Jaunākais izdevums

Saistībā ar Covid-19 radītajiem apstākļiem un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Vācijā Eiropas Savienībā (ES) ir sākusies cūkkopības nozares krīze, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece.

Viņa skaidroja, ka cenu kritums vērojams kopš 2020. gada aprīļa, kad sākās Covid-19 pandēmija un tai sekojošā dīkstāve, darbības ierobežojumi tūrisma nozarē, ēdināšanā.

"Arī ĀCM Vācijā ir papildinājis šo cenu kritumu, jo visa Vācijas saražotā cūkgaļa paliek ES iekšējā tirgū. Rezultātā tirgū piedāvājums pret pieprasījumu ir 185% no nepieciešamā apjoma cūkgaļai. Cenas strauji krīt, rezultātā cūkas netiek realizētas paredzētajā laikā un zaudē tirgus kondīciju. Cenu haoss, kas ir radies Vācijas cūkgaļas tirgū, pārnests uz pārējām ES dalībvalstīm," sacīja Lejniece.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle atzīmēja, ka lielākais iespaids Eiropas kopējā nozares krīzē atstāts tieši uz mazajām valstīm, tostarp Latviju, jo pārdošanas izmaksas pašlaik nespēj segt ražošanas izdevumus. Papildus tam pieaug arī barības izejvielu, graudu un sojas, cenas. "Faktiski katra pārdotā nobarojamā cūka tiek pārdota ar zaudējumiem. Jā, nozarei bija laba cena sešus mēnešus, bet pie tik krasām cenu izmaiņām tuvāko mēnešu laikā visas uzkrātās finanšu rezerves būs izsmeltas," teica Lejniece.

Tāpat Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve pauda, ka sagaida maksimāli aktīvu rīcību no Latvijas puses ES mērogā.

Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis norādīja, ka arī piena lopkopības saimniecības Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma periodā bija un joprojām ir neapskaužamā situācijā, jo piena iepirkuma cenas strauji samazinājās, kas lika izdzīvot uz iespējamās situācijas stabilizēšanās rēķina nākotnē.

"Šajā plānošanas periodā saimniecības ir veikušas investīcijas, ņēmušas kredītus, modernizējušās, kas prasa stabilu finanšu plūsmu, kas apmierinātu esošo kredītiestāžu normatīvus, taču pašreizējā brīdī saimniecības uz to nevar paļauties, jo piena iepirkuma cena par oktobra mēnesi bija ap 0,278 eiro par svaigpiena litru, kas ne tuvu nav tāda, kāda tā bija vēl šī gada martā - vidēji 0,307 eiro. Liela daļa saimniecību joprojām ir spiestas pārdod saražoto pienu zem pašizmaksas. Papildus spiedienu uz nozari rada strauji kāpušās barības izejvielu cenas, kas turpina kāpt," sacīja Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ķirurgi ir veiksmīgi pārstādījuši ģenētiski modificētas cūkas sirdi 57 gadus vecam vīrietim, kas ir pirmā šāda veida operācija un kādreiz varētu atrisināt ziedotu orgānu hroniskā trūkuma problēmu.

Mērilendas Universitātes Medicīnas skola pirmdien savā paziņojumā informēja, ka šī procedūra notikusi piektdien, un nosauca to par vēsturisku.

Lai gan pacienta prognoze ne tuvu nav droša, šī procedūra ir svarīgs pavērsiens dzīvnieku orgānu transplantācijā cilvēkiem.

Pacients Deivids Benets bija atzīts par nepiemērotu cilvēka orgānu pārstādīšanai. Šāds lēmums bieži tiek pieņemts, ja potenciālajam saņēmējam ir ļoti slikta veselība.

Pacients tagad atveseļojas, bet tiek uzmanīgi novērots, lai noskaidrotu, kā jaunais orgāns darbojas.

"Bija jāizvēlas starp nāvi un šo transplantāciju. Es gribu dzīvot. Es zinu, ka tas ir šāviens tumsā, bet tā ir mana pēdējā izvēle," dienu pirms operācijas sacīja Benets, kurš ir Mērilendas štata iedzīvotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar lauksaimniecības iekārtu ražotāju Big Dutchman un investēs 4 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu aprīkošanā ar modernu un automatizētu putnu turēšanas iekārtu.

Big Dutchman, kas sākotnēji tika dibināts ASV, šobrīd ir Vācijas uzņēmums ar gandrīz 100 gadu pieredzi lauksaimniecības iekārtu ražošanā ar specializāciju putnkopībā un cūkkopībā.

Jaunās iekārtas tiks uzstādītas līdztekus divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībai par kuru izveidi pavisam nesen, 22. maijā, tika noslēgts līgums ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa. Big Dutchman APF piegādās vistu ārpus sprostu turēšanas iekārtas (aviary), kūtsmēslu savākšanas iekārtas, automātisku olu skaitīšanas risinājumu un automātisku klimata kontroles tehnoloģiju dējējvistu labturībai. Tāpat APF būs pirmie Baltijā, kas aprīkos savas dējējvistu novietnes ar izplūdes emisiju samazinošu risinājumu, kas būtiski samazinās ietekmi uz apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētā Covid-19 krīzes atbalsta izmaksāti 12,54 miljoni eiro

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Slimība konstatēta cūku novietnē Ventspils novada Vārves pagastā, saimniecībā “Oši” 1 762 cūku novietnē.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir uzsācis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana, kā arī cūku veselības stāvoklis. Īpaša uzmanība būs pievērsta cūku, kā arī cūkgaļas un cūkgaļas produkcijas pārvadāšanai un izplatīšanai.

PVD uzsver, ka visām karantīnas zonā esošajam cūku novietnēm ir noteikts cūku pārvietošanas aizliegums - aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības un uzraudzības zonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā gadu iepriekš

LETA, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet par 8,8% mazāka nekā šogad septembrī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2022.gada oktobrī bija vidēji par 55,3% augstāka nekā 2021.gada oktobrī. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 59,9%, Lietuvā - par 77,6%, Dānijā - par 39,2%, Polijā - 67%, bet Igaunijā - par 39,7%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa oktobrī Latvijā bija dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena oktobrī bija vidēji 202,74 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 206,90 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena šogad oktobrī bija 192,52 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 205,24 eiro, Dānijā - 183,53 eiro, Polijā - 197,28 eiro, bet Lietuvā - 193,72 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinoties un attīstot ilgtspējīgu cūkgaļas ražošanu Allažu un Lauberes pagastos izvietotajos kompleksos, Baltic Pork piesaistījis finansējumu no bankas Citadele 9,5 miljonu eiro apmērā.

Baltic Pork ir viens no lielākajiem cūkgaļas ražotājiem Latvijā, kas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību modernos cūku audzēšanas kompleksos īsteno gāzu emisijas samazinošu pilna cikla saimniekošanu. Attīstot ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmums investējis biogāzes ražošanas un koģenerācijas staciju būvniecībā pie ražošanas kompleksiem. Cūku kompleksā tiek ražota arī barība cūku audzēšanai, no vietējiem zemniekiem iepērkot graudus, kā arī ieviesta augsta līmeņa biodrošība.

Ņemot vērā, ka šobrīd kompleksos tiek uzturētas 2500 sivēnmātes, gada laikā tiek saražotas apmēram 78000 cūkas. Nākotnē uzņēmums plāno 75 – 100 % ražošanas pieaugumu. Baltic Pork pastāvīgi nodarbina 45 darbiniekus no vietējiem pagastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā pirms gada

LETA, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā 2022.gada attiecīgajā mēnesī, bet par 0,2% zemāka nekā aprīlī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2023.gada maijā bija vidēji par 28,3% lielāka nekā 2022.gada maijā. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 28,8%, Lietuvā - par 40,5%, Dānijā - par 22,5%, Polijā - par 36,7%, bet Igaunijā - par 22,6%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa maijā Latvijā bija par 9% dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija vidēji 239,05 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 260,56 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija 215,82 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 244,42 eiro, Dānijā - 206,18 eiro, Polijā - 252,55 eiro, bet Lietuvā - 249,64 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalstu mājputnu nozarei un cūkkopības nozarei, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, informē ZM.

Noteikumi par valsts atbalstu mājputnu nozarei paredz piešķirt 9,35 miljonu eiro atbalstu, no šīs summas negūto ieņēmumu atbalstam - 7,6 miljonus eiro un nesegto pastāvīgo izmaksu atbalstam - 1,75 miljonus eiro.

Negūto ieņēmumu atbalstu piešķir par EBIT samazinājumu atbalsta periodā, salīdzinot ar vidējo EBIT vērtību 2017.-2019.gada attiecīgajos periodos. Savukārt nesegto pastāvīgo izmaksu atbalsts būs no 70 līdz 90 procentiem no nesegtām pastāvīgām izmaksām.

Atbalsts tiek piešķirts par periodu no 2020.gada marta līdz 2021.gada maijam.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam līdz šī gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta neto apgrozījuma krituma saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kā arī jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprinātas operatīvās bilances un informācija, kas nepieciešama atbalsta aprēķināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam vadītājam ir jāsaprot tie cilvēki, kas pie viņa strādā un jāstrādā ar viņiem kopā, domā Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības (ZS) Lazdiņi saimnieks.

Ja vadītājs tikai izrīko darbiniekus, viņš var arī nepamanīt, kā viņi jūtas, un tad var gadīties, ka darbinieki nogurst un kļūst neapmierināti, atzīmē ZS Lazdiņi saimnieks, kurš vienlaikus ir arī Baltijā lielākā lauksaimnieku kooperatīva Latraps padomes loceklis un lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs. Viņš ir pārliecināts - vadītājam jābūt līderim, nevis bosam! Turklāt līdzās pieredzei un zināšanām, līderim jābūt apveltītam arī ar intuīciju, norāda J.Lazdiņš.

Attīsta saimniecību

Ne bērnībā, ne jaunībā man nebija skaidrs, par ko es kļūšu, tāpēc ļāvos dzīves plūdumam, stāsta J.Lazdiņš. “Septiņdesmitajos gados katru vasaru pavadīju laukos pie vecvecākiem, kuriem saimniecība bija Barkavā. Tolaik lielākā daļa bērnu gan piespiedu, gan brīvprātīgā kārtā vasaras brīvlaiku aizvadīja laukos. Izņēmums nebiju arī es. Mani audzināja saprast zemi, iepazīstinot ar lauku darbiem. Kad paaugos, tad ļāva arī darboties arī ar tehniku, kas man, kā puikam, bija ļoti interesanti. Patieso lauku realitāti iepazinu diezgan agri. Atceros kā sešu gadu vecumā pirmo reizi mani uzsēdināja uz siena vezuma. Biju nobijies un nezināju, kā varēšu lielo vezumu un zirgu novadīt, bet zirgs jau pats toreiz zināja, kur tam jāiet,” ar smaidu atceras J.Lazdiņš, piebilstot, ka vecvecāki turēja arī cūkas, nūtrijas un citus dzīvniekus, kuriem paši audzēja barību, kā arī dārzā izaudzēto veda tirgot uz Centrāltirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas produktu ražošanas uzņēmumiem izejvielu cena īsā laikā pieaugusi par gandrīz 60%, bet gatavās produkcijas cena - par 10-15%, informē "Noo Cepeškungs" pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs.

Viņš norāda, ka izmaksu pieaugums dažādās nozarēs ietekmē gan izejvielu pieejamību gaļas produkcijas ražošanai, gan galaprodukta cenu. Kopējās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, kas savukārt negatīvi ietekmē ražotājus. Proti, daudzas lopkopības saimniecības gan Latvijā, gan Eiropā ir slēgušas vai samazinājušas ražošanu.

J.Grīnbergs skaidro, ka pašreizējo situāciju cūkgaļas iepirkuma cenas jautājumā nosaka daudzi faktori, bet galvenais ir cūkgaļas piedāvājuma samazināšanās, ko izraisa augstās energoresursu cenas.

"Gaļas produkcijas ražošanai nepieciešamās cūkgaļas iepirkuma cena tirgū balstīta uz Vācijas indeksu. Šobrīd tas ir 2,28 eiro par kilogramu cūkas liemeņa, kas ir šīs tūkstošgades rekords. Indekss tiek koriģēts katru trešdienu, diemžēl nekas neliecina, ka cūkgaļas iepirkuma cenas pieaugums palēnināsies," norāda J.Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru