Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

«Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos. Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība. Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,» sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

Lai cīnītos ar shēmošanu, VID veidos melno sarakstu ar fiktīvo uzņēmumu amatpersonām, kas nereti mēdz būt bezpajumtnieki

Arvien biežāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem iesniegumus no personām, kas atzīst, ka atbalstījušas fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu. Visbiežāk šīs personas, kuras par noteiktu atlīdzību piekritušas iesaistīties komercdarbībā, lūdzot sociālo palīdzību, konstatē, ka ir iesaistītas fiktīvos uzņēmumos, līdz ar to pabalsts viņiem nepienākas. Toties vēlāk šīs personas ir gatavas atzīt pārkāpumu, lai gūtu iespēju pretendēt uz valsts un pašvaldību pabalstiem.

Šobrīd VID paskaidrojumu reģistrā ir iekļauta informācija par 1635 uzņēmumiem, saistībā ar fiktīvo uzņēmējdarbību. Ar šiem uzņēmumiem 2012. gada desmit mēnešos darījumus 45,5 milj. latu apmērā ir deklarējuši 575 nodokļu maksātāji, tādejādi radot vismaz 11,3 milj. latu zaudējumus valsts budžetam (t.i. pievienotās vērtības nodoklis, kas vai nu nav samaksāts vai arī ir palielināta no budžeta atmaksājamā summa).

Zemitāna tilta un dzelzceļa stacijas Zemitāni apkārtne Rīgā no biznesa vietas pozīcijām raugoties, radikāli atšķiras

Zemitāna tilta un stacijas apkārtnē atrodas dažādi uzņēmumi. Tiesa gan, būtiski atšķiras to mērķa auditorija. Zemitāna tilta tuvumā esošo veikalu un dažādo pakalpojumu sniedzēju klienti ir teju visas Rīgas un pat Latvijas iedzīvotāji, savukārt stacijas teritorijā saimnieko galvenokārt tādi, kurus apmeklē vien Zemitāna biroju centru darbinieki un dzelzceļa pasažieri. Šajā rajonā mīt bezpajumtnieki, gadās arī pa kādam narkomānam un garnadzim.

Čaka ielas galā – blakus Zemitāna tiltam – kopš pagājušā gada nogales darbojas Dr. Pētera Kučāna medicīnas un sporta centrs. To par godu aizsaulē aizgājušajam ārstam P. Kučānam ir izveidojis viņa dēls Oskars Puriņš. Četrstāvu ēku, kuras platība ir vairāk nekā 1000 m2, uzņēmums Ultra Express ir iegādājies, jo plāno attīstīt medicīnas un sporta pakalpojumus, gan piesaistot ārstus, gan piedāvājot jaunus izmeklējumus un procedūras. Iepriekš sājā ēkā darbojās fitnesa klubs Georgs 5. O. Puriņš stāsta, ka savulaik pats ir nācis uz šo klubu trenēties, arī tagad daudziem iepriekšējā kluba klientiem ir iemīta taciņa uz šo vietu. Mantojumā no iepriekšējā sporta centra palikuši vairāki trenažieri, bet daļa ir iegādāta no jauna.

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Blondais grēks, Dūrainis, Sazobe un Aklais randiņš – šie ir tikai daži no mazās alus darītavas Viedi ražoto alu nosaukumiem

Brūzis savu darbību sāka pirms aptuveni trīs gadiem; līdz šim tur dienas gaismu ieraudzījuši 14 alus veidi, bet, lai līdz tiem nonāktu, uzņēmuma tehnologs veicis vismaz 400 vārījumus. «Tehnologs Linards Dzērve izstrādā receptūru, un es to pielāgoju alus darīšanai lielajos katlos. Jābūt kā juvelierim, jo, lai dabūtu īsto garšas kombināciju, svarīga ir ikkatra nianse – ūdens, apiņi, ieraugs. Alus ir dzīvs, un ar to jārunā, jāauklējas. Tas ir cimperlīgs, līdz ar to izcilu rezultātu sekmē precīzs darbs,» stāsta alus darītavas Viedi aldaris Ilvars Grēns.

Pašam un citiem

Alus darītavas Viedi īpašniekam Raimondam Zabarovskim ideja par alus darīšanu radās pirms trim gadiem, kad viņš uz savām kāzām vēlējās pagatavot īpašu alu. «Tā iepriekš nebija mana aizraušanās, bet zināju, ka vecaistēvs savulaik ir to brūvējis. Domāju, ka gan jau viņš atcerēsies, stāstīs man un es darīšu. Kad sāku interesēties, ko tur visu vajag, tas man šķita pārāk sarežģīti. Uzrunāju mājbrūvētāju Linardu Dzērvi, kurš uztaisīja manām kāzām alu, kas visiem garšoja. Kad vedu atdot atpakaļ muciņas, ar viņu sāku runāt un prasīt, kādēļ šāds alus nav pieejams veikalā. Viņš man uzskaitīja vairākus šķēršļus, kādēļ to nevar darīt lielākā apjomā. Es ātri sapratu to, ka tās lietas var atrisināt,» atminas R. Zabarovskis.

Pie Maxima lielveikala atkritumu konteineriem Kauguros regulāri «dežurē» sudrabkrāsas džips vai baltas krāsas kravas busiņš. Tajos esošie cilvēki, kas neizskatās pēc trūcīgiem, savāc konteineru saturu, vēsta raidījums Bez Tabu.

Pēc guvuma šie cilvēki dodas tad, kad konteineros atkritumus tikko izmetis veikala darbinieks. Atkritumu vācējs esot skaidrojis Bez Tabu, ka veikala atkritumus vācot «sunim», tomēr raidījuma aptaujātie kaimiņi apgalvo, ka vīrietim neesot suņa. Vīrieša iztikas avots esot metāllūžņu pieņemšana un tālākpārdošana.

Tādējādi nav izdevies noskaidrot, kam paredzēts no Maxima atkritumu konteineriem izņemtais saturs.

Maxima pārstāvis Jānis Beseris solījis, ka tiks pārbaudīts, kāpēc radusies tāda interese par šiem konteineriem, kā arī tiks veiktas nepieciešamās preventīvās darbības. Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidroja, ka šādiem konteineriem ir jābūt slēgtiem. Viņa arī atzina, ka, piemēram, bezpajumtnieki liek lietā izdomu, lai piekļūtu izmestajiem produktiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Bezpajumtnieku skaits Dānijā kopš 2009. gada palielinājies par 23 procentiem, atsaucoties uz Dānijas Nacionālā sociālo pētījumu centra sniegto informāciju, vēsta thelocal.dk.

Augošais bezpajumtnieku skaits ir arvien aktuālāka problēma Dānijā, liecina pētījumi.

Saskaņā ar aplēsēm patlaban Dānijā ir 6138 bezpajumtnieki. Tas ir pieaugums par 23 procentiem, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bezpajumtnieku skaits bija 4998.

Lielākais bezpajumtnieku skaita pieaugums reģistrēts vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem - kopš 2013. gada reģistrēts kāpums par 29%.

Lielākā daļa no bezpajumtniekiem ir vīrieši, piektdaļa no visiem bezpajumtniekiem ir ārzemnieki.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

Vairākus gadus ilgstošā krīze Grieķijā, iespējams, mainījusi daudzdzīvokļu grausta Prosfygika (Προσφυγικά) likteni. Lai arī iepriekš tika draudēts ar nama nojaukšanu, patlaban tas ir kļuvis apdzīvots, tiesa gan, tajā apmetusies sabiedrības nabadzīgākā daļa, vēsta Reuters.

Prosfygika, mājokļu komplekss Atēnās, 2004. gadā tika atzīts par tik briesmīgu, ka Atēnu Olimpisko spēļu laikā tas tika apklāts ar lielizmēra «palagu». Patlaban tajā dzīvo ne vien bezpajumtnieki un narkomāni, bet arī imigranti no Irānas, kas caur Grieķiju cer ieceļot Ziemeļeiropā, ziņo Reuters.

Nevalstiskās organizācijas ir aplēsušas, ka sešu gadu laikā, kopš sākusies krīze, bezpajumtnieku skaits Grieķijā ir pieaudzis līdz 20 tūkstošiem.

20. gadsimta 20. gados ēku komplekss tika izbūvēts bēgļiem, kas ieradās valstī pēc Grieķijas un Turcijas jeb tā dēvētā Mazāzijas kara.

Kamēr Latvijā tiek lemts par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kaimiņvalstu iedzīvotājiem tā jau ir dzīves realitāte. Kā pārliecinājās biznesa portāls db.lv, arī Valkas iedzīvotāji dodas uz kaimiņpilsētu Valgu, lai Igaunijā iegādātos dzērienus, kuriem ir īpaši marķējumi, un pēc tam tukšos dzērienu iepakojumus nodotu pudeļu automātos.

Pārsvarā tās ir plastmasas pudeles, taču iespējams ievietot arī stikla pudeles un skārdenes, par katru atgūstot 10 centus. Valkas iedzīvotāji norāda, ka pilsēta no plastmasas pudelēm ir kļuvusi tīrāka, bet savu darbu paveicot arī bezpajumtnieki.

Valkā dominē viedoklis, ka šāda sistēma ir laba un ieviešama arī Latvijā. Kopš izmēģināta igauņu sistēma, iedzīvotājiem vairs prātā nenākot doma tukšo taru izmest atkritumos.

Kā novēroja db.lv, arī dažos Valkas veikalos nopērkami dzērieni iepakojumos, kurus iespējams nodot Igaunijā ieviestajos automātos. Lai automāts pudeli vai skārdeni ņemtu pretī, uz tās ir jābūt «īpašajam» simbolam (skat.fotogrāfiju zemāk).

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots kopš 2014. gada izveidojis savu biroju.

Uzņēmuma direktors Jānis Gāga teic, ka ūdenstornī izveidot biroju bijusi viņa ideja. «Tornis iepriekš bija pamests un tajā sāka iemitināties pat bezpajumtnieki. Padzirdēju, ka par šo torni parādījusies ārvalstu investoru interese, tāpēc nolēmu, ka apsaimniekosim šo ēku paši,» atceras J.Gāga.

Ūdens rezervuārs tika demontēts un viena daļa tornim tika piebūvēta klāt. Biroja izveidē kopumā tika investēti 400 000 eiro, no tiem aptuveni 20 000 eiro izmaksāja lifts. Lai gan tornis ekspluatācijā nodots 1957. gadā, J.Gāgas ieskatā tas bijis labā stāvoklī gan no būvniecības, gan drošības viedokļa.

Projekts īstenots, piesaistot arhitektu Vari Rungēvicu, kura galvenais uzdevums bija ēku saplānot tā, lai tajā pietiktu vietas visiem 38 uzņēmuma darbiniekiem. Lai gan uzdevums nebija viegls, tomēr ir ieguldīts liels darbs un rezultāts ir sasniegts. «Apstākļi ir nesalīdzināmi ar to, kādos strādājām līdz šim, piemēram, iepriekšējās telpas bija 250 kvadrātmetru lielas, bet šīs - 400,» stāsta SIA «Saltavots» direktors.

No 2013. gada uzņēmumu vadītājiem ir jārēķinās, ka par atsevišķiem pārkāpumiem viņus var sodīt ar liegumu ieņemt valdes locekļa amatu.

To paredz Saeimas akceptētie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai arī šo ideju – atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus valdes locekļiem vai pat atņemt tiesības uz visu veidu komercdarbību – daudzi uzņēmēji apsveic, jo tādējādi tiek cerēts ierobežot fiktīvo uzņēmumu saimniecisko darbību, kur bezpajumtnieki ir valdes locekļi, tomēr tiek paustas bažas par šāda soda piemērošanu.

«Zinot ierēdņu likumu interpretēšanas metodes, rodas bažas, vai nenonāksim situācijā, kad par maznozīmīgiem pārkāpumiem tiks liegta iespēja vadīt uzņēmumu turpmākos trīs gadus ierindas uzņēmējam? Un vai šo iespēju kāds neizmantos, lai piespiestu uzņēmēju, piemēram, nevis iet uz tiesu un cīnīties par nepareizu nodokļu aprēķinu auditā, bet slēgt izlīgumu?» retoriski jautā Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Daiga Zēna-Zēmane.

Pēc atkritumu un būvgružu izvešanas vairākus gadus pamestajā graustā Aglonas ielā 35/1 sākušies rekonstrukcijas darbi. Iecerēts, ka bijušajās celtnieku kopmītņu telpās jau nākamā gada vasarā ekspluatācijā nodos sociālo māju ar 216 vienistabas dzīvokļiem, informē Rīgas dome.

Ēkas cokolstāvā durvis vērs Latgales priekšpilsētā lielākais Sociālā dienesta teritoriālais centrs.

Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks 2014. gadā izsludinātajā konkursā par ēkas projektēšanu un būvniecību uzvarēja būvkompānija Arčers.

Objekta kopējās celtniecības izmaksas ir 3 577 990 eiro, ieskaitot PVN.

Projekts paredz, ka sociālā dienesta teritoriālajam centram atvēlēta vairāk nekā 700 kvadrātmetru platība, bet vienistabas dzīvokļi būs 16 kvadrātmetru lieli.

Māja Aglonas ielā 35/1 tika uzcelta 1967. gadā, tā tika izmantota kā kopmītne vai dienesta viesnīca celtniekiem un ar dzelzceļu saistītu organizāciju darbiniekiem. Pagājušā gadsimta 90. gados šī ēka tika nodota pašvaldības rīcībā, un tajā dzīvojamās telpas tika izīrētas tām personām, kurām pienācās dzīvojamā platība ar daļējām ērtībām. Taču daži ēkas iedzīvotāji un viņu viesi regulāri izdemolēja koplietošanas telpas, padarot tās neizmantojamas, tāpēc tika pieņemts lēmums izvietot no šīs ēkas uz citām dzīvojamām telpām tos īrniekus, kuri maksāja par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt parādnieki tika iztiesāti, un ēka pakāpeniski tika noslēgta, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Tomēr bezpajumtnieki pamanījās tajā iekļūt un vairakkārt sarīkoja ugunsgrēkus. Līdz 2012. gadam, kad tika pilnībā aizmūrēta ieeja namā un pirmā stāva logi, ugunsdzēsēji reģistrējuši vairāk nekā 40 izsaukumus uz Aglonas ielā 35/1.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Francijas prezidents Fransuā Olands pieļāvis iespēju, ka varētu tikt nacionalizēta pasaules lielākā tērauda ražotāja ArcelorMittal rūpnīca, tādējādi pastiprinot valdošās bažas, ka Francija investoriem kļūst aizvien nedraudzīgāka.

Savukārt Francijas Rūpniecības ministrs pavēstījis, ka ArcelorMittal īpašnieks, pasaules bagātākais indietis Lakšmi Mitals, Francijā vairs nav gaidīts.

Oktobrī ArcelorMittal, kas Francijā nodarbina aptuveni 20 tūkstošus cilvēku, pavēstīja, ka gatavojas Florangas ražotnē pārtraukt divu domnu krāšņu darbību, norādot, ka tās sarežģītajos tirgus apstākļos nav konkurētspējīgas. Krāšņu slēgšana apdraud vairāku simtu cilvēku darbavietas. Pēc Francijas valdības iebildumiem, kompānija lika sešdesmit dienu laikā Francijas valdībai atrast krāšņu pircēju. Valdībai izdevās atrast pircēju visai ražotnei, bet kompānija ražotni kopumā nevēlas pārdot.