Ekonomika

EK Lietuvai piešķirs 37 miljonus eiro migrācijas krīzes risināšanai

LETA--BNS, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

"Mēs atbildīgi raugāmies uz savu pienākumu aizsargāt Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas un nepieļaut jau ieradušos migrantu tālāku pārvietošanos," norādījis Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičs. "Efektīva šo pienākumu izpilde ir visas ES interesēs, tāpēc mēs sagaidām politisku, finansiālu un tehnisku atbalstu un ekspertu palīdzību no ES iestādēm, aģentūrām un dalībvalstīm, tostarp palīdzību fiziskas barjeras ierīkošanā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas."

EK delegācija ar atbildīgo Lietuvas institūciju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar patvēruma procedūrām un migrantu izmitināšanu, atpakaļnosūtīšanu uz trešajām valstīm un readmisijas veicināšanu, robežu apsardzības pastiprināšanu un saziņas nodrošināšanu. Ar Lietuvas pašvaldību asociācijas pārstāvjiem apspriesti izaicinājumi, kas radušies tām pašvaldībām, kur izmitināti nelegālie migranti.

"Pirmām kārtām mums ir svarīgi gādāt par Lietuvas iedzīvotāju drošību. Otrkārt, mērķis ir nodrošināt migrantiem pienācīgus apstākļus un sniegt viņiem visu nepieciešamo informāciju par patvēruma procedūrām un situāciju, kādā viņi nonākuši. Šie cilvēki ir Baltkrievijas režīma manipulāciju instruments. Viņi nebija plānojuši nokļūt Lietuvas migrantu nometnēs. Mūsu mērķis ir palīdzēt viņiem atgriezties izcelsmes valstīs, tāpēc esam iecerējuši savus spēkus koncentrēt uz brīvprātīgas atgriešanās veicināšanu,” pastāstījis iekšlietu ministra vietnieks.

EK delegācija apmeklēja arī migrantu pagaidu izmitināšanas vietas un Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kur viņiem bija iespēja pat vērot kaimiņvalsts robežsargu patrulēšanu, kā arī robežsargu skolu Medininkos, kur pašlaik migrantiem tiek veidota moduļu namiņu nometne.

EK pārstāvji atzinīgi novērtēja Lietuvas pūliņus risināt nelegālās migrācijas krīzi un bija vienisprātis, ka efektīvai migrācijas pārvaldībai nepieciešama integrēta pieeja. EK apzinās, ka migrantu plūsma uz Lietuvu ir viens no hibrīdagresijas elementiem, un ir gatava turpināt konstruktīvu dialogu par iespējamo palīdzību Lietuvai, tostarp finansiālu atbalstu un sadarbības veicināšanu migrantu atpakaļuzņemšanas jomā.

Kā ziņots, nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieauga. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 4000. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs.

No 3.augusta, pildot iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, piespiež doties atpakaļ.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Būvniecībā iestrēgusī Austrumu robeža

Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēc sākotnējām iecerēm visai Latvijas Austrumu robežas infrastruktūrai bija jābūt izbūvētai jau 2019. gada nogalē, tā paša gada septembrī visi darbi tika apturēti un nav atsākti vēl aizvien. Migrantu krīze atkal saasinājusi jautājumu par šīs robežas infrastruktūras nepieciešamību.

DB pērn septembrī klātienē pārliecinājās par to, kāda ir austrumu robeža ar un bez infrastruktūras (skatīt video).

Latvijas - Krievijas robežai 53,6 km garumā un gar Baltkrievijas robežu attiecīgās infrastruktūras šobrīd nav.

Saeima piešķir paātrinājumu

Šogad Latvijas-Baltkrievijas robežai cenšas pārkļūt nelegālie migranti un valsts ir mobilizējusi ievērojamus resursus, lai to nepieļautu. Saeima 19.augustā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kuri paredz noteikt gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru