Jaunākais izdevums

Tie uzņēmumi, kuri gūs ienākumus no naftas, gāzes, ogļu un to pārstrādes produktu ražošanas, būs spiesti maksāt pagaidu solidaritātes nodokli no virspeļņas, kura pārsniedz 20% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo triju gadu vidējo peļņu.

To paredz topošais ES regulas projekts. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka pagaidām ir pāragri vērtēt un prognozēt šīs regulas ietekmi uz cenām, uz ražošanas un piegāžu apjomiem, jo pārāk daudz joprojām esot nezināmo. Vienlaikus bija jautājumi attiecībā par šīs virspeļņas potenciālo maksātāju rīcību pēc šādas prasības noteikšanas. Tāpat vairāki aptaujātie, atbalstot virspeļņas aplikšanu ar tā dēvēto solidaritātes nodokli, nebija pārliecināti, vai šāda rīcība neraisīs situāciju, kad attiecīgās kompānijas savu virspeļņu koncentrēs nevis ES, bet gan aiz tās robežām.

Regula būs un pavisam drīz

„Šoreiz jau ES līmenī - 14.septembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Padomes regulai par ārkārtas iejaukšanās pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz augstām enerģijas cenām. 30.septembrī ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca politisku vienošanos par atbalstu Regulai. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Regula tiks pieņemta rakstiskā balsojumā 2022. gada oktobra sākumā, pēc tam tā tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā, tā ka te viss notiks ļoti ātri,” skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Viņš norāda, ka topošā direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu; regulas darbības jomā ietilpstošajiem elektroenerģijas ražotājiem noteiktā tirgus ienākumu augšējā robeža būs 180 eiro par vienu MWh saražotās elektroenerģijas, un ienākumus, kas pārsniedz augšējo robežu, izlietos galapatērētāju atbalstam.

Visu rakstu lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Solidaritātes nodokļa melnie caurumi

Māris Ķirsons, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nav parūpējusies par melno caurumu «aizvēršanu» solidaritātes nodoklī, jo situācijā, kad uzņēmums ir lūdzis un arī saņēmis nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, fiziskā persona solidaritātes nodokļa maksātājs kļūst par atbildīgo valsts priekšā - jāsamaksā papildus nauda valstij, vai arī tiek atmaksāta mazāka summa nekā pienāktos.

To Dienas Biznesam stāsta finansists Kaspars Kociņš, kurš ar šādu situāciju saskāries personīgi. Pašreizējā solidaritātes nodokļa aprēķināšanas, deklarēšanas un nomaksas kārtība pastāv vairākus gadus, taču, viņaprāt, situācijās, kad uzņēmumiem ir piešķirti nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi, parādās «nezināmā realitātes» problēmas. Tieši tāpēc nepieciešama šīs kārtības reglamentēšana, kurā fiziskā persona netiktu nostādīta vainīgā pozīcijā, kurai prasa samaksāt to nodokļa daļu, kuru uzņēmums nav samaksājis, jo tam piešķirts nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums, kurš var būt pat uz trijiem gadiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 11.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) aktīvāk risināt pašreizējo cenu pieaugumu, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP 18.oktobrī ar Eiropas Savienības (ES) Padomi un EK apsprieda Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, kā arī negaidītās peļņas nodokļa ieviešanu.

ES Padomes prezidentvalsts Čehija un EK uzsvēra, ka jau tiek īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu alternatīvus enerģijas piegādes avotus, samazinātu enerģijas pieprasījumu un risinātu augstās elektroenerģijas un gāzes cenas tirgū.

EK priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis (JV) uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pasākumu vēršana tieši uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, jo vispārējs fiskālais atbalsts veicinātu inflāciju. Tāpat viņš aicināja īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, kas nepalielina inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Spānija no 2023.gada ieviesīs solidaritātes nodokli bagātajiem

LETA--EFE/EURACTIV, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija no 2023.gada ieviesīs solidaritātes nodokli cilvēkiem, kuru aktīvi sasniedz vismaz trīs miljonus eiro, ceturtdien paziņojusi Spānijas finanšu ministre Marija Hesusa Montero.

Valdības jaunie fiskālie instrumenti ietekmēs arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.

Jaunas nodoklis attieksies uz aptuveni 23 000 nodokļu maksātāju jeb 0,1% no Spānijas iedzīvotājiem un potenciāli ienesīs valsts kasē 1,5 miljardus eiro, paziņoja Montero, kura pārstāv Spānijas premjerministra Pedro Sančesa vadīto Sociālistisko strādnieku partiju (PSOE).

Valdības skatījumā arī Spānijas turīgākajiem pilsoņiem jādos savs ieguldījums, lai palīdzētu mīkstināt milzīgās inflācijas negatīvo ietekmi, norādīja ministre. Viņa piebilda, ka nepieciešams "praktizēt nodokļu pedagoģiju".

Jaunajam nodoklim būs trīs likmes: 1,7% likme aktīviem no trīs līdz pieciem miljoniem eiro, 2,1% likme aktīviem no pieciem līdz desmit miljoniem eiro un 3,5% likme aktīviem, kas lielāki par desmit miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju "RWE", piektdien informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar "RWE", kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.

Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.

Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā no ceturtdienas tiek ieviesti elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas pasākumi, kas tiks īstenoti no plkst.7 līdz 22, ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Elektrības atslēgšana būs secīga un ilgs ne vairāk kā četras stundas, norāda uzņēmums. Iedzīvotāji par izslēgšanas grafiku var uzzināt savu reģionālo energokompāniju vietnēs.

"Ukrenergo" lēmumu par elektrības atslēgšanu dēvē par piespiedu soli un atgādina, ka kopš 10.oktobra Ukrainas energosistēmai ir veikts vairāk uzbrukumu no Krievijas puses nekā visos astoņos kara mēnešos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ukraiņus censties apzināti taupīt elektroenerģiju.

Krievijas karaspēks jau gandrīz divas nedēļas intensīvi ar raķetēm, droniem un citiem ieročiem uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, sākot jaunu fāzi šajā karā un vēl vairāk pārbaudot ukraiņu izturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai upurēsim ekonomikas attīstību, lai apturētu inflāciju?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nodrošina elektroenerģiju un gūst nesamērīgi lielu peļņu no enerģijas cenu kāpuma, tiks piemērotas papildu nodevas, piektdien vienojās ES valstu ministri.

"Ministri panākuši politisku vienošanos par pasākumiem, lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpumu," ierakstā tviterī paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija.

Vienošanās tika panākta ārkārtas sanāksmē Briselē, kurā piedalījās par enerģētikas jomu atbildīgie ES valstu ministri.

Ar nodevām tiks aplikti to enerģētikas uzņēmumu pārmērīgie ieņēmumi un peļņa, kas kopš Krievijas Ukrainā sāktā kara sākuma ir guvuši labumu no cenu kāpuma.

Dalībvalstu iekasētā nauda tiks izmantota atbalstam grūtībās nonākušām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas saskaras ar elektrības rēķinu strauju pieaugumu.

Viena nodeva, par kuru piektdien panākta vienošanās, attiecas uz spēkstacijām, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto lētākus resursus salīdzinājumā ar šobrīd dārgo gāzi. Šādiem uzņēmumiem ir paredzēts noteikt ieņēmumu ierobežojumu 180 eiro apmērā par megavatstundu (MWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien pieņēmusi priekšlikumu izdot Eiropas Parlamenta un padomes regulu, kas 2022.-2024.gadam izveidotu pastiprinājumu Eiropas aizsardzības rūpniecībai, izmantojot kopīgu iepirkumu aktu (EDIRPA), liecina paziņojums EK interneta vietnē.

Maija kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamību pausts, ka EK pilda apņemšanos izveidot ES īstermiņa finansēšanas instrumentu, kas stiprinātu Eiropas militārās rūpniecības spējas, izmantojot vienotu ES dalībvalstu iepirkumu.

Atsaucoties uz Eiropadomes lūgumu, instruments tiecas apmierināt Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās pašas kritiskākās vajadzības pēc militārās rūpniecības ražojumiem. Komisija ierosinājusi 2022.-2024.gadā no ES budžeta piešķirt 500 miljonus eiro.

Paredzēts, ka šis instruments mudinās dalībvalstis solidāri iepirkt steidzami vajadzīgus militārās rūpniecības ražojumus un atvieglos visu dalībvalstu piekļuvi tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada vidus dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir kāpušas par aptuveni 20 līdz 30%, citos dzīvokļu segmentos cenu kāpums ir mērenāks – ap 10%, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Šāda situācija galvenokārt izveidojusies būvniecības cenu kāpuma un jauno projektu ierobežotā piedāvājuma dēļ, savukārt sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir daudz plašāks.

“Augstais pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem vienlaikus ar limitēto piedāvājumu ir veicinājis straujo cenu kāpumu. Inflācijas un cenu kāpuma dēļ iedzīvotāji arvien vairāk plāno budžetu, cenšoties ilgtermiņā samazināt arī komunālos izdevumus, tādēļ turpmāk arvien vairāk varētu pieaugt iedzīvotāju interese par renovētiem sērijveida dzīvokļiem. Šie dzīvokļi var kalpot kā alternatīva tiem klientiem, kas iespējams sākotnēji bija plānojuši iegādāties mājokli jaunajā projektā, bet cenu kāpuma dēļ to vairs nevar atļauties,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš atzīst, ka citas valstis ir pierādījušas skarbu patiesību: samazinātās nodokļu likmes nav garantija, ka preces vai pakalpojumi patiešām kļūs lētāki, turklāt valstij vajag naudu, ar ko finansēt drošību, izglītību, veselību u.tml., bet zemākas nodokļu likmes samazina finansējumu šīm svarīgajām sfērām.

Kāda ir situācija valsts makā?

Laba, jo ieņēmumu daļa pildās labi — iekasēts par 13,4% jeb 688,7 milj. eiro vairāk, nekā plānots. Tas notiek ne tikai, pateicoties inflācijai, bet jo īpaši, pateicoties pieaugušajai ekonomiskajai aktivitātei. Protams, februārī, iestājoties ģeopolitiskajai krīzei, ekonomiskās aktivitātes uz apmēram divām nedēļām pieklusa, taču pēc tam strauji atjaunojās, ko apliecina ne tikai eksporta pieauguma rādītāji. Lielāki ienākumi, nekā tika prognozēts pirmajā pusgadā, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī - par 26,6% ( jeb par 213,1 milj. eiro), pievienotās vērtības nodoklī - par 13,2% (jeb par 190,1 milj. eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās - par 13,2% (jeb par 248,7 milj. eiro). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālais pieaugums, kas ir būtiski lielāks nekā otrā darbaspēka nodoklī – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, pamatots ar diviem faktoriem: pirmkārt, cilvēku ienākumiem, kas nav saistīti ar darba algu, piemēram, nekustamā īpašuma u.tml. pārdošanu, izīrēšanu, par ko maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli; otrkārt, ir noteikti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griesti, virs kuriem šis maksājums nav jāveic, bet ir jāmaksā jau ievērojami lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot likmi 31% apmērā, bet līdz attiecīgajai summai tiek piemērota likme tikai 23% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru