Jaunākais izdevums

Lattelecom turpinās attīstīt optikas un TV pakalpojumu segmentu; valde apvienošanās ziņojumu papildinājusi ar jaunākajiem datiem

Tā DB intervijā stāsta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kādi ir šā gada Lattelecom plāni?

Lattelecom ir plāni turpināt darbu, ko aizsākām 2014.gadā. Mums ir brīnišķīgi rezultāti salīdzinājumā ar citiem industrijas spēlētājiem. EBITDA pieaugsi par 4%, bet neto peļņa par 7%. Nevienam operatoram tuvākajā Eiropā šādu rezultātu nav. Tie nerodas no nekā un ir mūsu ilgtermiņa stratēģijas ieviešanas rezultāts. Tam ir vairāki stūrakmeņi – televīzijas bizness, ko 2007.gadā sākām no nulles. Pēc klientu skaita šobrīd Lattelecom ir lielākais maksas TV pakalpojumu sniedzējs Baltijā. Šo biznesa līniju turpināsim attīstīt gan funkcionalitātes ziņā, gan satura ziņā. Otrs mūsu stratēģijas stūrakmens ir infrastruktūra – optikas tīkli, interneta pieslēgumu skaits ir lielāks nekā vara pieslēgumu skaits un televīzijas ienākumi ir lielāki nekā balss ienākumi. Pērn investējām ap 30 milj. eiro un līdzīgs apmērs būs arī šogad.

Pērn aktuāls bija jautājums par Lattelecom un LMT apvienošanos. Vai šogad ir gaidāmas vēsmas šajā virzienā?

Tas ir jāprasa akcionāriem. Lattelecom valde piedāvājumu ir papildinājusi ar šī gada notikumiem tirgū. Tas, ko redzam, ka visas lietas, par kurām 2012.gadā runājām, reāli dabā arī notiek. Abu uzņēmumu padome gan LMT, gan Lattelecom ir apstiprinājuši sinerģijas aprēķinu – tie ir 70 milj. eiro, otrkārt, abi akcionāri saskaņā ar mūsu piedāvājumu – izpirkt pārējos LMT akcionārus un kļūstot par 100% īpašniekus, no šī darījuma saņemtu 150 milj. eiro un apvienotajam uzņēmumam būtu augstāka vērtība. Mēs šo piedāvājumu esam iesnieguši padomē, kas tika apstiprināts. Valdība, cik man zināms, to bija skatījusi pagājušā gada janvārī, valdības lēmums bija šo jautājumu skatīt decembrī. Tā kā decembrī visi bija aizņemti ar budžetu, mēs sagaidām, ka valdība pildīs savu lēmumu un šo jautājumu skatīs.

Lattelecom valde ir papildinājusi ziņojumu ar 2014.gada rādītājiem?

Jā, mēs papildinājām.

Ko Lattelecom dotu mobilais spārns?

Spriežot pēc rezultātiem, šobrīd mēs trūkumu neizjūtam, bet ir jāskatās ilgtermiņā. Protams, varam sēdēt un gaidīt, kad Tele2 integrēsies, un tad drudžaini kaut ko darīt, vai arī darīt to pirmajiem un būt tirgus līderiem, kas Lattelecom un LMT vienmēr ir bijuši.

Visu interviju Eiropā konsolidācija tikai pieņemas spēkā lasiet 4. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Traucē lidostu kapacitātes trūkums

Egons Mudulis, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Eiropas un Latvijas telekomunikāciju nozare pārmaiņu vējos

Mikus Janvars, Porta Finance partneris, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTRK: Jo ilgāk valsts domās, ko iesākt ar LMT un Lattelecom, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs

LETA, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai budžeta izdevumus nāksies samazināt par 100 līdz 140 milj. eiro, taču solītā IIN likmes samazināšana jāīsteno, bet tā jākompensē ar PVN standartlikmes pacelšanu līdz 23%

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners. Viņaprāt, pirms ķerties pie nodokļiem, to izmaiņām, vispirms jāsaprot Latvijas tautsaimniecības iespējas, kā arī tas, ka visu nozaru vēlmju sarakstu pēc finansējuma nav iespējams apmierināt.

Kādu redzat situāciju šā un nākamā gada valsts budžetā, vēl jo vairāk, ja tiek uzturētas prognozes par 2% lielu IKP pieaugumu, kaut arī no dažādām jomām ir vairāk negatīvu nekā pozitīvu ziņu, savukārt fiskālās disciplīnas eksperti jau brīdina par problēmām, bet premjere aicina nelietot vārdu «konsolidācija»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: LM virzītā pensiju palielināšana būtu netaisnīga pret pārējām nozarēm

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, informē FM.

Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016. gada budžetā pilnībā izsmeļ jelkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm.

Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016. gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas konkurences uzraugi atļauj Meridian Capital iegādāties Rīgas piensaimnieku

Žanete Hāka, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi Kaimanu salās reģistrētajam fondam Meridian Capital CIS Fund iegūt netiešu vienpersonisku kontroli pār Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu SIA Rīgas piensaimnieks, raksta Veršlo žinios.

SIA Rīgas piensaimnieks pazīstamākie produkti ir Kārums un Dzintars.

Darījumu vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Iesniegumu padome saņēma maijā, un patlaban tas tiek izskatīts.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Darījuma noslēgšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Konkurences padomes atļauju. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Meridian Capital ir ilggadējs Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Food Union finansiālais partneris, un Meridian Capital investīciju direktors Nodirs Normatovs ir Food Union grupas uzņēmuma Rīgas piena kombināts padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu vērtība pasaulē un Eiropā pērn bijusi lielākā kopš krīzes; izceļas arī Baltija.

Tā liecina izpētes organizācijas Mergermarket veiktais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) pagājušajā gadā. Kopumā pasaulē pērn darījumu kopējā vērtība veidoja 3,53 triljonus ASV dolāru, kas ir par 11% vairāk nekā 2017. gadā. Šī ir lielākā darījumu vērtība, kāda ir bijusi kopš krīzes laika. Tomēr, lai gan vērtība ir pieaugusi, kopējais M&A darījumu skaits pasaulē ir mazliet sarucis. Kopumā tie bija 19 tūkst. M&A darījumu, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics partnere un vadītāja Latvijā Valērija Lieģe norāda, ka pirmo reizi desmit gadu laikā darījumu skaits ir samazinājies, tomēr tai pašā laikā tie ir bijuši krietni vērtīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli

Žanete Hāka, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši, teikts jaunākajā AS Swedbank ekonomikas apskatā. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums.

Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3,4% un 3,7% iepretim 3,1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: No viena smagsvara pie cita

Linda Zalāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas AirBaltic un Rīgas lidostas attīstību roku rokā

Egons Mudulis, 07.05.2019

Virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu īpašnieku kooperatīvi lēnām pieņemas spēkā, tiek izmantots arī Eiropas struktūrfondu līdzekļu atbalsts; par sasniegtajiem rezultātiem varēs runāt pēc gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā situāciju vērtē mežu īpašnieki un to kooperatīvo sabiedrību vadītāji. DB jau rakstīja, ka 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka trīs gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas.

Mežsaimnieka uzrāviens

«2014. gads bija vēsturisks ar to, ka Latvijas kokmateriālu tirgū ienāca pašiem meža īpašniekiem piederoši mežsaimniecības uzņēmumi – kooperatīvi –, bet 2015. gads ieies vēsturē kā gads, kad meža īpašnieku kooperācija Latvijā ir pārvarējusi sākotnējo iešūpošanās fāzi un sāk uzņemt apgriezienus. Par to liecina straujais pieaugums gandrīz visu kooperatīvu darbības rādītājos,» rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Mežsaimnieks kopš gada sākuma no savu biedru mežiem ir jau pārdevis kokmateriālus par 0,51 milj. eiro. Tas ir 11 000 m3 vai gandrīz 400 piekrautas kokvedēju kravas. «Ja ļaus laika apstākļi, līdz gada beigām plānojam pārdot 17 000 m3 par vienu miljonu eiro, kas ir sešas reizes vairāk, nekā pirms gada,» šī gada prognozi atklāj G. Rozentāls. Viņš uzsver, ka attīstība ir arī mežsaimniecības darbu jomā. «Iepriekšējā stādīšanas sezonā mūsu biedru mežos tika apstādīti 8 ha izcirtumu, bet nākamajā sezonā mēs jau plānojam sagatavot augsni un apstādīt ap 100 ha izcirtumu. Tas nozīmē, ka šoruden un nākamā gada pavasarī šajos izcirtumos tiks iestādīti ap 225 000 jauno kociņu. Jaunaudžu kopšanas jomā šie skaitļi ir attiecīgi 15 un vairāk nekā 200 ha, kuriem plānojam uzrakstīt projektus un tuvākā gada laikā tos izkopt, izmantojot šobrīd pieejamo Eiropas finansējumu,» tā G. Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru