Pasaulē

EK brīdina, ka Slovēnijas taupības plāni varētu nebūt pietiekoši

Jānis Rancāns, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) joprojām izskata Slovēnijas ekonomisko reformu plānus, ar kuriem tā nāca klajā aizvadītajā nedēļā, pavēstījis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vienlaikus brīdinot, ka joprojām nav skaidrs, vai Ļubļana ir darījusi pietiekami, lai izvairītos no starptautiskā aizdevuma.

«Ir pāragri teikt, vai valdības programmas sniegs pietiekoši spēcīgu un apmierinošu rezultātu, kas atbildēs uz lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem Slovēnija patlaban saskaras,» sacījis O. Rēns. «Pat, ja esošā situācija saglabājas kontrolējama, nedrīkst pieļaut nekādu laika tērēšanu,» sacījis komisārs, aicinot Slovēnijas valdību rīkoties apņēmīgi.

Aizvadītajā nedēļā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomikas pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Aicinājumu Slovēnijai veikt nepieciešamās reformas straujākā tempā izteicis arī Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms. «Slovēnijas valdībai nepieciešams rīkoties ātri un apņēmīgi. Vispirms un galvenokārt Slovēnijai ir jāatjauno uzticība banku sektoram,» sacīja J. Dijselblūms.

Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible paudis uzskatu, ka Slovēnija savas ekonomikas reformas ieviesīs bez ārējas palīdzības un ka valstij nav citu alternatīvu. «Svarīgi saprast, ka valstīm nepieciešams vienā vai otrā veidā virzīt sāpīgas korekcijas,» norādījis Vācijas ministrs.

Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazināja Slovēnijas kredītreitingu no Baa2 līdz Ba1, tādējādi tas «iekritis» tā sauktajā «miskastes» reitingu zonā. Neskatoties uz to, Slovēnijai izdevās pārdot obligācijas 3,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas valstij ļaus kādu laiku izvairīties no starptautiskā aizdevuma lūgšanas.

Līdzīgi citām problēmu nomocītajām eirozonas valstīm, Slovēnijas, kas kādreiz bija Eiropas monetārās savienības «paraugbērns», ekonomiku skārusi trīs gadus ilgā reģiona krīze, kā arī pārlieku lielie valsts parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija un Slovēnija saņēmušas asu eirozonas partneru kritiku un aicinājumu abām valstīm nekavējoties reformēt savas ekonomikas, pretējā gadījumā riskējot ar finanšu krīzi.

Kopumā Eiropas Komisija norādījusi, ka 13 Eiropas Savienības dalībvalstīm trūkst makroekonomiskā līdzsvara. Valstu ekonomikas apgrūtina tādi aspekti kā, piemēram, pamatīgie valdību parādi, uzblīdušais nekustamā īpašuma sekotrs u. c. Komisijas kritiku saņēmusi Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Itālija, Ungārija, Malta, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.

Tikmēr Spānijā un Slovēnijā ekonomikas nelīdzsvarotība uzskatāma par pārmērīgu, teikts komisijas izplatītajā ziņojumā. Spānijā lielu risku tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei sagādā valsts parāda apjomi, bet Slovēnijā pastāv bažas par finanšu sektora stabilitāti. Abas valstis saņēmušas arī brīdinājumus, kuros teikts, ka tām nākamā mēneša laikā jāspēj izstrādāt mehānismi ekonomisko problēmu atrisināšanai, pretējā gadījumā pret tām var tikt piemērotas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovēnija mēģinās glābties ar privatizāciju un PVN celšanu

Jānis Rancāns, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Slovēnijas ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja Slovēnijas IKP kritumu 2,9% apmērā. Slovēnijas tautsaimniecības samazināšanās bijusi arī smagākā kopš 2009. gada globālās recesijas sākuma.

IKP samazināšanās atspoguļo iekšējā patēriņa un investīciju apjoma kritumu, kas gada griezumā laika posmā no janvāra līdz martam, attiecīgi pazeminājās par 7,7% un 20,7%, vēsta Wall Street Journal. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 1,8% palielinājies valsts eksports.

Balkānu valsts, kas 2007. gadā ieviesa eiro, uzsākusi apjomīgu reformu īstenošanu, lai izvairītos no Eiropas Savienības ārkārtas palīdzības, kādu saņēmusi Grieķija, Kipra, Īrija, Portugāle un Spānija, lūgšanas. Bažas par Slovēnijas ekonomiku īpaši saasinājās martā, kad Kiprai tika piešķirts starptautiskais aizdevums. Slovēnija uzsākusi privatizācijas programmu, kas ir daļa no 1,2 miljardus lielā valsts finanšu rekapitalizācijas plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.

Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas parlaments izteicis neuzticību premjerministra Janeza Janeša valdībai, tādējādi sarežģījot situāciju valstī, kura pēdējās laikā pārdzīvojusi pret taupības režīmu vērstas demonstrācijas, politisku nestabilitāti un ekonomiskas problēmas.

Jaunās valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošās Pozitīvās Slovēnijas vadītājai Aļenkai Bratušekai, kurai nāksies stabilizēt valsts finanses un būs jācenšas izvairīties no palīdzības lūgšanas Eiropas Savienībai, vēsta Reuters.

Pēdējā laikā Slovēnijai izdevies noslīdēt no piemēra Eiropas Savienības postkomunistiskajām valstīm līdz kārtējai eirozonas dalībniecei, kuru skārusi eirozonas krīze. Bezdarba līmenis Slovēnijā sasniedzis pēdējo 14 gadu augstāko rādītāju, un izskanējušas bažas, ka valstij neizdosies atrast nepieciešamo finansējumu, lai segtu savas parādsaistības. Savukārt Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn samazinājies par diviem procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību

LETA, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas policisti devušies uz Slovēniju palīdzēt migrantu koordinēšanā

Lelde Petrāne, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropa Slovēnijai iesaka tikt galā pašai, nevis lūgt aizdevumu

Jānis Rancāns, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody's: Slovēnijai varētu būt nepieciešama starptautiskā glābšanas programma

Jānis Rancāns, 01.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnja varētu būt nākamā eirozonas dalībvalsts, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, pavēstījusi kredītreitingu aģentūra Moody's, vienlaikus samazinot valstij piešķirto reitingu.

Slovēnijas kredītreitings samazināts no Baa2 līdz Ba1. Aģentūra arī norādījusi uz neskaidrību, kas saistīta ar valsts finansēm.

Moody's izplatījusi brīdinājumu, ka Slovēnija varētu kļūt par nākamo eirozonas valsti, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Par eirozonas dalībvalsti Slovēnija kļuva 2007. gadā. «Slovēnijas neaizsargātība ārēju satricinājumu priekšā, līdzīgu tiem, kurus radīja krīze Kiprā, varētu sagādīt grūtības valstij finansēt sevi par ilgtspējīgām likmēm,» atzina aģentūra. Tas palielina risku, ka valsts varasiestādēm nāksies griezties pie startautiskajiem aizdevējiem pēc palīdzības.

Iepriekš Slovēnijas valdība publiskoja savas aplēses, ka valsts bankām, tostarp vienām no lielākajām valsts kredītiestādēm Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka, līdz jūlijam nepieciešama kapitāla «injekcija» gandrīz miljards eiro apmērā, aplēsusi valsts valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovēnija: savas problēmas atrisināsim paši

Jānis Rancāns, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnija savas bankas var izglābt pati un valstij nav nepieciešams starptautiskais aizdevums, neskatoties uz pieaugošo skepsi, pavēstījusi Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka.

«Ar šo problēmu mēs cīnāmies dienu un nakti – es vēlētos jūs iedrošināt – savas problēmas mēs atrisināsim paši,» sacīja Slovēnijas valdības vadītāja. Slovēnijas premjere arī noraidīja kritiku saistībā ar banku apmēriem, kas pārsniedz valsts IKP, uzsverot, ka viņas valsts nav nodokļu paradīze un ir uz eksportu vērsta. «Dažām valstīm, ar kurām mēs tikām salīdzināti, šī attiecība sasniedz 800 procentus. Es domāju, ka atšķirība ir acīmredzama,» sacīja A. Bratušeka.

Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdināja, ka Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu. Organizācija norādīja, ka Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze. Savukārt līdzšinējie Slovēnijas valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai bijuši nepietiekami. Finanšu problēmu nomocītajai valstij nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Industriālizācijas politikai nepieciešama sabiedrības uzticēšanās

Egons Mudulis, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas veiksmīgās industializācijas politikas ieviešanas pamatā bijis plašs nacionālais konsensuss, kā arī pastāvīga komunikāciju starp valdību un privāto sektoru.

Subsīdiju poltikas maiņa bija tas, ar ko bija jāsāk, jo tā bija nepareiza, augsta līmeņa diskusijā «Ceļā uz augstāku Latvijas konkurētspēju», kurā tiek apspriesta Latvijas Nacionālā industriālā politika (NIP), norādīja Ļubļinas universitātes profesore, bijusī Slovēnija ekonomikas ministre Tea Petrina.

Sākot pārmaiņas 1999. gadā, tika noteikti principi, kas arī nesa rezultāus. Pirmkāt, padarīt uzņēmējdarbības vidi tādu, lai tajā veidotos veiksmīgas kompānijas. Otrkārt, valdība var būt tikai katalizators, mērķu izvirzītājs sabiedrībai, nevis privātā sektora aizstājējs, iejaucoties tirgū.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Slovēnija nav gribējusi būt lūdzēja lomā, bet varētu dot savu pienesumu ES. Taču, lai konkurētu ar citām valstīm, vajadzēja kļūt konkurētspējīgiem, norādīja Tea Petrina. Līdz ar to bija jāmaina uzņēmumu domāšana, ka to nākotne ir atkarīga no pašu spējām. Reuzltātā tika izveidota visaptverosša programa, lai kompānijas investētu vadītāju prasmēs, tehnoloģijās, IT un organizācijas uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās?

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Triobet bukmeikeri: Eurobasket 2013 turnīrā Lietuvai cerība uz 4. vietu, Latvija paliks 16. vietā

Mārtiņš Apinis, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada Eiropas čempionātā basketbolā Slovēnijā no 24 komandām ceturto vietu varētu ieņemt Lietuva, bet Latvija tikai sešpadsmito. Pirmo trijnieku attiecīgi varētu ieņemt Spānija, Francija un Grieķija, liecina totalizatora Triobet bukmeikeru aplēses.

Iespējamā šā gada Eiropas čempionāta basketbolā favorīte ir Spānijas komanda, un, pēc Triobet bukmeikeru aplēsēm, pastāv 22% iespēja, ka spāņi trešo reizi pēc kārtas izcīnīs zeltu.

Sīvas cīņas sagaidāmas starp Francijas un Grieķijas komandām. Paredzams, ka šo valstsvienību spēki būs ļoti līdzīgi. Apmēram vienādas iespējas gūt uzvaru laukumā ir gan vienai, gan otrai basketbola komandai.

Triobet bukmeikeri ir aprēķinājuši 43% iespējamību, ka pusfinālā lietuvieši būs pirmie savā grupā, kurā tie cīnīsies ar Serbiju, Melnkalni, Maķedoniju, Bosniju un Hercegovinu un Latviju. Mūsu valsts basketbola izlase šajā grupā, visticamāk, paliks piektajā vai sestajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropu pārņēmušais zirga gaļas skandāls sasniedzis Honkongu, kurā izbeigta kompānijas Findus liellopu gaļas lazanjas tirdzniecība. Tikmēr Lielbritānijā no parlamenta ēdnīcas izņemti vairāki liellopu gaļas produkti un nolemts veikt arī saldumu pārbaudes. Tāpat zirga DNS atklāts arī Slovēnijā tirgotos pārtikas produktos.

Slovēnijas varasiestādes zirga gaļas klātbūtni atklājušas lazanjā ar Boloņas mērci, kuru pārdevis lielveikalu tīkls Interspar, bet izejvielas, iespējams, piegādājusi Luksemburgas kompānija Trada, vēsta AFP. Lazanjas marķējumā zirga gaļas klātbūtne nebija pieminēta un valsts sanitārais dienests to atklājis veicot DNS pārbaudes. Kopumā Slovēnijā tika pārbaudītas 29 kompānijas, no kurām rezultāti bijuši pozitīvi tikai vienam uzņēmumam.

Honkongā varasiestādes likušas kompānijai Findus liellopu gaļas lazanju izņemt no lielveikalu plauktiem. Arī Honkongā pārdotajai lazanjai gaļu, tā pat kā arī lielā daļā citu nepareizi marķēto produktu gadījumos, piegādājusi Francijas kompānija Comigel.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 0,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 0,1%, bet ES – palielinājies par 0,5%.

Mēneša laikā eirozonā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 0,7%, bet Eiropas Savienībā – par 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis deviņās valstīs, bet audzis – 11. Lielākais kritums bijis Spānijā – par 1,8%, Dānijā un Polijā – par 1,3%, savukārt straujākais pieaugums vērojams Igaunijā – par 3,1%, Francijā un Slovēnijā – par 1,2%. Latvijā mēneša laikā mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā oktobrī reģistrēts mazākais mazumtirdzniecības kāpums ES

LETA, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 0,2%, kas ir mazākais kāpums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums oktobrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+16%), Rumānijā un Slovēnijā (abās valstīs +8,7%) un Lietuvā (+8,3%). Igaunijā mazumtirdzniecība oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieauga par 3,1%.

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-1,9%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,5%, bet eirozonā - par 2,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES oktobrī pieauga par 1,2%, gan eirozonas valstīs - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru