Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Coinspaid un The Residency uzsāk sadarbību, lai jaunuzņēmumiem sākuma stadijās nodrošinātu piekļuvi uzņēmuma līmeņa blokķēdes maksājumu infrastruktūrai.

Coinspaid, viens no Eiropas lielākajiem blokķēdes maksājumu infrastruktūras nodrošinātājiem, ir paziņojis par stratēģisku partnerību ar The Residency - globālu kopienu, kas apvieno sākumposma uzņēmumu dibinātājus un inovāciju ieviesējus. Šī sadarbība nodrošinās The Residency jaunuzņēmumiem ekskluzīvu piekļuvi Coinspaid nozares vadošajiem stabilo kriptovalūtu infrastruktūras risinājumiem ar izdevīgiem nosacījumiem.

Latvijā trūkst investīciju fonda, kas veidots mērķtiecīgi zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju jeb "deep tech" jaunuzņēmumiem, kamēr Igaunijā, Lietuvā, Polijā un citviet šādi fondi ir, norāda Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijā "Startin.LV".

Asociācija skaidro, ka "deep tech" jaunuzņēmumi risina kompleksas problēmas medicīnā, biotehnoloģijās, aizsardzībā, enerģētikā, kosmosa tehnoloģijās, mākslīgajā intelektā un jaunos materiālos. No citiem uzņēmumiem tos atšķir garāks tehnoloģiskās attīstības cikls līdz komercializācijai, kā arī augsts tehnoloģiskais risks. Tomēr šīs ir jomas, kurās tehnoloģiskā neatkarība ir nozīmīga nacionālās drošības un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) līmenī "deep tech" ir atzīts kā stratēģiska prioritāte, un Eiropas Inovāciju padome (EIC) 2026. gadā šim sektoram ir atvēlējusi vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.

Finansējuma trūkuma dēļ daudzi perspektīvi zinātnē balstīti projekti Latvijā nenonāk ne līdz testēšanai reālos apstākļos, ne līdz tirgum, jo šajā stadijā investori vēl nav gatavi ieguldīt augsta tehnoloģiskā riska dēļ, uzsver "Startin.LV".

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Rīgas domē ir izveidota tāda institūciju, ko saīsināti dēvē RITA. Paskatoties, kā tā darbojas un kādi ir tās panākumi, kādi no tās darbības ir ieguvumi vai zaudējumi galvaspilsētai, vienīgais šīs abreviatūras atšifrējums, kas nāk prātā, ir Rīgas investīciju un tūristu atbaidītājs.

Šo institūciju, ko Rīgas domes mājas lapā dēvē par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, vada kāds Fredis Bikovs, pret kuru šā gada februārī tika ierosināta disciplinārlieta pēc auditā atklātiem pārkāpumiem. Auditā tika pārbaudīta RITA publisko iepirkumu sistēma un līdzfinansējuma programmu atbilstība normatīvajiem dokumentiem.

Bikovam tika pārmestas divas lietas. Pirmkārt, nav laikus sagatavota RITA vidējā termiņa darbības stratēģija, par ko atbildīgs aģentūras vadītājs. Otrkārt, konstatēti pārkāpumi saistībā ar vairākiem zemsliekšņa iepirkumiem. Tātad – stratēģijas investīciju un tūristu piesaistei nav, bet šmugulīgi iepirkumi tiek veikti uz nebēdu. Diezgan labs pamats investīciju un tūristu atbaidīšanai.Un tas arī rezultējies.

Latvijas jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pērn ir pieaudzis par 22%, pārsniedzot 86 miljonus eiro, un apliecinot šīs nozares arvien augošo nozīmi valsts ekonomikā. 10 lielākie nodokļu maksātāji jaunuzņēmumu nozarē pērn nodokļos nomaksājuši 48,2 miljonus eiro - tā ir vairāk nekā puse no visas nozares nomaksātajiem nodokļiem.

Šobrīd jaunākie dati par jaunuzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, kas ir pieejami platformā "Startupradar.lv", attiecas uz 2024. gadu. Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro nomaksātos nodokļos ir "Printful". Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir Latvijas vienīgais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru.

Otrajā vietā ar 8 miljonu eiro nodokļu iemaksām ir "Printify", kas pērn apvienojās ar "Printful".

Trešajā vietā ir bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy", kas nomaksāto nodokļu apjomu 2024. gadā ir spējis kāpināt par 86%, valsts budžetā iemaksājot 6 miljonus eiro. 2025. gads uzņēmumam ir bijis pilns pozitīvu pārmaiņu. Gada sākumā ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums "Redwire" paziņoja, ka iegādāsies globālo uzņēmumu "Edge Autonomy", kura grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma galvenā mītne šobrīd ir ASV, šovasar tas atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību arī Latvijā.

Latvijas jaunuzņēmumu nozarē sumināti šogad labākie un spilgtākie nozares spēlētāji septiņās kategorijās.

Šogad piešķirta arī viena speciālbalva, ko pasniedza Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Pie tās tika jaunuzņēmums, kas darbojas aizsardzības nozarē. Un vēl viens jaunuzņēmums saņēma kopienas balvu.

"Es ticu, ka šie apbalvojumi ne vien sniedz gandarījumu dibinātājiem un komandām, bet arī būtiski palielina Latvijas jaunuzņēmumu atpazīstamību gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Īpašs prieks redzēt, ka divās nominācijās uzvarējuši arī "Startup House Riga" kopienas dalībnieki. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka spēcīga un atbalstoša vide ļauj uzņēmumiem attīstīties strauji un mērķtiecīgi. Šogad arī žūrijas sastāvu veidojām īpaši rūpīgi, lai būtu pārstāvētas visas organizācijas, kas aktīvi strādā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šāda daudzveidīga un kompetenta žūrija ļāva nodrošināt kvalitatīvu un līdzsvarotu vērtēšanas procesu. Esam lepni par paveikto un ar jaunu enerģiju gatavi turpināt stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu vidi," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.

Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Latvijas valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības ar daudzu miljardu apgrozījumu veido būtisku daļu ekonomikas. Tomēr eksportā to īpatsvars ir niecīgs (izņēmums ir AS “Latvenergo”, kas apgroza pat 73 % nozares eksporta). Tātad tikai daļa ekonomikas nes jaunu naudu Latvijai, otri sēž mājās. Ne bez iemesla: valsts kapitālsabiedrības ir viena no visvairāk diskriminētajām uzņēmumu grupām Latvijā. Likumdošanā iebūvēts, ka šīm kapitālsabiedrībām jāturas tikai pie tiem uzdevumiem, kurus savulaik izvirzīja PSRS Valsts plāna komiteja, vieniem jācērt koki, otriem jāpiegādā pasts. Jebkādas atkāpes un brīvdomīgi centieni darboties brīvajā tirgū pēc normāliem biznesa principiem, visticamāk, tiktu uztvertas kā tirgus kropļošana. Tikmēr jūs šodien apmeklējāt “Omniva” pakomātu un saņēmāt sūtījumu, izmantojot Igaunijas valstij 100 % piederoša pasta uzņēmuma pakalpojumus. Kāpēc Igaunijas valsts uzņēmumam Latvijas tirgū ir vairāk tiesību nekā “Latvijas Pastam”, kuram katra “kustība” jāsaskaņo ar Ministru kabinetu?

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Latvijas jaunuzņēmumiem turpmākajos gados būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas agrīnās stadijas attīstībai, ko nodrošinās jaunās paaudzes iespējkapitāla fondi ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansējumu.

Investīcijas jaunuzņēmumos veiks trīs publiskā atlasē izraudzīti agrīnās stadijas iespējkapitāla fondi – “Buildit VC”, “Outlast Fund” un “BADideas.fund”, kas kopumā ieguldīs 62 miljonus eiro, sniedzot finansējumu uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu ideju attīstības, produkta izstrādes un sākotnējās tirgus pārbaudes posmā.

Jaunā Eiropas Savienības fondu periodā ar ALTUM līdzfinansējumu strādā arī izaugsmes stadijas fonds “Flycap”, kas investēs 41,3 miljonus eiro uzņēmumos, kas jau ir pierādījuši sava biznesa modeļa dzīvotspēju un ir gatavi straujai izaugsmei, jaunu tirgu apgūšanai un darbības mēroga palielināšanai. Tādējādi kopējais iespējkapitāla investīciju apjoms turpmākajos gados pārsniegs 100 miljonus eiro, kas tiks investēts augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai starptautiskā mērogā. ALTUM kā galvenais investors šajos fondos iegulda aptuveni 80 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro nodrošina paši fondu pārvaldnieki, tādējādi apliecinot privātā kapitāla iesaisti un uzticību Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam.

Līdz 31. martam notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu.

“Jaunu uzņēmumu attīstība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Biznesa inkubācijas programma dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk pārvērst idejas dzīvotspējīgos biznesos, nodrošinot gan finansējumu, gan profesionālu atbalstu. Īpaši svarīgi, ka šajā programmā tiek veicināta inovāciju attīstība, tehnoloģiju izmantošana un eksportspēja – tās ir jomas, kas nākotnē noteiks Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā talantīgi cilvēki var attīstīt savas idejas Latvijā un veidot uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajos tirgos.” uzsver Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.