Ceturtdien eiro cena pret dolāru pieauga līdz gandrīz divu gadu augstākajai atzīmei, pirmo reizi kopš 2011. gada novembra sasniedzot 1,38 dolārus.

Eiro cena pakāpās, reaģējot uz jaunākajiem eirozonas iepirkumu menedžeru datiem, kas, lai arī liecināja par biznesa aktivitātes pieauguma bremzēšanos oktobrī, tomēr aizvien uzrādīja kāpumu jau ceturto mēnesi pēc kārtas.

Ņemot vērā, ka eirozonas reģions ir izkļuvis no recesijas, šajā gadā eirozonas vienotā valūta pret deviņām lielākajām attīstīto valstu valūtām ir pieaugusi par 6,6%, liecina Bloomberg dati.

«Kompānijām, kuras gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinās bāzes procentu likmi no rekordzemā 0,5% līmeņa, lai vājinātu eiro, vidrīzāk kādu laiku nāksies pagaidīt, un eiro cenai, visticamāk, ir vēl vieta izaugsmei,» aģentūrai sacījis Deutsche Bank stratēģis Henriks Gulbergs. Viņš piebilst, ka Eiropas Centrālās bankas uzdevums ir uzmanību vērst cenu stabilitātei, nevis valūtai, un arī inflācija nav tādā līmenī, lai ECB apsvērtu iespēju rīkoties.

Septembrī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja palēnināties, liecina jaunākie Markit Economis iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo rezultātus par pakalpojumu un ražošanas menedžeru noskaņojumu, eirozonā sarucis līdz 52,3 punktiem, kas ir šā gada zemākais līmenis. Augustā indekss bija 52,5 punkti.

Skaitlis virs 50 aizvien liecina par izaugsmi, tomēr Markit eksperti uzver, ka jaunākais indekss uzrāda, ka eirozonas iekšzemes kopprodukta pieaugums labākajā gadījumā trešajā ceturksnī būs 0,3%, kas ir ekvivalents 1,2% gada izaugsmei. Eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvoja stagnāciju.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi jau iepriekš brīdināja, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās zaudē savu tempu, un aicināja valdības nepaļauties tikai uz zemajām aizņemšanās izmaksām, bet veikt arī strukturālās reformas.

Eirozonas ražošanas apjomu izaugsme martā turējusies tuvu trīs gadu augstākajam līmenim, liecinot, ka reģiona ekonomikas atveseļošanās uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžeru aptaujas rezultātiem, martā saruka līdz 53 punktiem, salīdzinot ar 53,2 punktiem februārī, norāda Markit Economics. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, un virs šīs atzīmes tas ir turējies jau kopš jūlija.

Visu četru reģiona lielāko ekonomiku indeksi bija virs 50 punktiem. Vācijas ražošanas apjomu izaugsme martā saruka līdz 53,7 punktiem, salīdzinot ar 54,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Francijā ražošana atgriezās pie izaugsmes pirmo reizi divu gadu laikā, un indekss pieauga no 49,7 punktiem līdz 52,1 punktam.

Itālijas indekss pieauga no 52,3 punktiem līdz 52,4 punktiem, bet Spānijā – no 52,5 punktiem līdz 52,8 punktiem.

Eirozonas uzņēmumi otro ceturksni sākuši ar labiem rezultātiem, un to aktivitāte augusi straujākajā tempā gandrīz trīs gadu laikā, liecina jaunākais Markit iepirkumu menedžeru indeksa pētījumu rezultāts.

Vācija aizvien bijusi izaugsmes dzinējspēks, taču arī Spānijas un Īrijas uzņēmumu aktivitāte augusi straujākajā tempā kopš laika pirms krīzes, raksta Reuters.

Kombinētais iepirkumu menedžeru indekss, kas tiek ņemts par pamatu ekonomikas izaugsmes prognozēšanai, aprīlī pieauga līdz 54 punktiem. Martā tas bija 53,1 punkts. Indekss virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par izaugsmi, turas jau 10 mēnešus pēc kārtas.

Markit dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī bijusi 0,5%, kas ir spēcīgākais kāpums trīs gadu laikā.

Šie dati ir pozitīvas ziņas Eiropas Centrālajai bankai, kas līdz šim bažīgi skatās uz reģiona ekonomikas atveseļošanos, domājot par jauniem iespējamiem papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, piemēram, procentu likmes samazinājumu vai aktīvu iepirkumus.

Eiropas akciju tirgus indeksi nedēļu sāka ar kritumu, gaidot vairāku lielo valstu precizētos iepirkumu menedžeru indeksu datus.

Ķīnas precizētie dati jau tika publicēti, un indekss novembrī sasniedzis 50,8 punktus, kas ir vairāk nekā provizoriski lēstie 50,4 punkti. Iepriekšējā mēnesī indekss bija 50,9 punkti.

Paredzams, ka eirozonas precizētie dati visdrīzāk apstiprinās provizorisko rezultātu un iepirkumu menedžeru indekss novembrī būs audzis par 51,5 punktiem, salīdzinot ar 51,3 punktiem, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Rezultātā Stoxx Europe 600 saruka par 0,18%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,45%, Francijas CAC 40 – par 0,44%, bet Vācijas DAX 30 būtiski nemainījās.

Savukārt Āzijas tirgos bija vērojamas pavisam nelielas indeksu izmaiņas.

Novembrī eirozonas ražošana piedzīvojusi kāpumu jau piekto mēnesi pēc kārtas, atsaucoties uz Markit datiem, raksta Bloomberg.

Eirozonas ražošanas nozares iepirkumu menedžeru aptauja liecina, ka indekss novembrī pieaudzis līdz 51,5 punktiem. Oktobrī tas bija 51,3 punkti. Savukārt indekss, kas apkopo pakalpojumu sektora datus, negaidīti sarucis no 51,6 punktiem oktobrī līdz 50,9 punktiem novembrī.

Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Lielākā ietekme uz indeksa kāpumu bija Eiropas lielākajai ekonomikai – Vācijai, kur ražošanas indekss pieaudzis līdz 29 mēnešu augstākajam līmenim – 52,5 punktiem, bet pakalpojumu indekss sasniedzis 54,5 punktus, kas ir augstākā atzīme deviņu mēnešu laikā.

Savukārt Francija, kas ir eirozonas otra lielākā ekonomika, piedzīvoja ražošanas indeksa kritumu līdz sešu mēnešu zemākajai atzīmei, tādējādi atjaunojot bažas par risku, ka IKP varētu piedzīvot kritumu ceturtajā ceturksnī.

Eirozonā maijā ražošanas aktivitāte piedzīvojusi straujāku kāpumu nekā iepriekšējā mēnesī, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, liecina jaunākā Markit iepirkumu menedžeru aptauja.

Vājāks eiro ir palīdzējis ražotājiem saņemt jaunus pasūtījumus, taču arī cēlis cenas ražotājiem, kas importē preces, tiesa gan, uzņēmēji pagaidām nav pacēluši cenas. Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies pūlēties vēl, lai celtu eirozonas inflāciju līdz noteiktajam mērķim – 2%.

Iepirkumu menedžeru indekss palielinājās līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 52 punktiem aprīlī. Markit iepriekš prognozēja, ka indekss pieaugs līdz 52,3 punktiem. Indeksa vērtība zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt virs 50 punktu atzīmes tā norāda par izaugsmi.

Septembrī eirozonas ražošanas sektora aktivitāte bremzējusies straujāk, nekā tika lēsts sākotnēji, turklāt Vācija piebiedrojusies Francijai ekonomikas krituma ziņā, savukārt Itālijā ekonomika negaidīti atguvusies, raksta MarketWatch.

Markit ikmēneša iepirkumu menedžeru aptaujas dati liecina, ka indekss sarucis līdz 50,3 punktiem, salīdzinot ar 50,7 punktiem augustā. Provizoriskais rādītājs bija 50,5 punkti. Indeksā apkopotas vairāk nekā 3000 menedžeru atbildes. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, bet rādītājs zem 50 punktiem norāda par aktivitātes kritumu.

Vācijas ražošanas sektors izrādījis vājumu, un indekss sarucis līdz 15 mēnešu zemākajam līmenim.

Aptaujas liecina, ka ražošanas aktivitāte tik drīz neatdzīvosies, jo pirmo reizi 15 mēnešu laikā sarucis jauno pasūtījumu apjoms, bet eksporta pasūtījumi pieaug lēnākajā tempā kopš 2013.gada jūlija.

Oktobrī eirozonas iepirkumu menedžeru indekss negaidīti pieaudzis, liecina jaunākie Markit dati.

Kā raksta Bloomberg, Spānijas ekonomika uzrādīja turpmākas atveseļošanās pazīmes un bezdarba līmenis valstī saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2011. gada. Savukārt Vācijas rūpnīcas atguvās no krituma septembrī.

Markit indekss liecina, ka eirozonas ražošanas indekss oktobrī ir audzis līdz 50,7 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem septembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Kopējais pakalpojumu un ražošanas indekss oktobrī palielinājās no 52 punktiem septembrī līdz 52,2 punktiem.

Kā norāda eksperti, jaunākie dati liecina, ka eirozona līdz šim ir izvairījusies no ieslīgšanas recesijā, tajā pašā laikā izaugsme ir tik vāja, ka aug uzņēmumu skaits, kuriem nākas atlaist darbiniekus un samazināt cenas.

Pagājušajā mēnesī eirozonas pakalpojumu un ražošanas sektors pieauga lēnāk nekā tika sākotnēji lēsts, ekonomikai tuvojoties stagnācijas līmenim, raksta Bloomberg.

Markit Economics veidotais iepirkumu menedžeru indekss saruka no 52,1 punktam oktobrī līdz 51,1 punktam novembrī. Tādējādi indekss ir 16 mēnešu zemākajā līmenī un uzrāda ekonomikas izaugsmi šajā ceturksnī tikai par 0,1%.

Ceturtdien notiks Eiropas Centrālās bankas sanāksme, kur tās pārstāvji diskutēs par jauniem instrumentiem, kā atdzīvināt ekonomikas izaugsmi un inflāciju. Daži pārstāvji minējuši, ka labprāt pagaidītu kādu laiku, lai izvērtētu pašreizējos pasākumus, taču izaugsmes bremzēšanās palielina spiedienu reaģēt ātrāk.

Indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par izaugsmi. Markit eksperts Kriss Viljamsons sacījis, ka pastāv spēcīga varbūtība, ka eirozonas ekonomika nākamā gada sākumā atkal iekritīs recesijā.

Oktobrī eirozonas biznesa aktivitāte negaidīti palēninājusies, liecina jaunākais Markit iepirkumu menedžeru indekss.

Oktobrī tas sasniedzis 51,5 punktus, kas ir sliktāk nekā prognozēja eksperti. Septembrī indekss sasniedza divu gadu augstāko atzīmi – 52,2 punktus.

Kā paziņojumā norāda Markit, izaugsme līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim sarukusi Vācijā, bet Francijā novērots neliels pieaugums. Pārējās eirozonas valstīs novērojams mērens aktivitātes pieaugums, kas šajās valstīs ir pirmoreiz kopš 2011. gada.

Jauno pasūtījumu apjomi pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, tomēr uzrādīja izaugsmes tempa bremzēšanos.

Tiesa gan, Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons uzsver, ka indeksa kritums oktobrī sagādā vilšanos, tomēr nevajadzētu skatīties uz viena mēneša datiem. «Ir pāragri teikt, ka atveseļošanās zaudē savu impulsu, un svarīgāk ir tas, ka indekss aizvien ir virs 50 punktiem jau ceturto mēnesi pēc kārtas un uzrāda, ka eirozonas ekonomika pieaugusi par 0,2% ceturkšņa laikā, kas liecina par, lai arī lēnu, bet atveseļošanās turpināšanos,» saka Markit pārstāvis.

Augustā eirozonas ekonomika piedzīvojusi izaugsmi, un palielinājušies apjomi gan ražošanas, gan pakalpojumu segmentā, liecina jaunākie iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Dati uzrāda, ka eirozonas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī varētu būt augusi par 0,4%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad kāpums bija 0,3% apmērā, liecina Markit dati.

Indeksa vērtība augustā sasniedza 54,1 punktu, bet jūlijā – 53,9 punktus. Indekss zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt indekss virs šī līmeņa liecina par izaugsmi. Pakalpojumu sektorā indekss auga līdz 54,3 punktiem, salīdzinot ar 54 punktiem iepriekš. Ražošanas sektorā indekss auga no 53,6 punktiem līdz 53,8 punktiem.

Aptaujā tika apkopoti vairāk nekā 5000 uzņēmēji eirozonā.

Oktobrī eirozonas biznesa aktivitāte turpināja pieaugt jau ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Markit dati.

Tādējādi gan kombinētais, gan pakalpojumu iepirkumu menedžeru indekss oktobrī audzis straujāk, nekā iepriekš tika lēsts.

Kombinētais indekss sasniedzis 51,9 punktus, salīdzinot ar provizorisko rādītāju 51,5 punktu līmenī. Savukārt pakalpojumu indekss bijis 51,6 punkti, kas ir vairāk nekā sākotnēji aprēķinātais indekss - 50,9 punkti. Abi rādītāji gan ir zemāki nekā septembrī, kad indeksi bija 52,2 punktu līmenī.

«Pētījums signalizē par 0,2% ceturkšņa kāpumu ceturtā ceturkšņa sākumā,» norāda Markit galvenais ekonomists. «Pieauguma tempa samazinājums raisa bažas, ka atveseļošanās kavējas un rada papildus spiedienu uz Eiropas Centrālo banku atveseļošanās veicināšanai,» uzsvēris eksperts.

Augustā jau trešo mēnesi pēc kārtas pasliktinājusies patērētāju pārliecība Eiropā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas provizoriskie dati.

Sākotnējais Eiropas Savienības 28 valstu pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 5,5 punktiem jūlijā līdz mīnus 6,4 punktiem augustā. Tajā pašā laikā eirozonas pārliecības indekss sarucis par 1,6 punktiem līdz mīnus 10 punktiem.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā biznesa aktivitāte eirozonā augusi lēnāk nekā iepriekš, ko bremzēja vājāki rūpnīcu ražošanas apjomi divās lielākajās ekonomikās, raksta MarketWatch.

Markit iepirkumu menedžeru indekss eirozonā augustā pavājinājies līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 53,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme vasaras laikā pavājinājusies, tādējādi otrā ceturksnī pieauguma bremzēšanās varētu turpināties arī trešajā ceturksnī.

Eirozonas ekonomika martā turpinājusi palielināties jau devīto mēnesi pēc kārtas, liecina Markit provizoriskie iepirkumu menedžeru indeksa aptaujas rezultāti.

Jaunākais indekss sasniedzis 53,2 punktus, kas ir nedaudz mazāk nekā februārī sasniegtais 32 mēnešu augstākais līmenis – 53,3 punkti, taču aizvien turējās pozitīvā teritorijā – virs 50 punktiem, kas liecina par tālāku izaugsmi.

Jauno pasūtījumu pieaugums auga straujākajā tempā kopš 2011. gada maija.

Tāpat jau otru mēnesi pēc kārtas auga indekss, kas raksturo nodarbinātību, pirmo reizi kopš 2011. gada liecinot par pirmajām pazīmēm jaunu darbavietu radīšanā.

Ražošanas indekss saruka no 53,2 punktiem līdz 53 punktiem, savukārt pakalpojumu indekss samazinājās no 52,6 punktiem līdz 52,4 punktiem.

Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons norāda, ka jaunākie dati varētu eirozonas amatpersonas iepriecināt, taču saglabājas bažas par zemo inflāciju.

Indekss, kas raksturo eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektora aktivitāti, liecina, ka reģiona ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī ir palēninājusies, tādējādi liecinot, ka nepieciešami papildus stimuli no Eiropas Centrālās bankas puses.

Kā raksta, Bloomberg, Markit Economics veidotais iepirkumu menedžeru indekss decembrī pieauga līdz 51,4 punktiem, salīdzinot ar 51,1 punktu novembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi. Tiesa gan, indekss ir mazāks nekā provizoriski lēstie 51,7 punkti. Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomika ceturtajā ceturksnī ir augusi par 0,1%.

Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons arī uzsvēris, ka nav garantijas, ka šajā gadā no jauna nebūs vērojama ekonomikas lejupslīde. Tādēļ jaunākie dati pievienojas aicinājumam centrālajai bankai ieviest agresīvākus ekonomikas izaugsmes stimulēšanas pasākumus.

Otrdien Nīderlandes laikraksts Het Financieele Dagblad ziņoja, ka ECB patlaban strādā pie ierosinājumiem, kas paredz dažādus kvantitatīvās mīkstināšanas metodes un bankas pārstāvjiem piedāvās trīs dažādus variantus, no kuriem izvēlēties 22. janvāra sanāksmes laikā.

