Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Jau vēstīts, ka EK trešdien 2023.gada Eiropas semestra pavasara paketes ietvaros sniedza rekomendācijas bloka dalībvalstīm, lai veidotu noturīgu un pret nākotnes satricinājumiem drošu ekonomiku, kā arī ilgtermiņa labklājību sarežģītas ģeopolitiskās vides apstākļos.

EK visām dalībvalstīm iesaka saglabāt nacionāli finansētas investīcijas un garantēt efektīvu ES fondu līdzekļu piesaisti, jo īpaši zaļās un digitālās pārejas veicināšanai.

Tāpat visām ES dalībvalstīm tiek ieteikts līdz gada beigām atteikties no esošajiem enerģētikas atbalsta pasākumiem, bet nākamgad turpināt pakāpenisku un ilgtspējīgu konsolidācijas stratēģiju vidēja termiņa budžeta plānojumā, kā arī investēt un veikt reformas ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

EK vērtējumā 14 ES dalībvalstis - Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija - nav izpildījušas budžeta deficīta kritēriju. Tikmēr 11 valstīs - Francijā, Grieķijā, Itālijā, Kiprā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā - vērojama makroekonomikas satricinājumi. Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Luksemburgas un Slovākijas ekonomikas vājums uzskatāms par pašlaik kontrolētu, secinājusi EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pirmo reizi pūļa finansējums paver iespējas ieguldīt saules parku attīstīšanā

Sadarbības materiāls, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi Baltijas valstīs piešķirams kredīts saules enerģētikas projekta īstenošanai caur Lietuvas pūļa finansējuma platformu “Letsinvest”. “Letsinvest” jau ir atvēruši otro saules parku, kas atrodas netālu no Viļņas, ar pūļa finansējuma palīdzību. Projektu attīsta uzņēmums, kas saules enerģētikas jomā darbojas jau vairāk kā 15 gadus, bet pirmais pūļa finansējuma posms bija aizvērts nepilnu trīs stundu laikā. Otrajā posmā tiek piesaistīts maksimālais kredīts 1,7 milj. EUR apmērā, bet investori var nopelnīt līdz 11 procentiem gadā.

Pieredzējis projekta attīstītājs

Saules spēkstaciju parku attīstošais uzņēmums “VindoSolar BV” ir uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi saules enerģētikas projektu īstenošanā Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā un Lietuvā. Trāķu rajonā netālo no Viļņas 4000 kWp jaudas saules parka projektu īstenos meitasuzņēmums UAB “Senojo Tarpupio saulės elektrinė”. Attīstītāji jau ir iegādājušies parkam piemērotu zemesgabalu, ir saņēmuši attiecīgas atļaujas un noslēguši līgumu ar elektrības sadales operatoru. Plānojams, ka būvatļauju attīstītājs saņems jau šomēnes, bet parka attīstīšanas darbu pabeigšana plānojama rudenī.

”Ilggadējas biznesa attiecības ar piegādātājiem un uzkrāta projektu īstenošanas pieredze ļauj piemeklēt elektrostacijas komponentes, ņemot vērā ne tikai kvalitāti, efektivitāti un garantiju, bet arī saules parka apkalpošanas īpatnības trīsdesmit gadu garumā. Pirmo iekārtu pasūtījumu esam veikuši vēl decembrī. Šajā parkā plānojam uzstādīt ”Corab” metāla konstrukcijas un ”Trina SolarVertex” stikls/stikls 650 Wp saules moduļus” – tehniskos risinājumus komentēja saules parka attīstītājs Mindaugs Jaruševičs (Mindaugas Jaruševičius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijā — Igauniju krīze skārusi vissmagāk

Db.lv, 06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Čudars: Valdība nesniegs nekādas finanšu garantijas Skultes LNG termināļa attīstītājiem

LETA, 11.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šis terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu.

Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis norāda, ka “arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK Lietuvai iesaka atteikties no enerģijas subsidēšanas un stiprināt veselības aprūpi

LETA--BNS, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai iesaka samazināt no enerģētikas subsīdijām, stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot sociālos pakalpojumus un samazināt atkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa.

EK jaunākajās rekomendācijās valstij ieteikts "samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz 2023.gada beigām", bet jauna enerģijas cenu pieauguma gadījumā subsidēt visneaizsargātākās mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tāpat Lietuvai ieteikts samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un pieejamību, kā arī rūpnieciskās ražošanas ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, sabiedriskā transporta un ilgtspējīgu transportlīdzekļu izplatību un ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

EK iesaka Lietuvai saglabāt stabilu fiskālo pozīciju, vienlaikus ieguldot valsts līdzekļus un nodrošinot iedarbīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva centīsies vienoties par ātru elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu

LETA/BNS, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva tehniski ir gatava ātrākais elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu un arī turpmāk centīsies vienoties ar Latviju un Igauniju par procesa paātrināšanu, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris.

Pēc Lietuvas prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes Budris informēja, ka padome atkal izskatīs šo jautājumu pēc tam, kad enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis būs izstrādājis detalizētu plānu.

"Kā zināms, Lietuva veiksmīgi veica [elektroapgādes sistēmas] izolētas darbības pārbaudi, kas tikai pastiprina mūsu virzību un apņēmību," sacīja Nausēdas padomnieks.

"Esam uz pareizā ceļa, esam tehnoloģiski gatavi un turpināsim strādāt ar saviem reģionālajiem partneriem - Latviju un Igauniju -, lai izpildītu lēmumus par paātrinātu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kas tuvākajā laikā būs Valsts aizsardzības padomes darba uzmanības centrā," viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atkāpjas ATD valdes priekšsēdētājs Godiņš un valdes loceklis Jaunups

Db.lv, LETA, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sākta sarunu procedūra ar uzņēmumu "Zītari LZ" par armijas pārtikas piegādes iepirkuma līguma pārtraukšanu, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" atklāja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa sacīja, ka sīkāka informācija par sarunu detaļām no valsts puses netiks sniegta, jo process esot konfidenciāls.

Tomēr ministre uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai līguma laušanas rezultātā Latvijas valsts nekādus zaudējumus neciestu.

Kā ziņots, Ministru kabinets 9.maijā aiz slēgtām durvīm uzklausīja Aizsardzības ministrijas (AM) ziņojumu par iepirkumu saistībā ar loģistikas pakalpojumu pārtikas piegādē armijas vajadzībām, taču pēc valdības sēdes ne Ministru prezidents, ne AM neatklāja, vai un kādi lēmumi pieņemti.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) marta beigās parakstīja rezolūciju, ar kuru AM tika uzdots vērtēt iespējas lauzt līgumu par pārtikas piegādi Latvijas armijai ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu "Zītari LZ", vienlaikus nodrošinot pārtikas apgādes nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skulte LNG Terminal aicina valdību neatteikties no idejas par LNG termināļa būvniecību Latvijā

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava biometāna ražotnē Bauskā plāno investēt līdz 14 miljoniem eiro

LETA, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kamēr Latvija vilcinās, Klaipēda jau plāno LNG termināļa paplašināšanu

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstībai šobrīd tiek runāts ar jaunu investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā valdības lēmumu nesniegt atbalstu Skultes LNG termināļa izveidei, kompānijas nākas piesaistīt investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem. Jaunā potenciālā investora nosaukumu "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors gan neatklāja.

"Esam spiesti piesaistīt cita veida investoru, kas nav ar tik lētu kapitāla atdevi kā šajā brīdī ir iespējams, bet tādu, kurš ir gatavs šo termināli attīstīt uz komerciāliem pamatiem," sacīja Miķelsons, piebilstot, ka ar valdības atbalstu termināļa projektu būtu bijis iespējams realizēt nesalīdzināmi vienkāršāk.

Tāpat viņš pauda cerību, ka ar jauno investoru vienošanos varētu panākt maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija un Igaunija un plāno krīzes situācijā kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi

LETA--ERR, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG), paziņoja Igaunijas klimata Kristens Mihals.

"Mēs gatavojam vienošanos ar Latviju gadījumam, ja situācija dabasgāzes tirgū mainītos līdz tādai, kad rodas piegāžu grūtības," viņš teica, piebilstot, ka vienošanās paredz dabasgāzes piegādes Paldisku ostā, izmantojot glabāšanas un regazifikācijas kuģi (FSRU), kad ostā tiks pabeigts LNG terminālis.

Vienlaikus Mihals uzsvēra, ka pašlaik situācija ir stabila un tāda veida intervence nav nepieciešama, bet abas valstis kopīgi varētu nomāt FSRU, ja tiktu prognozēts būtisks dabasgāzes deficīts.

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija aprīlī paziņoja, ka sāks darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldisku termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu. Mihals ticies ar Latvijas klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV) un premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), lai runātu par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai šobrīd nav enerģētikas ilgtermiņa plāna un konkrēti sasniedzamie mērķi, un tas nepalīdz nozarei attīstīties, intervijā teica energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Viņš skaidroja, ka tie ir jautājumi politikas veidotājiem, vai Latvija fokusēsies uz energointensīvu uzņēmumu piesaisti, elektroenerģijas eksportu, kur ir liels potenciāls, zaļā ūdeņraža ģenerāciju, vai vienkārši uz valsts energokompāniju stabilas darbības nodrošināšanu, lai katru gadu valsts budžetā varētu ieskaitīt dividendes.

"Šobrīd nav skaidrs, kāds ir ilgtermiņa plāns un redzējums," teica Mertens, skaidrojot, ka tas, protams, nepalīdz nozarei, jo ir liels attīstītāju skaits, kuri ir gatavi Latvijā ieguldīt lielas investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā.

Viņš stāstīja, ka tas attiecas arī uz elektromobilitāti, jo tiek veiktas investīcijas elektroauto infrastruktūras attīstībā, bet konkrēti sasniedzamie mērķi nav skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši-A ievērojami audzē apgrozījumu un peļņu

Db.lv, 28.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS VIRŠI-A noslēdzis 2022. gada periodu, sasniedzot 375,1 milj. eiro lielu konsolidēto nerevidēto apgrozījumu, kas ir par 70% jeb 154,2 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem.

Uzņēmuma konsolidētā nerevidētā neto peļņa sasniedza 10,3 milj. eiro, kas ir par 56% vairāk nekā 2021. gadā.

2022. gadā "Virši" EBITDA rādītājs sasniedza 12,3 milj. eiro , kas ir 27% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rezultātiem.

“Spēcīgā uzņēmuma izaugsme tā tirgus daļās un rentabilitātē liecina, ka aizvadītajā gadā esam spējuši veiksmīgi pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, mērķtiecīgi turpinot īstenot uzņēmuma stratēģisko attīstības plānu gan paplašinot ‘’Viršu’’ degvielas uzpildes staciju tīklu, gan stiprinot savas pozīcijas enerģētikas tirgū, gan attīstot valsts transporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamus projektus, ” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tuvāko desmitgažu laikā Lietuva kļūs par elektrības eksportētājvalsti

LETA/BNS, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva no elektroenerģijas patērētājas tuvāko desmitgažu laikā kļūs par elektrības eksportētāju, paziņoja valsts enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Nākotnē Baltijas valstīs tāpat kā Ziemeļvalstīs, Francijā un Spānijā būs elektroenerģijas pārpalikums, ministrs trešdien sacīja Lietuvas parlamenta opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputātiem.

"Ziemeļvalstis, arī Baltijas valstis, kā arī Spānija, būs valstis, kurās būs elektrības pārpalikums. Kodolenerģijas dēļ arī Francijā būs pārpalikums. Nākamajās desmitgadēs visā Centrāleiropā būs milzīgs deficīts un tā būs elektrības neto pircēja," klāstīja Kreivis.

"Tas dod Ziemeļvalstīm lielu iespēju kļūt par energoresusru eksportētājām. Ja mēs pienācīgi izpildīsim savu enerģētikas stratēģiju, kļūsim par elektrības eksportētāju," pārliecību pauda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikšanās mājsaimniecības atbalstam par apkures vajadzībām iegādātajām granulām, skaidu briketēm, malku, klāt iesniedzot maksājumu apliecinošu dokumentu, un šim atbalsta veidam saņemti 18 911 pieteikumi, no kuriem 12 088 reģistrēti portālā "epakalpojumi.lv", informēja SIA "ZZ Dats" direktors un "epakalpojumi.lv" izstrādātājs Edžus Žeiris.

Viņš norāda, ka apkurē izmantoto energoresursu atbalstam valsts iedzīvotājiem izmaksājusi 15,67 miljonus eiro, un kopš 2022.gada oktobra energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam no mājsaimniecībām pavisam saņemti 255 000 pieteikumi. Populārākais atbalsta veids bijis vienreizējs atbalsta maksājums 60 eiro apmērā par apkurē izmantoto malku, ja nav čeka.

Lai pieteiktos energoresursu atbalstam par apkurē izmantoto elektrību un dīzeļdegvielas vai sašķidrinātās naftas gāzes kurināmo, mājsaimniecībām jāaizpilda pašvaldībai adresēts pieteikums.

Tika pieņemts, ka mājsaimniecībai gadā vidēji nepieciešama viena tonna sašķidrinātās naftas gāzes, tāpēc valsts atbalsts noteikts 50% apmērā līdz 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru