Pasaulē

Eiropas siera ražotāji atklājuši iespēju apiet Krievijas noteikto importa embargo

LETA--RBC, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Eiropas siera ražotāji atraduši niansi Krievijas likumdošanā, kas tiem palīdz apiet varasiestāžu noteikto importa embargo šim piena izstrādājumam, vēsta laikraksts Izvestija.

Laikraksts norāda, ka Eiropas siera ražotāji aktīvi izmanto Krievijas valdības pieņemto izņēmumu, kas ļauj tirgū ievest produktus bez laktozes, bet noteiktas prasības laktozes saturam sierā nav.

Krievijas Federālā muitas dienesta dati liecina, ka pērn valstī ievestas gandrīz 19 500 tonnas bezlaktozes siera, salīdzinot ar 2600 tonnām 2013.gadā.

Krievijas piena ražotāju asociācija Sojuzmoloko vēsta, ka šobrīd viss no Eiropas Savienības (ES) piegādātais siers tiek klasificēts kā produkts bez laktozes, jo sierā ir divreiz mazāk laktozes nekā pienā.

Sojuzmoloko skaidro, ka par bezlaktozes var nosaukt jebkuru sieru un tādējādi to ievest Krievijā no valstīm, uz kurām attiecas ieviestie tirdzniecības ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad Jāņu siers par 15-20% lētāks; pieprasījums - nedaudz mazāks nekā pērn

LETA, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siera ražošanas apjoms pieaudzis par 34%; zaudēto Krievijas tirgu aizstāj Vācija un Nīderlande

LETA, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz zemajām piena iepirkuma cenām, kā arī Krievijas embargo negatīvo ietekmi, šā gada piecos mēnešos Latvijā saražotas 17 400 tonnas siera, kas ir par 34% vairāk nekā pērn šajā laikā, savukārt Krievijas embargo dēļ zaudēto kaimiņvalsts tirgu veiksmīgi aizstājis noiets vairākās Eiropas valstīs, šodien biedrības Siera klubs sanāksmē atzina organizācijas vadītāja Vanda Davidanova.

«Pērn tika saražotas 38 400 tonnas, gadu iepriekš - 35 200 tonnas, savukārt šā gada pirmo piecu mēnešu rādītāji ļauj prognozēt, ka siera ražošanas apmēri pieaugs arī turpmāk. Savukārt eksporta rādītāji liecina, ka šā gada piecos mēnešos izvesta 6131 tonna siera salīdzinājumā ar 6067 tonnām attiecīgajā laika posmā pērn, kas arī ir labs rādītājs - 1% pieaugums,» sacīja Davidanova.

Tikmēr Lauku atbalsta dienesta Statistikas daļas vadītāja vietnieks Jānis Vaļģis atzina, ka Krievijas pērn augustā noteiktā embargo dēļ siera ražotāji zaudējuši tirgu, kur, piemēram, 2014.gadā tika eksportētas 2707 tonnas, tomēr to izdevies kompensēt ar tirgiem citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju Krievijas embargo ietekmi neizjūt

Žanete Hāka, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins pagarina lauksaimniecības produktu importa embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Krievijas valdības oficiālajā portālā publicētajā Putina dekrētā teikts, ka embargo tiek pagarināts līdz 2017.gada 31.decembrim.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 27.maijā paziņoja, ka Krievijas valdība ierosinās Putinam pagarināt embargo līdz 2017.gada beigām.

Krievija no 2014.gada 7.augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015.gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5.augustam. No pagājušā gada 13.augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1.janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm kāds sūrojas, ka Latvijā nav tik garšīgu sieru kā citur, taču nevajag čīkstēt, bet gan pašiem pamēģināt tos gatavot, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši tā darīja Inga Āriņa-Vilne un Ilona Lipe. Sākotnēji siera gatavošana viņām bijis hobijs, kas lēnām pāraudzis biznesā – ir izveidota SIA Soira, kas nodarbojas ar siera gatavošanu. «Siers tiek gatavots nelielos apjomos un amatniecības līmenī. Gatavojam to ar dabiskajām miziņām. Tā ir Eiropas dienvidu – Francijas skola. Senie veidi, kā sieriņu pasargāt, bija divi: vaskojot, kas visvairāk raksturīgs Holandei, vai ļaujot dabiski attīstīties miziņai un to apstrādājot ar sālsūdeni, alkoholu vai eļļu. Katram siera veidam ir sava miziņas apstrāde, mēs visbiežāk izmantojam sālsūdeni un eļļu. Sākotnēji to darījām ar olīveļļu, bet tagad cenšamies pēc iespējas izmantot vietējos izstrādājumus, un mūsu sieri ir eļļoti ar kaņepju eļļu,» stāsta Inga, SIA Soira īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprina ES ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē, informē ZM.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību šī atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai Latvijas piena ražotājiem, nosakot objektīvus kritērijus un ņemot vērā embargo ietekmi uz konkrētiem ražotājiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem kopumā 28,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem Latvijai iedalīti 7,7 miljoni eiro. Tas darīts, lai reaģētu uz Krievijas importa embargo radītajiem tirgus traucējumiem, būtiski samazinoties piena iepirkuma cenām. Tā iemesla dēļ piena ražotājiem visās trīs Baltijas valstīs veidojās likviditātes problēmas.

Novērtējot Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz konkrētiem piena ražotājiem, ZM analizēja Lauksaimniecības datu centra (LDC) rīcībā esošos ikmēneša piena iepirkuma datus, ko iesniedz piena kvotu sistēmā reģistrētie pircēji. Šie dati norādīja, ka piena iepirkuma cena ir samazinājusies vienlīdz būtiski visiem piena ražotājiem Latvijā. Līdz ar to šajā aspektā var uzskatīt, ka embargo ir vienādi ietekmējis visus Latvijas piena ražotājus, kas piegādāja pienu pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija pagarinās lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017.gada beigām, Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.

Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.

Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā, piebilda Krievijas premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena ražotāju ieņēmumi līdz nākamā gada beigām varētu samazināties par 233 milj. eiro

Elīna Pankovska, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā kopš Krievijas importa embargo noteikšanas kopējais produktu eksporta no Latvijas samazinājums līdz pagājuša gada beigām veido 205,6 milj. eiro, tādas aplēses veikusi Zemkopības ministrija (ZM), kura valdība sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par situāciju piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozarē Latvijā saistībā ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

No minētās summas piena un piena produktu eksporta samazinājums ir 129,3 milj. eiro, cūkgaļas (svaigas, atdzesētas, saldētas u.tml.) eksporta samazinājums - 11,4 milj. eiro, bet zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums veido 24,9 milj. eiro. Savukārt zivju konservu aizlieguma rezultātā kopējais samazinājums eksportam no Latvijas ir 53,7 milj. eiro, norādīja ZM Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Tomēr kaut arī vairākās nozarēs Latvijā ražotāji sastopas ar tirgus un finanšu problēmām, ko radījis importa embargo izraisīts Eiropas Savienības iekšējā tirgus pārsātinājums, vissmagāk importa embargo Latvijā ietekmē tieši piena un piena produktu ražošanu. Piena iepirkuma cena līdz šā gada maijam ir samazinājusies par 38%, bet piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām jeb 3,5 gadu laikā cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 milj. eiro, aprēķinājusi ZM. R. Krieviņa piebilst, ja situācija nemainīsies, tad piena iepirkuma cena varētu samazināties pat par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atsevišķiem piena kooperatīviem izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera un piena produktu vairumtirgotājs AS Siera nams reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «SN Siera nams», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir SIA «ARIO & PARTNERI», kuras īpašnieki vienādās daļās ir divi no septiņiem AS «Siera nams» patiesā labuma guvējiem - Armands Eglītis un Dace Ozola.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir viens miljons eiro. Ar komercķīlu ieķīlāta visa AS «Siera nams» manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Komercķīla reģistrēta 30.jūlijā, un «Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir šobrīd vienīgā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

AS «Siera nams» reģistrēts 1997.gadā, un ir viens no lielākajiem siera un piena produktu vairumtirgotājiem Latvijā. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 14,365 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 5666 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru