Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs eirozonā saglabājies nemainīgs jau trešo mēnesi pēc kārtas un atrodas zemākajā līmenī kopš 2012.gada marta.

Savukārt bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) jūnijā veidoja 9,6%, arī tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju un aprīli.

Tādējādi bezdarbs ES šobrīd atrodas zemākajā līmenī kopš 2011.gada jūlija.

Eurostat dati liecina, ka jūnijā ES bija 23,296 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,756 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar maiju, bezdarbnieku skaits ES jūnijā samazinājās par 32 000, bet eirozonā pieauga par 31 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES jūnijā saruka par 1,448 miljoniem, bet eirozonā - par 811 000.

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Eiropas līderi, cenšoties novērst eirozonas parāda krīzes sekas, otrdien tiksies samitā, lai spriestu par milzīgā jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu reģionā, raksta Bloomberg.

Septembrī jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) bezdarba līmenis pieauga līdz 24,1%.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pārsteidza tirgus, samazinot eiro bāzes procentu likmi, Eiropas līderi tiksies, lai parādītu, ka arī viņi ko dara, lai atrisinātu vienu no reģiona sasāpējošajām problēmām. Itālijas premjerministrs Enriko Leta ir sacījis, ka jauniešu bezdarbs Itālijā ir īsts murgs, jo septembrī tas sasniedzis rekordaugstu līmeni – 40,4%, liecinot par sliktu vidi jaunajam darbaspēkam.

«Īstermiņā, par spīti valdības pūlēm, sagaidāms, ka bezdarba līmenis Itālijā saglabāsies aptuveni pašreizējā līmeni,» sacījis Monte dei Paschi di Siena ekonomiste Nikola Zambli. Savas prognozes viņš pamatojis ar valsts sarežģīto situāciju un politisko nestabilitāti.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 10,8%, salīdzinot ar koriģēto augusta rezultātu 10,9% apmērā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2012.gada janvāra.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka bezdarbs eirozonā augustā veidoja 11%.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs septembrī samazinājies no 9,4% līdz 9,3%.

Eurostat dati liecina, ka septembrī ES bija 22,631 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 17,323 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar augustu, bezdarbnieku skaits ES septembrī samazinājās par 147 000, bet eirozonā - par 131 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES septembrī saruka par 1,832 miljoniem, bet eirozonā - par 1,194 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 23 ES dalībvalstīs, palielinājās četrās, bet saglabājās nemainīgs Austrijā.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā augs par 1,1%, nevis 1,2%, kā iepriekš lēsts, liecina jaunākās Eiropas Komisijas prognozes.

Tāpat paaugstināta bezdarba prognoze – nākamgad bezdarba līmenis būs 12,2%, nevis 12,1%, kā tika prognozēts pirms sešiem mēnešiem.

EK prognozes pārskatījusi, ņemot vērā, ka eirozonas ekonomika patlaban nav uzņēmusi atveseļošanās tempu un parādu krīze turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, savukārt bezdarba līmenis saglabājas rekordaugsts, raksta Bloomberg.

«Fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas, kas ir veiktas Eiropā, ir izveidojušas pamatu, lai ekonomika atveseļotos,» sacījis ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns, tomēr piebilstot, ka ir pāragri to saukt par uzvaru. Viņš norāda, ka bezdarba līmenis saglabājas nepieņemami augsts, tādēļ ir jāturpina strādāt, lai uzlabotu Eiropas ekonomiku.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Eirozonā septembrī bezdarba līmenis saglabājies rekordaugsts - pie 12,2% atzīmes, liecina Eurostat dati. Grieķijā un Spānija bezdarba līmenis bijis visaugtākais – attiecīgi 27,6% un 26,6%. Līdz rekordam, pie 12,5% atzīmes, tas pieaudzis Itālijā. Bezdarba līmenis septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,1 procentpunktu līdz 5,2% sarucis Vācijā.

«Reģionā vērojamas lielas atšķirības, lai gan kopumā gan ir vērojami pozitīvi uzplaiksnījumi. Dažās smagāk krīzē cietušajās valstīs bezdarba līmenis pēdējos mēnešos ir nedaudz pakrities, piemēram, Spānijā, Portugālē. Tas var būt saistīts ar neparasti spēcīgo sezonālo izaugsmi tūrisma sektorā. Savukārt Itālijā un Francijā bezdarba līmenis ir audzis. Nākotnes perspektīvas ir visai pieticīgas, kas attiecīgi nozīmē arī gausus uzlabojumus darba tirgū. Bezdarba līmenis 2014. gadā paliks šā gada līmenī, respektīvi 12,1%, un tad samazināsies līdz 11,5% 2015. gadā. Visticamāk, ka tā ietekmē palielināsies iedzīvotāju migrācija ES ietvaros, kas atsevišķas valstis novedīs pie kvalificētu darbinieku trūkuma, kas apcirps to izaugsmes iespējas nākotnē,» Eiropas darba tirgus indikatorus vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Augustā eirozonas bezdarbs saglabājās 11,5% līmenī jau trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Eurostat dati.

Neskatoties uz to, ka eirozonas ekonomika ir tikusi ārā no smagās recesijas, bezdarba līmeni kopš rekordaugstās -12% - atzīmes sasniegšanas pērn nav izdevies būtiski samazināt.

Pagājušajā mēnesī kopumā 18,3 miljoni cilvēku eirozonā bija bez darba, bet Eiropas Savienībā tādu bija 24,6 miljoni. ES bezdarba līmenis sasniedza 10,1%, kas ir mazāk nekā 10,2% iepriekšējā mēnesī.

«Eiropas bezdarba līmenis pērnā gada laikā ir lēnām samazinājies, taču aizvien turas nepieņemami augstu,» saka ES nodarbinātības komisārs Laslo Andors. Viņš uzsver, ka, ņemot vērā kopējās ekonomikas izaugsmes trūkumu, darbaspēka reforma nevar atrisināt ekonomikas krīzi Eiropā.

Latvijā šā gada maijā bezdarba līmenis bija 7,4%, un tas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis maijā bijis Spānijā - 15,8%, Itālijā - 10,7%, Francijā - 9,2%, Horvātijā - 8,9%, Kiprā - 8,4%, Somijā - 7,9%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Čehijā - 2,3%, Vācijā - 3,4% un Polijā - 3,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada piektajā mēnesī bija 6,8%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, maijā veidoja 7%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada augusta. 2017.gada maijā bezdarba līmenis ES bija 7,7%.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis maijā bija 8,4%, tam arī saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada decembra.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada janvārī samazinājies līdz 10,3%, salīdzinot 10,4% decembrī, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2011.gada augusta.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs janvārī samazinājies no 9% līdz 8,9%, reģistrējot zemāko līmeni kopš 2009.gada maija.

Eurostat dati liecina, ka janvārī ES bija 21,789 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 16,647 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar decembri, bezdarbnieku skaits ES janvārī samazinājās par 163 000, bet eirozonā - par 105 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES janvārī saruka par 2,034 miljoniem, bet eirozonā - par 1,445 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 24 ES dalībvalstīs, saglabājās nemainīgs Igaunijā, bet palielinājās Latvijā, Austrijā un Somijā.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, eirozonas bezdarba līmenis nav mainījis, saglabājoties 12% apmērā, liecina Eurostat dati.

Arī Eiropas Savienības valstīs bezdarba līmenis augustā nemainījās un bija 10,9%. Salīdzinot ar pērnā gada augustu, abos reģionos bezdarba līmenis audzis, jo eirozonā pirms gada tas bija 11,5%, bet ES valstīs – 10,6%.

Kopumā augustā bez darba ES bija 26,6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 19,2 miljoni bija eirozonas bezdarbnieki.

Starp dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bija Austrijā – 4,9%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 5,8%. Savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Grieķijā – 27,9% un Spānijā – 26,2%.

Gada laikā bezdarba līmenis audzis 16 ES valstīs, krities 11 valstīs, bet nav mainījies vienīgi Polijā. Straujākais bezdarba līmeņa pieaugums bija Kiprā – no 12,3% līdz 16,9% un Grieķijā – no 24,6% līdz 27,9%. Savukārt straujākais kritums bijis Latvijā – no 15,6% līdz 11,4% otrajā ceturksnī, kā arī Igaunijā – no 10,1% līdz 7,9% jūlijā.

Janvarī bezdarba līmenis eirozonā nav mainījies un turējies pie 12% atzīmes, liecina Eurostat dati.

Arī pērnā gada janvārī bija tāds pats bezdarba līmenis. Savukārt Eiropas Savienībā bezdarba līmenis turējās pie 10,8% atzīmes.

Abos reģionos bezdarba līmeņa rādītājs nav mainījies kopš pērnā gada oktobra.

Kā liecina Eurostat aplēses, janvārī ES bez darba bija 26,231 miljons iedzīvotāju, un no tiem eirozonā bez darba bija 19,18 miljoni. Salīdzinot ar decembri, bezdarbnieku skaits abos reģionos sarucis par 17 tūkstošiem.

Starp dalībvalstīm, zemākais bezdarba līmenis bija Austrijā – 4,9%, Vācijā – 5% un Luksemburgā – 6,1%, bet augstākais – Grieķijā – 28% un Spānijā – 25,8%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bezdarba līmenis palielinājies 13 dalībvalstīs, saruka – 13 un nemainījās Austrijā un Slovēnijā.

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Spānijas bezdarbnieku skaits augustā saglabājies 4,7 miljonu apmērā, liecina oficiālie dati. Tas nozīmē, ka bez darba esošo cilvēku skaits pagājušajā mēnesī sarucis vien par 31 cilvēku, ziņo BBC.

Nelielais samazinājums gan turpina tendenci, ka bezdarbnieku skaits valstī turpina rukt - sesto mēnesi pēc kārtas.

Spānijas bezdarba līmenis ir 26,3%, otrs augstākais rādītājs eirozonā un to pārspēj vien Grieķija, kur bezdarba līmenis ir 27,6%.

Bezdarba līmenis jūlijā eirozonā bija 12,1%.

Zemākais bezdarba līmenis eirozonā ir Vācijā - 5,3%, un Austrijā - 4,5%.

Lai gan eirozona kopumā no recesijas izkļuva 2013. gada otrajā ceturksnī, augot par 0,3%, Spānijas ekonomika saruka par 0,1%.

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Latvijā šogad augustā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū augustā bijis Spānijā - 13,8%, Itālijā - 9,5%, Francijā - 8,5%, Zviedrijā - 7,1%, Horvātijā - 6,9%, Somijā un Kiprā - abās valstīs 6,8%, kā arī Lietuvā - 6,6%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Čehijā - 2%, Vācijā - 3,1%, Maltā un Polijā - 3,3%, Nīderlandē - 3,5%, Rumānijā - 3,8% un Bulgārijā - 4%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā samazinājies līdz 6,2% salīdzinājumā ar 6,3% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2000.gada janvāra, kad tika sākta šādu datu apkopošana. 2018.gada augustā bezdarba līmenis ES bija 6,7%.

Septembrī eirozonā bezdarba līmenis turējies rekordaugstā līmenī, tādējādi nepiepildot ekonomistu prognozes par tā samazināšanos, liecina Eurostat dati.

Bezdarba līmenis turējās 12,2%. Eksperti gaidīja, ka skaitlis būs sarucis līdz 12%.

Rekordaugstais bezdarba līmenis ir recesijas un eirozonas parāda krīzes sekas, jo ekonomika atgūstas ļoti pamazām, citējot Eiropas Centrālo banku, raksta Bloomberg.

Kā liecina Eurostat dati, zemākais bezdarba līmenis septembrī bija Austrijā – 4,9%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 5,9%, savukārt augstākais bijis Grieķijā – 27,6% un Spānijā – 26,6%.

Gada laikā bezdarba līmenis pieaudzis 16 ES valstīs, sarucis 11 valstīs, bet saglabājies Čehijā. Straujākais bezdarba līmeņa pieaugums vērojams Kiprā – no 12,7% līdz 17,1%, un Grieķijā – no 25% līdz 27,6%. Savukārt straujākais kritums bijis Latvijā – no 15,6% līdz 11,3% un Igaunijā – no 10% līdz 8,3%.

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan ES dalībvalstīs, gan arī eirozonā.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam EK saglabājusi nemainīgu 1,2% apmērā.

Savukārt 2015.gadā eirozonas ekonomika varētu palielināties par 1,7%, tādējādi pieaugot mazāk par iepriekš prognozēto izaugsmi 1,8% apmērā.

Tikmēr ES ekonomika nākamgad varētu palielināties par 2%, kas atbilst iepriekšējām prognozēm.

Latvijai EK 2015.gadā EK prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,1% apmērā, kas arī būtu straujākais pieaugums no visām ES valstīm.

EK paziņojumā norādīts, ka jaunākās prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

Bez darba esošo cilvēku skaits Vācijā septembrī negaidīti pieaudzis par 25 tūkstošiem līdz nepilniem trīs miljoniem, ziņo BBC.

Analītiķi bija gaidījuši, ka tas samazināsies par pieciem tūkstošiem, sekojot pieaugumam par deviņiem tūkstošiem augustā.

Savukārt jaunākie dati par bezdarbu eirozonā liecina par nelielu kritumu augustā līdz 12% līmenim.

Bezdarba esošo cilvēku skaita pieaugums bezdarba līmeni Eiropā lielākajā ekonomikā - Vācijā - pacēlis no 6,8% līdz 6,9%. Neskatoties uz pieaugumu, bezdarba līmenis joprojām ir tuvu zemākajam līmenim kopš Vācijas atkalapvienošanās vairāk nekā pirms 20 gadiem.

Kopējais bezdarba līmenis eirozonā augustā bijis 19,2 miljoni, un analītiķi uzskata, ka tur vērojamas stabilizācijas pazīmes. Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Austrijā - 4,9%, savukārt Grieķijas jaunākie dati liecina, ka 27,9% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir bez darba.

Aprīlī eirozonas bezdarba līmenis nedaudz samazinājies – sasniedzot 11,7%, raksta Economic Times.

Nodarbinātības ziņā situācija ievērojami uzlabojusies Portugālē un Īrijā.

Kopumā eirozonā bez darba bija 18,75 miljoni cilvēku, kas ir par 76 tūkstošiem mazāk nekā martā un par 487 tūkstošiem mazāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī.

Jauniešu bezdarba līmenis, kas rada lielas bažas Eiropas krīzes skartajās valstīs, mēneša laikā sarucis par 0,1 procentpunktu, aprīlī sasniedzot 23,5%. Gada laikā jauniešu – bezdarbnieku skaits samazinājies par 202 tūkstošiem.

Savukārt Eiropā kopējais bezdarbnieku skaits bija 25,46 miljoni, un mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu līdz 10,4%.

Augstākais bezdarba līmenis aizvien ir Grieķijā – 26,5% un Spānijā – 25,1%. Gada laikā Portugālē bezdarba līmenis sarucis no 17,3% līdz 14,6%, bet Īrijā – no 13,7% līdz 11,9%.