Bezdarba līmenis ASV turpina samazināties, taču nodarbinātības problēmas Eiropā ne tuvu nav atrisinājušās, raksta MarketWatch.
Saskaņā ar Eurostat datiem, bezdarba līmenis maijā eirozonā sasniedzis rekordaugstu līmeni – 12,2%.Eirozonas bezdarba līmenis maijā pieaudzis, jo vienotās valūtas reģiona ekonomika nespēj atsākt atveseļošanos no rekordilgās recesijas, liekot lauzīt galvas Eiropas centrālās bankas un reģiona amatpersonām, kā veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Bezdarbnieku skaits eirozonā maijā pieauga par 67 tūkstošiem, līdz 19,2 miljoniem. Savukārt jauniešu bezdarba līmenis bija 23,8%.
Piektdien ASV Darbaspēka departaments publicēs jūnija datus, un ekonomisti prognozē, ka bezdarba līmenis būs krities līdz 7,5%, salīdzinot ar 7,6% iepriekšējā mēnesī.
#1/10
Latvija
Bezdarba līmenis: 11,7%
Kredītreitings: Baa2 ar pozitīvu nākotnes perspektīvu
2009. gadā Latvijas IKP nogāzās par 17,7%, kas tajā gadā bija lielākais ekonomikas kritums pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā valsts ekonomika sākusi atgūties, jo IKP pieaudzis aptuveni par 5,5% gadā. Pāris gadu laikā sarucis arī vidējais bezdarba līmenis, no 19,8% 2010. gadā līdz nedaudz zem 15% pērn. Pēc tam, kad Latvija saņēma starptautisko aizdevēju finansējumu, valsts ievērojami samazinājusi valdības tēriņus, un laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam tēriņi samazinājušies no 44% līdz mazāk par 37% no IKP.
#2/10
Lietuva
Bezdarba līmenis: 11,7%
Kredītreitings: Baa1 ar stabilu nākotnes perspektīvu
2010. gadā Lietuvas bezdarba līmenis bija 18%. Pērn tas samazinājās līdz 13,3%, savukārt pagājušajā mēnesī jau bija 11,7%. Kaut arī valsts IKP 2009. gadā nogāzās par 14,9%, kas bija otrs lielākais kritums pasaulē, Lietuvas ekonomika ir pakāpeniski atkopusies no pasaules ekonomikas recesijas. IKP pārējo gadu laikā ir uzlabojies un SVF paredz, ka valsts parāds, kas starp 2008. un 2009. gadu gandrīz dubultojās, tuvāko gadu laikā saglabāsies esošajā līmenī.
#3/10
Itālija
Bezdarba līmenis maijā: 12,2%
Kredītreitings: Baa2 ar negatīvu perspektīvu
Maijā Itālijas bezdarba līmenis sasniedza 12,2%, taču Itālijas jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem situācija ir vēl sliktāka, jo maijā gandrīz 38,5% no viņiem bija bez darba. Pērn Itālijas IKP saruka gandrīz par 2,4%, bet valdības parāds sasniedza 127% no IKP. Turklāt Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šajā gadā IKP kritums turpināsies un sasniegs 1,5%. Tiesa gan, SVF atzīst, ka Itālija ir uzrādījusi progresu, atjaunojot savu ekonomiku.
#4/10
Bulgārija
Bezdarba līmenis: 12,9%
Kredīt reitings: Baa2 ar stabilu nākotnes prognozi.
Daudzām no valstīm ar augstu bezdarba līmeni ir arī ausgts parāda līmenis uz iedzīvotāju. Bulgārija ir izņēmums. Valsts parāds ir viens no zemākajiem pasaulē, un pērn bija 18,5% no IKP. 2009. gadā valstī bija desmitais zemākais bezdarba līmenis – 6,8%, taču tagad tas uzaudzis līdz 9. augstākajam.
#5/10
Īrija
Bezdarba līmenis: 13,6%
Kredītreitings: Ba1 ar negatīvu nākotnes perspektīvu
Dažu pēdējo gadu laikā Īrijas bezdarbs ir sasniedzis ļoti augstu līmeni. 2010. gadā vidējais bezdarba līmenis bija 13,9%, bet nākamajos gados turpināja pasliktināties, sasniedzot pat 14,9%. Tāpat pēdējo gadu laikā valsts parāds ir pieaudzis no mazāk nekā 65% no IKP līdz vairāk nekā 92% no IKP. Starptautisko aizdevēju finansējums tika izmantots, lai palīdzētu valstij segt budžeta deficītu. 2010. gadā valsts tēriņi veidoja gandrīz 65% no IKP, kas bija ceturtais lielākais apjoms pasaulē, savukārt pērn jau tie bija samazinājušies līdz daudz mērenākiem apjomiem – 41,6% no IKP.
#6/10
Slovākija
Bezdarba līmenis: 14,2%
Kredītreitings: A2 ar negatīvu nākotnes perspektīvu.
Slovākijas bezdarba līmenis maijā uzrādīja situācijas pasliktināšanos, jo pērn attiecīgajā mēnesī tas bija 13,8%. Samazinājusies arī valsts IKP izaugsme, pērn pieaugot par 2% pēc tam, kad 2011. gadā tā bija 3,2%, bet 2010. gadā – 4,4%. Pirms neilga laika aģentūra Moody’s paziņoja, ka prognozē, ka Slovākija nesasniegs šā gada budžeta deficīta mērķi 3% no IKP, galvenokārt ierobežotā pieprasījuma dēļ pēc valsts ražotajām precēm no Rietumeiropas, kas ir slikta zīme Slovākijas uz eksportu vērstajai ekonomikai.
#7/10
Kipra
Bezdarba līmenis: 16,3%
Kredītreitings: Caa3 ar negatīvu nākotnes perspektīvu
Pēdējo mēnešu laikā Kipras bezdarba līmenis ir stabili pieaudzis. Februārī tas bija 14%. Pērn valsts IKP saruka par 2,4%, kas ir viens no lielākajiem kritumiem pasaulē pagājušajā gadā. Valsts ekonomikai lielā mērā kaitēja banku sektora problēmas. Lai uzturētu valsts ekonomiku virs ūdens, Kipra pirms dažiem mēnešiem saņēma finansējumu no SVF un eirozonas palīdzības fonda. Janvārī reitingu aģentūra Moody’s samazināja valsts kredītreitingu līdz Caa3 līmenim, kas ir viens no sliktākajiem reitingiem tas tika pamatots ar banku sektora problēmām.
#8/10
Portugāle
Bezdarba līmenis: 17,6%
Kredītreitings: Baa3 ar negatīvu nākotnes perspektīvu
Portugāles bezdarba līmenis saglabājas augstā līmenī jau vairākus gadus. Kopš 2005. gada vidējais bezdarba līmenis gadā ir vismaz 8,5%. 2007. gadā ES vidējais bezdarba līmenis bija 7,2%, savukārt Portugālē tas bija 8,9%. Portugālei patlaban Moody’s ir piešķīris Baa3 kredītreitingu, ar negatīvu perspektīvu, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, ko aģentūras uzskata par augsta riska līmeni. Jāatzīmē, ka valsts ekonomiskās un finansiālās problēmas veicinājis pieaugošais valsts parāda līmenis un augstais tēriņu apjoms.
#9/10
Grieķija
Bezdarba līmenis: 26,8% (martā)
Kredītreitings: C
Kopš 2010. gada Grieķijai ir nācies lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību, lai spētu noturēties virs ūdens, taču, lai arī finansējums tiek regulāri piešķirts, palīdzības rezultātā valstī ieviests drastisks taupības režīms, kas būtiski ietekmējis arī ekonomiku. Pērnā gada beigās bezdarba līmenis Grieķijā bija 26,4%, kas ir ievērojami vairāk nekā 17,7% iepriekšējā gadā. Daudzi grieķi ir zaudējuši darbu un ekonomika aizvien turpina sarukt. Iepriekšējo trīs gadu laikā Grieķijas IKP saruka par 4,9% (2010. gadā), 7,1% (2011. gadā) un 6,4% (2012. gadā). Pērnā gada beigās valsts parāds sasniedza 158,6%.
#10/10
Spānija
Bezdarba līmenis: 26,9%
Kredītreitings: Baa3 ar negatīvu perspektīvu
Spānijā bez darba ir vairāk nekā puse jauniešu zem 25 gadu vecuma – bezdarba līmenis jauniešu vidū maijā sasniedzis 56%. Grūtības atrast darbu ir novedušas pie jauniešu protestiem, turklāt daļa no viņiem ir pametuši valsti, lai meklētu darbu citur. Atšķirībā no citām valstīm ar augstu bezdarba līmeni, Spānija nav tiešā veidā saņēmusi starptautisko finansētāju palīdzību. Tiesa gan, valsts banku sektoram bija nepieciešami miljardi ASV dolāru no eirozonas palīdzības fonda, lai noturētu stabilitāti. SVF prognozē, ka Spānijas valsts parāds šajā gadā turpinās pieaugt, un ekonomika varētu sarukt par vairāk nekā 1,5%.