Pasaulē

Eirozonas centrālās bankas Grieķijas bankām aizdevušas 110 miljardus eiro

LETA--AFP, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Eirozonas centrālās bankas Grieķijas bankām aizdevušas 110 miljardus eiro, paziņojis Francijas Centrālās bankas vadītājs un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Kristiāns Nojē.

Aizvien pieaug bažas, ka Grieķija, kurai steidzami nepieciešami finanšu līdzekļi algu izmaksām un kreditoru saistību pildīšanai, varētu piedzīvot savu parādsaistību maksātnespēju un izstāties no eirozonas.

Grieķija un tās kreditori saskārušies ar grūtībām panākt vienošanos par jaunu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas, lai valsts spētu saņemt atlikušos 7,2 miljardus eiro no starptautiskā aizdevuma.

Intervijā franču laikrakstam Le Figaro Nojē norāda, ka Eirosistēmas nodrošinātais finansējums Grieķijas ekonomikai bijis līdz šim eirozonā lielākais.

Nojē vēsta, ka ārkārtas likviditātes apjoms, kas nodrošināts Grieķijai, ir būtiski pieaudzis, un viņš aicina Atēnas ātri nodrošināt galīgo reformu sarakstu, kas ļautu valstij atrast dzīvotspējīgu ekonomikas modeli.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu traumatiska, uzsver Nojē. Viņš uzskata, ka šāds scenārijs ietekmētu visu globālo ekonomiku, taču visspēcīgāk satricinātu Grieķiju, kas piedzīvotu smagu ekonomikas krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperators: Tūristu topā Grieķija, bet karstos piedāvājumus negaidiet

Natālija Poriete, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija veikusi procentu maksājumus SVF

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES strādā, lai stingri noturētu Grieķiju eiro zonā

BNS/AFP, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās vienīgais mērķis saistībā ar Grieķiju ir stingri noturēt valsti, kurai divas reizes ir bijis nepieciešams glābšanas aizdevums, eiro zonā.

«Vienīgā iespēja, pie kuras strādā [Eiropas] Komisija ir Grieķijas stingra noturēšana eiro zonā,» žurnālistiem teica Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve laikā, kad izplatījušās spekulācijas, ka tirgus satricinājumu dēļ Grieķija varētu atstāt vienotās valūtas zonu.

«Domāju, ka šīs Eiropas Komisijas saistības pret Grieķijas varas iestāžu un Grieķijas iedzīvotāju centieniem ir paustas ļoti skaidri,» viņa piebilda.

Laikā, kad pasaules ekonomikai draud jauni satricinājumi, liela uzmanība tiek pievērsta Grieķijas situācijai, un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien sāka vizīti Grieķijā, lai iepazītos ar progresu taupības pasākumu īstenošanā, kam Grieķija piekrita apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkers: ES nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādu krīzi Grieķijā

BNS/AFP, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Melngailis: Daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas

Sanita Igaune, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Grieķijas nepatikšanu ietekme uz kredītrisku apdrošināšanas tirgu

Sandra Smiltniece, MARSH Latvia kredītrisku konsultante, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas potenciālā nespēja norēķināties ar Eiropas Komisiju ne vien draud ar tās ‘izkrišanu’ no eirozonas, bet arī ar plašiem privātā sektora bankrotiem, jo Grieķijas uzņēmējiem tiks «norauti» Eiropas Centrālās bankas kredītlīdzekļi.

Kredītrisku apdrošinātāji, kas nodrošina bilances un naudas plūsmas aizsardzību uzņēmumiem to klientu nemaksāšanas gadījumā, pēdējo mēnešu laikā ir maksimāli ierobežojuši darījumus ar Grieķiju. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem ir darījumu partneri Grieķijā, pašlaik ir tikpat kā neiespējami iegādāties jebkādu darījumu risku apdrošināšanu.

Starptautiskās kredītrisku kompānijas pašreiz pārskata saviem Grieķijas klientiem piešķirtos kredītlimitus. Visā pasaulē tie tiek drastiski samazināti vai vispār atcelti, izņēmumi ir vienīgi starptautisko kompāniju filiāles. Šo izmaiņu rezultātā jau tagad ir traucēti darījumi un tiek kavēta tirdzniecība starp Grieķiju un tās starptautiskajiem partneriem. Tāpat kreditēšanas samazinājums rada ievērojamu spiedienu uz vietējo banku spēju finansēt darījumus. Bankām drīz trūks līdzekļu, bet piekļuve starptautiskajiem tirgiem projektu finansēšanai un ilgtermiņa investīcijām būs slēgta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas uzņēmums «Premier Capital», kam pieder «McDonald’s» restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, pagājušajā gadā strādājis ar 263 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2016. gadā. Visos tirgos reģistrēts apgrozījuma pieaugums, grupai turpinot pastāvīgu izaugsmi.

«Premier Capital» ir «McDonald's» attīstības licences turētājs Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā. Pašreizējā uzņēmuma tīklā ietilpst 138 restorāni, tostarp vairāki McDrive un McCafe restorāni.

Pateicoties 7500 cilvēku komandai Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā, «Premier Capital» pagājušajā gadā apkalpoja 112 miljonus klientu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot jaunu apmeklētāju skaita rekordu.

2017. gadā grupa reģistrējusi pamatdarbības peļņu 23,4 miljonu eiro apmērā. Atskaitot investīcijas un finanšu izdevumus, grupa reģistrējusi 20 miljonu eiro pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 16,5 miljonu eiro peļņu pirms gada. Aktīvu apjoms 2017. gadā sasniedzis 47,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot to, kā varētu beigties Grieķijas pārrunas ar kreditoriem, dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen) prognozē Grieķijā referendumu.

Saxo Bank eksperts lēš, ka darījums starp Grieķiju un tās kreditoriem būs sasteigts un problēma netiks atrisināta, jo Grieķijas valdība nevēlas veidot nozīmīgas reformas. Saxo Bank uzskata, ka Grieķijas argumenti ir kļuvuši pārāk emocionāli un tie neataino ekonomisko realitāti.

«Domāju, ka ir iestājies strupceļš un vienīgā izeja ir referendums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir teātris. Uzskatu, ka Grieķijas vadošajai ekstrēmistu partijai Syriza šoreiz būs grūtāk pārliecināt grieķus, ka viņiem Grieķijā ir laba nākotne. Pat, ja Syriza spēs vienoties ar Eiropu, viņiem joprojām ir nepieciešams atbalsts no parlamenta, un, kā mēs zinām, parlaments ir pret taupību jebkādā veidā vai formā,» skaidro Stīns Jākobsens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Parādsaistību atmaksas termiņu pagarināšana nespēj palīdzēt krīzēs nonākušām valstīm

LETA--AFP, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kuram Grieķija lūgusi pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu, paziņojis, ka termiņa pagarināšana parasti ir neefektīva un nespēj palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi.

Grieķijai parāda maksājumu SVF - 1,5 miljardus eiro - bija nepieciešams veikt līdz otrdienas plkst.22 (plkst.1 pēc Latvijas laika). SVF trešdien apstiprināja, ka Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu.

Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, un šī situācija norāda uz pilnīgo neveiksmi vairāk nekā piecu mēnešu garumā atrisināt Atēnu finanšu problēmas un novērst valsts izstāšanos no eirozonas.

Grieķija otrdien pēdējā brīdī lūdza SVF pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu.

Fonds šādi iepriekš rīkojies vien divreiz - abas reizes 1982.gadā, kad parādsaistību atmaksas termiņš tika pagarināts Nikaragvai un Gajānai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta galerija - Grieķu pensionāru asaras pie bankām rit arī šodien

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežots skaits banku Grieķijā arī šodien atvērušās, lai izmaksātu pensiju naudu valsts vecākajiem iedzīvotājiem. Šīs fotogrāfijas citviet pasaulē kļuvušas par spēcīgu simbolu tam postam, kuru patlaban izcieš Grieķija, un tām problēmām, kas vēl tikai briest.

To, kā Grieķijā cieš iedzīvotāji, skatieties raksta galerijā!

Kā vēstīts, pensionāriem karstajā saulē pie bankām jānīkst stundām ilgi, un tas vecos cilvēkus saniknojis un viņi jūtas pazemoti.

Grieķija nav spējusi atmaksāt aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Lai gan grieķiem dienā no bankomātiem atļauts izņemt līdz 60 eiro, valdība otrdien paziņoja, ka ļaus pensionāriem, no kuriem daudziem nav maksājumu karšu, saņemt 120 eiro bankās. Citādi bankas ir slēgtas kopš pirmdienas un darbu varētu atsākt tikai nākamnedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mobiuss: Grieķijas akcijas ir tik lētas, ka jāsāk tās iepirkt

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban, meklējot iespēju potenciālajām investīcijām, labs variants ir Grieķijas akcijas, uzskata investīciju guru un Franklin Templeton Investments vadītājs Marks Mobiuss.

Pēdējā laikā, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām saistībā ar risku, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, valsts akciju indeksa vērtība ir pamatīgi iedragāta. Tomēr, pēc M. Mobiusa domām, tas padara to pievilcīgu. «Grieķija paliks eirozonā, par to nav šaubu,» viņš teicis Grieķijas laikrakstam Naftemporiki. «Akciju tirgus ir lēts un mēs tajā iepērkamies,» uzsvēris M. Mobiuss.

Īpaši pievilcīgs ir banku sektors, ņemot vērā tā pašreizējos novērtējumus, uzskata eksperts. Viņa ieguldījumu kompānija jau investējusi National Bank of Greece, kuras akcijas cena otrdien pakāpās par 2,7%.

Pirmā ceturkšņa laikā Grieķijas indekss Athex Composite ir sarucis par aptuveni 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Riski pieaug, nevis samazinās

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neiestājoties finanšu disciplīnai eirozonā, sekas var būt augsta inflācija un nestabila valūta

Eirozonas vienotās valūtas eiro kurss pret ASV dolāru pakāpeniski, taču neatlaidīgi ir turpinājis dilt un pašlaik šo abu valūtu vērtība jau ir tikpat kā novienādojusies. No vienas puses tā ir laba ziņa eksportētājiem uz valstīm, kur norēķini notiek ASV dolāros. No otras puses eiro vājums traucē pilnvērtīgi izbaudīt lētās degvielas priekšrocības, jo šajā aspektā esošā valūtu attiecība nav izdevīga, proti, bākā lejamā degviela eirozonā atkal sadārdzinās. Neizdevīga esošā situācija ir arī tiem, kas iepērk preces par dolāriem, piemēram, minerālmēslus, kā arī nav paveicies tiem, kas ir krājuši naudu eiro. Taču jāatzīst, ka noguldītāju aptīrīšana jau kādu laiku ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas sekas. Ir par ko padomāt tiem, kas savulaik noticēja propagandai, ka nacionālās valūtas lata devalvācija būtu katastrofa un inde tautsaimniecībai, jo tagad šo procesu, tikai nu jau lielākas valūtas telpas ietvaros, mēs izbaudām uz savas ādas. Tagad, protams, tiek skaidrots, ka notiek nevis tā jau lēnās Eiropas ekonomikas indēšana, bet gan atveseļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ECB: Grieķijas problēma nav ekonomiska

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas problēma vairāk ir politisks jautājums, nevis ekonomisks, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Ēvalds Novotnijs.

Viņš norādīja, ka diskusijas ar politiskajām partijām var būs atsvaidzinošas, jo tiek izteiktas jaunas idejas, taču dienas beigās sarunām ir jānoslēdzas arī ar rezultātiem. «Diskusijas nav spēlīšu spēlēšana,» viņš uzsvēra.

Centrālās bankas pārstāvis gan atteicās komentēt, kā risināt Grieķijas finansiālo problēmu, uzsverot, ka šis ir vairāk politisks, nevis ekonomisks jautājums.

Grieķija pirmdien runā ar Eiropas finanšu ministriem par jaunas finanšu palīdzības piešķiršanu.

Db.lv jau rakstīja, ka Grieķija pagājušajā nedēļā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) veica procentu maksājumu 200 miljonu eiro apmērā, tādējādi veicot pirmo no diviem maksājumiem, ko nepieciešams realizēt līdz maija vidum, vēsta valsts Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Bez pārliecinošām Grieķijas reformām no jauna var rasties Grexit bažas

LETA, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par to, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas jeb piedzīvot tā dēvēto Grexit’u, varētu atjaunoties, ja valsts varasiestādes neīstenos uzticamas reformas, jo sevišķi pensiju sistēmā, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Eiropas nodaļas vadītājs Pols Tomsens.

«Mēs vēl neesam redzējuši uzticamu plānu tam, kā Grieķija sasniegs ļoti ambiciozo vidēja termiņa plānu par budžeta pārpalikumu, neietverot parādsaistības,» norāda Tomsens.

«Plāns, kas veidots uz pārlieku optimistiskiem pieņēmumiem, drīz no jauna radīs Grexit’a bažas un apslāpēs investīciju vidi, » uzsver Tomsens.

Pērnā gada pirmajā pusgadā bažas par iespējamu Grieķijas izstāšanos no eirozonas ievērojami pieauga pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākusī valsts nespēja laikā SVF veikt parādsaistību maksājumu.

Kopš tā laika Eiropas Savienība (ES) Grieķijai piešķīrusi jaunu vērienīgu finanšu palīdzības programmu, kurai SVF vēl nav pievienojies, apmaiņā pret ekonomikas un pensiju sistēmas reformām, kas Grieķijā izraisījušas intensīvas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Kas notiek Grieķijā un Eiropas Savienībā?

Jānis Šķupelis, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru