura tirdzniecība gan neuzrādīja pozitīvus rezultātus. Autoražotājiem elektrisko automašīnu ražošana aizvien sagādā izaicinājumus, ņemot vērā to salīdzinoši augstās izmaksas, savukārt pieprasījumu ir grūti prognozēt.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Tuvākajā laikā tiks uzsākts naftas pārkraušanas termināla “BLB Latvijas Termināls” ar rezervuāru parka tilpumu 66 600 m3 pārdošanas process.

“Lēmums tika pieņemts kopējās ģeopolitiskās situācija dēļ, tā prasa aktīvu pārorientēšanos uz citiem tirgiem un intensīvu jaunu partneru meklēšanu. Pusotru gadu mēs termināla darbību daļēji finansējām ar personiskajiem līdzekļiem, ieguldījām laiku jaunu biznesa partneru meklēšanā, taču, nesaņemot nekādu atbalstu no Latvijas valsts apgrozījuma samazināšanās periodā, pieņēmām lēmumu fokusēties uz citiem ārvalstu projektiem,” skaidro AS “BLB Latvijas Termināls” īpašnieks Kamrans Asgarovs.

Termināla izsludināšana pārdošanā notiks tuvākajā laikā, tā cena tiks noteikta, balstoties uz profesionālu aktīvu novērtējumu. Iepriekšējos dažus gadus, pirms kara Ukrainā sākuma, uzņēmums bija viens no naftas produktu pārkraušanas līderiem Rīgas terminālu vidū, bet 2006.gadā tika iegūts Brīvās ekonomiskās zonas uzņēmuma statuss. Aktīvās darbības gados terminālā tika pārkrauti apmēram 4-5 miljoni tonnu naftas produktu, taču šobrīd, globālās ģeopolitiskās nestabilitātes un augstās inflācijas apstākļos, tā jaudas nav 100% noslogotas.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Jaunākais aktīvu pārvaldītāja East Capital Real Estate fonds East Capital Real Estate IV iegādājies “pēdējās jūdzes” izplatīšanas centru Viļņā, Lietuvā, pilnībā iznomājot to reģionālajam e-komercijas līderim Pigu, kas ir daļa no PHH Group.

Šis ir jau ceturtais fonda iegādes darījums, šobrīd tam pieder arī SEB bankas galvenā mītne un VIA 3L loģistikas centrs Tallinā, kā arī vēl viens loģistikas un izplatīšanas centrs Viļņā. East Capital Real Estate IV kopējais investīciju mērķis ir vismaz 400 miljoni eiro.

Īpašums ir nesen atjaunots, 6500 kvadrātmetru liels izplatīšanas, mazumtirdzniecības un biroju komplekss, kas šogad tika pilnībā pielāgots Pigu vajadzībām. Tajā atrodas galvenā mītne vairāk nekā 300 Pigu Lietuvas biroja darbiniekiem. Tas ir arī lielākais veikals Lietuvā ar "drive in" jeb preču izņemšanas punkta iespējām. Izplatīšanas centrā iekļaujasarī 3500 kvadrātmetru liela noliktava, kas ļauj nekavējoties piegādāt vairāk nekā 10 000 unikālu preču un zīmolu.