Apkopojot datus par kopējo audita un konsultāciju tirgus nozari Latvijā, var secināt, ka tas ir spējis saglabāt stabilitāti un izaugsmi.

Tirgus līderu TOP10 saraksts pēdējos gados ir nemainīgs, vienlaikus to kopējais apgrozījums ir svārstījies, augot par 31% 2022.gadā un 11% 2023.gadā, bet samazinoties par 16% 2024.gadā. Kritumu sekmēja viena tirgus līdera krass apgrozījuma samazinājums 2024./2025.finanšu gadā, lai gan pārējie tirgus dalībnieki uzrādījuši pieaugumu.

Audita un konsultāciju niša ir specifiska finanšu nozares joma, kas ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu – ne tikai finanšu auditu, bet arī darījumu, nodokļu, arī juridiskās konsultācijas un pat grāmatvedības ārpakalpojumus. Visbiežāk šos pakalpojumus sniedz auditorkompānijas. Tomēr grāmatvedības ārpakalpojumus, finanšu, nodokļu konsultācijas nodrošina arī specializētie konsultāciju uzņēmumi, kas nav auditorkompānijas.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešana Eiropas Savienībā (ES) ir viens no ambiciozākajiem digitālās pārvaldības projektiem pēdējos gados, kas vienlaikus ir arī stratēģisks nacionālā mērogā. Tas garantēs iedzīvotājiem drošu pārrobežu digitālo identitāti, kļūstot par pamatu publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

Par šo virzienu Eiropas līmenī tika runāts jau 2021. gadā, savukārt 2024. gadā pieņemtā eIDAS 2.0 regula noteica valstīm nepārprotamu pienākumu – līdz 2026. gada beigām katrai dalībvalstij jānodrošina vismaz viens funkcionējošs digitālais maks.Laiks sagatavoties – mērāms nevis mēnešos, bet gados. Tomēr arvien skaidrāk iezīmējas, ka pilnvērtīga EDIM ieviešana līdz noteiktajam termiņam, visticamāk, nenotiks. Tas liek uzdot neērtu, bet ļoti svarīgu jautājumu – vai problēma ir tehnoloģijās, vai tomēr nespējā savlaicīgi pieņemt lēmumus un efektīvi pārvaldīt procesus? Tostarp vai pareizi tiek izmantoti un pārvaldīti jau esošie cilvēkresursi un pieejamais finansējums? Ir nepieciešams piesaistīt nozares pārstāvjus - profesionāļus un efektīvi izmantot esošos tehnoloģiju speciālistus publiskajā pārvaldē, tos koncentrējot un attīstot, tur, kur tiek īstenoti valstiski nozīmīgi pārresoru projekti, šajā gadījumā EDIM ieviešana, tam veltot nepieciešamo finansējumu un pieeju labai cilvēkresursu pārvaldībai.

Neskatoties uz Eiropas Komisijas plānotajām izmaiņām ilgtspējas ziņojumu regulējumā un prasību vienkāršošanā, lielākā daļa lielo un vidējo uzņēmumu Baltijā jau ir ieviesuši vai sākuši ieviest vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) prasības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.Skaidra ilgtspējas pieeja uzņēmumos veicina investoru uzticību un pieeju kapitālam.

Latvijas uzņēmēji regulējuma izmaiņas negaida, rīkojas jau tagad

Eiropas Komisija 2025. gada pavasarī nāca klajā ar ESG regulējuma vienkāršošanas jeb Omnibus paketi, paredzot ilgtspējas ziņošanas termiņu atlikšanu un administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus saglabājot ESG mērķu sasaisti ar Eiropas Zaļā kursa īstenošanu. Šobrīd tiek pārskatīti ilgtspējas ziņošanas standarti, samazināts prasīto datu apjoms un pilnveidota ES ilgtspējas finanšu sistēma, lai efektīvāk novirzītu kapitāla plūsmas ilgtspējīgai izaugsmei. Papildus tam, šī gada februārī tika apstiprināts, ka obligātā ilgtspējas ziņošana tiks attiecināta uz ievērojami mazāku skaitu lielo uzņēmumu.

Kiberuzbrukumi Latvijā turpina pieaugt, skarot uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktais pētījums “Latvijas uzņēmumu digitālās drošības izaicinājumi 2025” atklāj, ka vairāk nekā 60 % uzņēmumu kiberdrošību uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, taču tikai neliela daļa regulāri testē uzņēmumu drošības gatavību.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šiem izaicinājumiem, Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) / Latvijas IT klasteris organizē intensīvu kiberdrošības treniņu, kas notiks 2026. gada 20. janvārī Rīgā.

Pasākuma laikā dalībnieki piedalīsies reālistiskās kiberdrošības simulācijās, soli pa solim izdzīvojot dažādus uzbrukumu scenārijus, lai novērtētu savu digitālās drošības gatavību.

Pasākuma otrajā daļā uzstāsies nozares līderi, kuri ne tikai dalīsies ar savām zināšanām, bet arī piedāvās praktiskus risinājumus un reālus piemērus kiberdrošības jomā, palīdzot uzņēmumiem saprast, kā efektīvi stiprināt digitālās drošības līmeni. “Bite Latvija” skaidros, kā tīkla kā pakalpojuma (Network as a service (NaaS)) pieeja palīdz uzlabot uzņēmumu drošības līmeni, “Datakom” pievērsīsies infrastruktūras uzturēšanas un aizsardzības izaicinājumiem, “HORTUS Digital” sniegs ieteikumus par kiberdrošības higiēnu un digitālās drošības pamatprincipiem, savukārt “ZZ Dats” analizēs autentifikācijas drošības mītus digitālajā vidē. Papildus tam EDIC eksperti iepazīstinās ar atbalsta iespējām uzņēmumu digitālajai transformācijai un inovāciju ieviešanai.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Starptautiskās konferences UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros, notiks politiķu debates par tēmu “Vai kriptovalūtu un blokķēdes sektors Latvijai ir noderīga nozare?”, pievēršoties digitālo aktīvu, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sistēmas attīstībai Latvijā un Eiropā.

Pasākumā tiks aplūkots viens no aktuālākajiem jautājumiem – kā valstis spēj pielāgoties strauji augošajai digitālo finanšu ekonomikai un kādi konkrēti soļi nepieciešami, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka fintech un blokķēdes jomā.

Debašu centrā būs jautājums, kā Latvija un Eiropa var izmantot blokķēdes un digitālo aktīvu sniegtās iespējas, vienlaikus nodrošinot drošu, caurspīdīgu un investoriem uzticamu vidi. Tiks analizēts digitālo aktīvu regulējums Eiropā, tostarp MiCA regula, reālo aktīvu tokenizācija (RWA), stabilo kriptovalūtu jeb stablecoins ietekme uz maksājumiem, kā arī blokķēdes tehnoloģiju integrācija tradicionālajā finanšu sistēmā. Būtiska uzmanība tiks pievērsta arī mākslīgā intelekta un kiberdrošības lomai finanšu sektorā.

Eiropas Savienībā (ES) šogad notiek nozīmīgs pavērsiens elektronisko rēķinu aprites ieviešanā, lielai dalībvalstu grupai pārejot no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu. Ja līdz šim e-rēķini lielākoties izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada aizvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātuzņēmumiem savstarpēji piestādīt mašīnlasāmus rēķinus.

Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Pēdējo gadu incidenti Eiropā un Ziemeļamerikā skaidri apliecina, ka kiberuzbrukumu sekas neaprobežojas tikai ar informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, bet tām ir plašāka mēroga ietekme, kas aptver sabiedrības drošību, pakalpojumu nepārtrauktību un atbilstību regulatīvajām prasībām.

Traucējumi var izraisīt reisu atcelšanu, pāreju uz manuālu sistēmu vadību un ievērojamus finansiālus zaudējumus. ASV auto dīleru programmatūras piegādātājs pēc kiberuzbrukuma, kas piespieda sistēmas apturēt darbu, izpirkuma maksā samaksāja aptuveni 25 miljonus ASV dolāru, kā arī tika traucēta noliktavas uzskaite, serviss un pārdošana. Ziemeļeiropas ūdensapgādes uzņēmums pēc operacionālo tehnoloģiju (OT) drošības pārkāpuma pārgāja uz manuālu vadību. Vairākas no Eiropas lielākajām lidostām piedzīvoja vairāku dienu darbības traucējumus un reisu atcelšanu, jo izspiedējprogrammatūras uzbrukums skāra reģistrēšanās sistēmas.

Kontroles ilūzija par aizsardzību

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.

Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, informēja organizācijā.

"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".

Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.

Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.

Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA) slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa "Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) izstrāde, ieviešana, attīstīšana un uzturēšana" uzvarētājiem, liecina informācija IUB mājaslapā.

VDAA uzdots novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos pieteikumus.

Jau ziņots, ka VDAA pērn novembrī izsludināja EDIM izstrādes konkursu. Iepirkums tika īstenots, izmantojot dialoga procedūru, kas paredz dialogu ar kandidātiem, lai definētu prasības projektam, nodrošinot efektīvu risinājumu un sabalansētu risku sadalījumu.

Konkursa dialoga posmos plānota kandidātu atlase, sarunas ar tiem par iepirkuma priekšmetu, prasībām un līguma noteikumiem, uzaicinājums iesniegt galīgos piedāvājumus un piedāvājumu vērtēšana. VDAA norāda, ka šī procedūra ļauj izmantot kandidātu zināšanas prasību definēšanā.

Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu pirmdien aizturējusi 21 personu, tostarp valsts amatpersonas, informēja VP.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē lietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kurā iesaistīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretārs Edvīns Balševics, Valsts digitālās attīstības aģentūras amatpersona un uzņēmējs, noskaidroja LETA.

VP preses paziņojumā teikts, ka policija īstenojusi procesuālās darbības EPPO sāktajā kriminālprocesā, veicot apjomīgu aizturēšanas operāciju un likvidējot organizētu noziedzīgu grupu, aizdomās par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Procesuālo darbību laikā Rīgā un Rīgas reģionā vakar policija ar sadarbības partneriem aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.

Ko Latvijas uzņēmumiem nozīmē spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības ilgtspējas regulējumā? Šo jautājumu aktualizē arī ģeopolitiskā realitāte – karš Tuvajos Austrumos, enerģijas cenu svārstības un piegāžu drošības jautājumi, kas liek valstīm pārskatīt savas prioritātes.

Uzņēmēji runā par regulējuma vienkāršošanu, politiķi – par konkurētspējas atjaunošanu, un arvien biežāk parādās interpretācija, ka Eiropa samazina savas ilgtspējas ambīcijas. Tomēr realitāte ir niansētāka. Tas, ko šobrīd redzam, drīzāk ir mēģinājums sabalansēt divus vienlīdz svarīgus mērķus – ilgtspēju un ekonomisko konkurētspēju. Klimatneitralitātes mērķi nav pazuduši. Arī kopējais virziens uz ilgtspējīgāku ekonomiku nav mainījies. Mainās tas, cik ātri un kādā apjomā uzņēmumiem jāspēj pielāgoties prasībām, kas sākotnēji tika veidotas ļoti plašas, detalizētas un daudziem – īpaši ārpus lielāko uzņēmumu loka – arī grūti izpildāmas.

No ambiciozas ieceres līdz realitātes korekcijai

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu digitālajā vidē, jaunas mobilās lietotnes izveidē investējis 200 000 eiro.

Izstrādājot jauno lietotni, īpaši piedomāts par digitālo piekļūstamību un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem.

Kā norāda “Tele2”, šobrīd klienti mobilo lietotni visbiežāk izmanto, lai iegūtu informāciju par tarifu plāniem, apmaksātu rēķinus, veiktu tarifu plānu maiņu un pieslēgtu lojalitātes programmas “Komplimenti” piedāvājumus. Tieši šīm sadaļām pievērsta vislielākā uzmanība, lai tās būtu ērti lietojamas un ar plašu saturu.

Īpašas rūpes mobilās lietotnes pilnveidošanā veltītas uztveramībai – krāsu kontrastam, dizaina tīrībai, vienkāršai valodai un lielākām dizaina pogām. Tas nodrošina, ka lietotnes dizains un funkcionalitāte atbilst digitālās piekļūstamības prasībām un tā ir ērti lietojama dažāda vecuma klientiem.

2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.