Februārī eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektors piedzīvojis izaugsmi, tādējādi liecinot, ka reģiona ekonomika uzņem apgriezienus pat neskatoties uz runām par iespējamo Grieķijas izstāšanos no kopējā reģiona, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžeru indekss, kas raksturo ražošanas un pakalpojumu sektoru, audzis līdz 53,5 punktiem, salīdzinot ar 52,6 punktiem janvārī. Eksperti iepriekš prognozēja, ka indekss sasniegs 53 punktus.

Pērnā gada nogalē eirozonas ekonomika auga par 0,3%, un Markit lēš, ka līdzīga izaugsme būs arī šajā ceturksnī.

Markit ražošanas sektora indekss šim reģiona pieauga līdz 51,1 punktam februārī, salīdzinot ar 51 punktu janvāri, bet pakalpojumu sektors pieauga no 52,7 punktiem līdz 53,7 punktiem. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Martā eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk nekā iepriekš tika lēsts, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, kā arī spēcīgāka ražošana eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā, raksta Bloomberg.

Markit Economics paziņoja, ka iepirkumu menedžeru indeksa vērtība martā augusi līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 51 punktu februārī. Tas ir augstākais līmenis 10 mēnešu laikā. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

«Pēc pērnā gada lejupslīdes eirozonas ekonomika atgūstas,» saka Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons. Viņš gan piebilst, ka atveseļošanās aizvien ir vāja un kopējais izaugsmes saglabājas mērens.

Vācijā ražošanas indekss pieauga līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 51,1 punktu iepriekš. Itālijā rādītājs palielinājās no 51,9 punktiem līdz 53,3 punktiem, bet Francijā – no 47,6 punktiem līdz 48,8 punktiem.

Šā gada otrā ceturkšņa sākumā eirozonas ekonomikas izaugsme bijusi straujāka nekā iepriekš, taču uzņēmēji samazinājuši cenas precēm, kas liecina, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vēl kādu laiku nāksies cīnīties ar zemo inflāciju, raksta MarketWatch.

Markit veiktā privātā sektora ražošanas un pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru aptauja liecina, ka aktivitāte šajās nozarēs aprīlī turpināja palielināties, sasniedzot straujāko tempu kopš 2011. gada maija.

Kombinētais ražošanas un pakalpojumu sektora indekss aprīlī audzis no 53,1 punkta līdz 54 punktiem. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Šī aptaujā vēlreiz apliecina, ka eirozonas reģiona ekonomika izaugsme, kas sākās pērnā gada otrajā ceturksnī, kļūst spēcīgāka.

Otrdien Eiropas Komisijas publicētā aptauja liecina, ka patērētāju noskaņojums aprīlī sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2007. gada oktobra, un nesen publicētie dati signalizē par izaugsmi mazumtirdzniecībā, ražošanā, eksportā un būvniecībā.

Jūlijā eirozonas pakalpojumu sektora izaugsme bijusi lēnāka nekā iepriekš prognozēts, tādējādi aizvien nemazinot bažas par reģiona ekonomikas atveseļošanās perspektīvām, raksta Bloomberg.

Markit Economics iepirkumu menedžeru indekss jūlijā sasniedza 54,2 punktus, salīdzinot ar 52,8 punktiem jūnijā. Provizoriskās aplēses liecināja, ka indekss sasniedzis 54,4 punktus. Savukārt kombinētais indekss, kas apkopo pakalpojumu un ražošanu sektoru, pakāpās līdz 53,8 punktiem, kas ir zemāk nekā tika gaidīts. Jūnijā tas bija 52,8 punkti.

Kā skaidro Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons, aptauja liecina, ka eirozonas IKP aug par 0,4% ceturksnī, tomēr satraukums ir par to, ka jauns darbavietu radīšanas temps aizvien ir ļoti mērens. Tāpat vēl aizvien pastāv liela neskaidrība, kurā virzienā izaugsme dosies nākamajos mēnešos, piebilst eksperts.

Šā gada novembrī eirozonas ekonomikas aktivitāte bijusi straujākā pēdējo četru gadu laikā, liecina jaunākie Markit iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo 5000 kompāniju datus, novembrī sasniedzis 54,4 punktus, salīdzinot ar 53,9 punktiem oktobrī. Tādējādi šomēnes indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada maija. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina, ka aktivitāte pieaugusi, savukārt, ja indekss ir zem šīs atzīmes, aktivitāte sarūk.

Aptaujas dati liecina, ka izaugsme nākamo mēnešu laikā var būt vēl straujāka, jo jauno pasūtījumu līmenis sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011.gada vidus, tāpat arī no jauna pieņemto darbinieku skaits palielinājās.

Neskatoties, ka eirozonas ekonomikas aktivitāti nav ietekmējuši terorakti un vājāks pieprasījums no Ķīnas un citām lielām jaunattīstības ekonomikām, eksperti aizvien sagaida, ka Eiropas Centrālā banka savā decembra sanāksmē paziņos par monetārās stimulēšanas pasākumu paplašināšanu.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās eirozonas ekonomikas izaugsme visdrīzāk uzņēmusi apgriezienus, uzskata Markit Economics eksperti, tomēr piebilstot, ka aizvien pastāv bažas par reģiona ekonomikas veselības stāvokli.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas apkopo datus par ražošanas un pakalpojumu sektoru, martā paaudzies līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei – 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem februārī. Tādējādi indekss turas krietni virs 50 punktu atzīmes, kas ir robeža starp kritumu un izaugsmi. Tāpat indekss ir augstāks nekā 53 punkti, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Tiesa gan, kaut arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir stabila, Markit aptauja aizvien norāda uz vājo inflācijas spiedienu, jo martā sarukušas produkcijas izlaides cenas. Jāatgādina, ka šomēnes Eiropas Centrālā banka ziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēģinot atjaunot inflāciju vienotās valūtas reģionā.

Eirozonas ražošanas apjomi decembrī aug straujāk nekā iepriekš prognozēja ekonomisti, raksta Bloomberg.

Straujāku kāpumu veicināja izaugsme Vācijā, kura pakāpeniski atgūstas no rekordilgās recesijas.

Indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžeru aptaujas datiem, decembrī pieauga līdz 52,7 punktiem, kas ir 31 mēneša augstākais līmenis. Novembrī indekss bija 51,6 punkti. Tādējādi decembrī indekss pārsniedzis Bloomberg ekspertu prognozēto 51,9 punktu atzīmi.

«Eirozonas izaugsmi veicina ražošana, kur augošie eksporta apjomi ir palīdzējuši sektora kāpumu paātrināt līdz 2,5 gadu straujākajam tempam,» sacījis Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons, uzsverot, ka vājais iekšzemes pieprasījums veicina tālāku pakalpojuma sektora izaugsmes bremzēšanos.

Jūlijā eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektoram bijusi strauja izaugsme, liecinot par uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos pēc Eiropas Centrālās bankas pieņemtā lēmuma par papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, raksta Bloomberg.

Kombinētais iepirkumu menedžeru indekss pieauga no 52,8 punktiem jūnijā līdz 54 punktiem, liecina Markit dati. Šis ir 13. mēnesis pēc kārtas, kad indekss pārsniedz 50 punktu atzīmi, kas liecina par aktivitātes paplašināšanos. Ražošanas sektora indekss pieaudzis no 51,8 punktiem līdz 51,9 punktiem, bet pakalpojumu sektora indekss – no 52,8 punktiem līdz 54,4 punktiem.

Bloomberg aptaujātie eksperti iepriekš paredzēja, ka rādītājs nebūs mainījies mēneša laikā.

Šis kāpums seko pagājušajā mēnesī pieņemtajiem ECB lēmumiem par negatīvas depozītu likmes ieviešanu un papildus finansējuma piešķiršanu bankām aizdevumiem.

Februārī eirozonas ekonomikas izaugsme bijusi straujāka, nekā tika ziņots provizoriski, raksta MarketWatch.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas raksturo ražošanas un pakalpojumu sektora aktivitāti, februārī pieauga līdz 53,3 punktiem, salīdzinot ar 52,9 punktiem janvārī. Tādējādi indekss bijis augstāks nekā 52,7 punkti, kā tika ziņots provizoriskajā aprēķinā. Februārī indekss sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2011. gada jūnija. Indekss virs 50 punktiem liecina par aktivitātes pieaugumu.

Pētījums arī uzrāda, ka uzņēmēji ir sākuši veidot jaunas darbavietas, un situācija darba tirgū varētu uzlaboties straujāk.

Jaunie ekonomikas dati varētu uzlabot Eiropas Centrālās bankas pārstāvji nākotnes prognozes, kaut arī aizvien tie uzrāda, ka ekonomikas atveseļošanās, kas sākās pērnā gada otrajā ceturksnī, aizvien ir mērena.