Eiropas Parlamenta komitejas noraidījušas Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA). Taču šī nostāja nav saistoša Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21.jūnijā balsos par ieteikumiem Parlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tālāko virzību. Pēc tam Parlamentam kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu.

EP Juridisko jautājumu komiteja (JURI) izvērtēja ACTA ietekmi uz tiesībām Savienībā un nobalsoja pret pretrunīgi vērtētā nolīguma apstiprināšanu. Arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) izvērtēja ACTA atbilstību ES Pamattiesību hartai un norādīja, ka ACTA pārkāpj pamattiesības.

Savukārt izvērtējot ACTA ietekmi uz ES nozarēm, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja balsojumā atbalstīja nostāju, ka ACTA nenodrošina dažādu tās mērķauditoriju tiesības un brīvības.

Eiropas Parlamentam būtu jānoraida ACTA, jo nolīgums apdraud Eiropas Savienības iedzīvotāju pilsoniskās brīvības. Šādu uzskatu iepriekš paudis EP deputāts Deivids Martins (David Martin), kurš arī bijis atbildīgais par ziņojumu Eiropas Parlamentam saistībā ar ACTA.

ACTA parakstīšana kopumā izsauca sašutuma vētru gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Vairākas valstis, tostarp arī Latvija, apturēja nolīguma ratifikācijas procesu.

Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lēmumu nevirzīt ACTA pieņēma saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.

Iepriekš arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs atzīmēja, ka ACTA savā pašreizējā formā sniedz pārāk mazu individuālu lietotāju tiesību aizsardzību.