EK: Nerezidentu noguldījumu augstais īpatsvars bankās ir īpaša problēma 

Latvijas banku sistēma ir labi kapitalizēta un likvīda, taču piekļuve finansējumam joprojām ir problēma, jaunākajā ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Žanete Hāka, 29.2.2016

Foto: LETA

Tāpat tā uzsver, ka nerezidentu noguldījumu augstais īpatsvars ir īpaša problēma. Nerezidentu noguldījumi, kas galvenokārt ir no Krievijas, veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem sektorā un ir koncentrēti konkrētās bankās. Rezultātā banku finansējums ir pakļauts svārstīguma riskam, jo īpaši pastiprinātas ģeopolitiskās spriedzes gadījumā. Kaut arī minimālās kapitāla un likviditātes prasības šīm bankām jau tagad ir augstākas nekā pārējām bankām, situācija attaisno to, ka ir nepieciešama turpmāka uzraudzības iestādes uzmanība.

Pēc krīzes tika atjaunota banku rentabilitāte un aktīvu kvalitāte, tomēr aizdevumu apjoms privātajam sektoram turpina sarukt, uzsver EK. Reformas, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt pārmērīgās privātā sektora parādsaistības, varētu palīdzēt atjaunot pieprasījumu pēc kredītiem, mazināt nedrošību par kredītrisku un sekmēt ieguldījumu atsākšanu. Mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam varētu uzlaboties, izmantojot aizdevumu garantijas un citus instrumentus, kurus piedāvā (nesen izveidotā) Attīstības finanšu institūcija ALTUM, un izveidojot kredītbirojus ar standartizētu informāciju.

Latvijai ir lielākais banku sektors Baltijas valstīs. 2014. gadā banku aktīvi sasniedza 30,9 miljardus eiro, kas atbilda 128 % no IKP. Ar lielu atstarpi otrajā vietā ierindojas pensiju fondi ar 2,3 miljardiem eiro 2014. gadā (9,5 % no IKP), savukārt apdrošinātāji pārvalda tikai 1 miljardu eiro (4 % no IKP). Kopš 1999. gada pensiju fondu aktīvi ir nemitīgi palielinājušies. Turpretī apdrošinātāju aktīvi ir bijuši samērā stabili kopš 2010. gada. Banku sektorā dominē Skandināvijas finanšu grupas. Šī tirgus struktūra ierobežo valstij raksturīgus riskus, kas ir izdevīgi mazai atvērtai ekonomikai. No otras puses, lieliem ārējiem satricinājumiem var būt domino efekts uz valsti.

Privātajā sektorā pērn turpinājās aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas process. Neto aizdevumi uzņēmumiem samazinājās līdz 2015. gada beigām, kad situācija kļuva pretēja – aizdevumi pieauga par 1,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mājokļu kredītu uzkrājums gada griezumā samazinājās par 3,3 %, taču samazinājuma temps palēninājās. Noguldījumu līmenis pēdējos gados ir bijis nestabils, taču kopš 2012. gada to kopējais apmērs ir pieaudzis, kas palīdzēja bankām līdzsvarot savu finansējumu.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumi 2015. gadā palielinājās par 7,3 %. Aizdevumu un noguldījumu attiecība saruka līdz 110%, kas gandrīz ir ilgtspējīgs līmenis.

Finanšu stabilitātes rādītāji liecina, ka banku sektora stabilitāte nav apdraudēta. Bankas ir labi kapitalizētas, un vidējais maksātspējas koeficients 2015. gada jūnijā bija 20,3%. Banku aktīvu kvalitāte uzlabojās – ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) vidējais īpatsvars 2015. gada vidū samazinājās līdz 7,5% salīdzinājumā ar augstāko rādītāju krīzes laikā (16%). INA seguma ar rezervēm īpatsvars sasniedza 45%, kas ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (43%). Tomēr sektora rentabilitāte ir laba. Gan pašu kapitāla atdeve (10,3%), gan aktīvu atdeve (1%) 2014. gadā būtiski pārsniedza eirozonas vidējos rādītājus (attiecīgi 3,6 % un 0,2%), un 2015. gada pirmā pusgada rezultāti apstiprina šo pozitīvo rentabilitātes tendenci, uzsver EK.