Eiropas miljoni ceļiem strauji izsīkst 

Eiropas miljoni ceļiem strauji izsīkst, līdz šā gada beigām būs realizēti projekti, apgūstot 65% ES fondu finansējuma; ilgtspējīga risinājuma nākotnei joprojām nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lāsma Vaivare, 20.4.2017

DB 20.aprīļa numura vāks

Plānots, ka nākamā gada sākumā no 534 milj. eiro, kas 2014.-2020. gada plānošanas periodā atvēlēti ceļu infrastruktūrai Latvijā, būs palikuši vien ap 185 milj. eiro. Projektus īstenojot tikpat intensīvi kā līdz šim, sagaidāms, ka jau 2018. gadā tiks apgūti atlikušie Kohēzijas fonda līdzekļi, bet 2019. gadā – arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) miljoni. Ņemot vērā ceļu būves nozares lielo atkarību no ES fondu naudas – piemēram, šogad no valsts budžeta ceļiem paredzēti vairāk nekā 159 milj. eiro, bet no ES – teju 128 milj. eiro -, un lielo finansējuma deficītu, šobrīd piedāvātie grozījumi likumā Par autoceļiem īstu risinājumu nesola. Proti, tiek piedāvāts no nākamā gada ceļiem novirzīt līdzekļus, kas vienādi ar starpību starp faktiskajiem un plānotajiem akcīzes nodokļa ienākumiem par naftas produktiem (par bāzes gadu pieņemot pēdējo, par kuru ir dati).

Šos likuma grozījumus akceptējot, nākamgad tas nozīmētu papildu 25,6 milj. eiro (par tik akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānotos pērn), 2019. gadā – tikpat, pieņemot, ka arī šogad pārsniegums būs tikpat liels kā 2016. gadā. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta līdzekļus autoceļiem iecerēts audzēt par 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā novirzīto finansējumu, ja nominālā IKP prognoze attiecīgajam gadam palielinās par vismaz 5%. Līdz ar to 2020. gadā papildu ceļu infrastruktūrā varētu gult vairāk nekā 37 milj. eiro, liecina aprēķini.

«Mēs nevienu gadu neesam sasnieguši ilgtspējas līmeni, kad atjaunojam tikpat ceļus, cik katru gadu nolietojas. Ja zinām, ka katru gadu vajag vismaz 600 milj. eiro, tad, palielinot finansējumu par 25 milj. eiro katru gadu no 159 milj. eiro, ja neskaitām ES fondu naudas, varam rēķināt, cik gados ar šādu tempu sasniegsim vajadzīgo līmeni,» saka VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, uzsverot, ka lielākā sāpe ir tā, ka autovadītāji maksā lielas summas, tādējādi faktiski subsidējot citas nozares. Gadiem tā arī nav izdevies rast risinājumu, kā autovadītāju samaksāto naudu novirzīt atpakaļ ceļu nozarei.

Visu rakstu Paliek vien trešdaļa lasiet ceturtdienas, 20.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

Tevi varētu interesēt

Reģionālās vizītes ietvaros trešdien, 30. septembrī satiksmes ministrs Anrijs Matīss apsekoja...

Nepalaid garām

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

No šīs sadaļas

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības...

Nedaudz vairāk nekā pirms gada Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala...

Pēc Zaķusalas televīzijas (TV) torņa un tam apkārt esošās teritorijas pārbūves darbiem...

Latvijas autoru lolot design un OutofBox architecture radītais privātmājas projekts VILLA A...

No savulaik slavenās zeķu rūpnīcas Aurora Pārdaugavā atlicis vien pēdējais korpuss, kura...

Valdība lēmusi paplašināt koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā, informē...

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6...

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca sadarbībā ar Biznesa efektivitātes asociāciju...

Finansējumam Murjāņu sporta ģimnāzijas būvju rekonstrukcijai no 7,9 milj. eiro sarūkot līdz...

Rīgas pilsētas būvvalde Čiekurkalna 7.šķērslīnijā 3 fiksējusi tehniski neapmierinošas...