Lai arī šīm valstīm ir maz kas kopīgs, gan eirozonā esošā Kipra, gan Latvija ir kā magnēts Krievijas naudai, darot nemierīgus Eiropas ierēdņu prātus attiecībā uz šīs naudas ieplūšanu un tās ietekmi uz banku sektora stabilitāti, raksta Reuters.
Aģentūra vērš uzmanību uz Kiprai nepieciešamajiem vismaz 10 miljardiem eiro banku stabilitātes atjaunošanai, kura cieta pēc ekonomisko problēmu sākšanās Grieķijā.
Kiprieši bija veikuši apjomīgas investīcijas un aizdevumus Grieķijā un cieta no starptautiski uzspiestās vienošanās par vairāk nekā puses Egejas jūras valsts obligāciju parāda norakstīšanu.
Tikmēr eirozonas lokomotīve Vācija nav naska attiecībā uz aizdevuma piešķiršanu Kiprai, jo raizējas par netīrās naudas atmazgāšanu šīs Vidusjūras salas bankās un aicina arī pašai piedalīties savu finanšu glābšanā, un kā vienu no risinājumiem izmantot noguldījumu aplikšanu ar nodokli.
Savulaik līdzīgi rīkojās arī Latvija, piemērojot banku depozītu ienākumiem 10% vērtu iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmi.
Reuters raksta, ka līdz ar gaidīto pievienošanos eirozonai «zem mikroskopa» ir nonācis arī Latvijas banku sektors, vienlaikus salīdzinot arī abu valstu banku sektora aktīvus ar valstu ekonomikas apjomiem.
«Ir svarīgi izskaidrot mūsu partneriem eirozonā, ka Latvijas pievienošanās nerada nekādus Kiprai līdzīgus riskus,» aģentūra citē Eiroparlamenta deputātu un mūsu valsts bijušo finanšu ministru Robertu Zīli.
Statistika norāda, ka Kipras banku sektora aktīvu apjoms ir astoņas reizes lielāks par valsts ekonomiku, bet Latvijā šis skaitlis ir ap 130%. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka Latvijas banku noguldījumos nerezidentu līdzekļu īpatsvars sasniedz apmēram pusi, kamēr Kiprā - 37%.
Vienlaikus Vecrīgas finanšu kuluāros dzirdētas ziņas, ka apjomīgā naudas izņemšana, ko Kiprā veic Krievijas noguldītāji, radījusi papildu nerezidentu naudas plūsmu arī Latvijas banku sektora virzienā, kas var kalpot kā negatīvs aspekts, izvērtējot mūsu valsts gatavību iestāties eirozonā.