Budžets

EK oficiāli noraida Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu sankcijām

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

EK gan prognozē, ka Itālijas budžeta deficīts nākamgad pieaugs līdz 2,9% no IKP, bet 2020.gadā – līdz 3,1%, tādējādi pārsniedzot ES pieļaujamo 3% robežu.

Vienlaikus šajā budžetā atcelti ES ierosinātie izmaksu samazināšanas pasākumi, par kuru īstenošanu bija vienojusies iepriekšējā valdība. To vietā Itālijas populistu valdība sola īstenot vērienīgus izdevumus, tostarp noteikt ikmēneša «algu» bezdarbniekiem un palielināt pensijas.

Tagad ES dalībvalstīm ir divas nedēļas laika, lai izlemtu, vai ļaut EK īstenot pārmērīga budžeta deficīta procedūru, kas ilgtu mēnešiem un novestu pie naudassoda piemērošanas. Pēc šī procesa sākšanas Romai tiks nodrošināta iespēja šo situācija labot, pirms Brisele piemēros sankcijas, kas var sasniegt pat 0,2% no Itālijas IKP.

Tikmēr Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni paudis viedoklis, ka Briselei vajadzētu respektēt Itāliju, jo tā veic ievērojamus maksājumus ES budžetā.

«Eiropai es lūdzu respektēt Itālijas iedzīvotājus, jo mēs katru gadu maksājam par vismaz pieciem miljardiem eiro vairāk, nekā mēs no ES saņemam,» savā tvitera kontā raksta Salvīni.

Ministrs uzsver, ka Itālijas budžets sniedz «itāļiem tiesības strādāt, tiesības uz veselību un izglītību, zemākiem nodokļiem un lielāku drošību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Budžeta kaislības itāļu gaumē

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Itālijas valdība cer uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Varufakis: EK un Itālijas strīdā par budžetu vainojamas abas puses

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pieaug pirms G20 sarunām, valdot optimismam par Itāliju

LETA--AFP, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga, pirms G20 sarunām Argentīnā valdot cerībai, ka ASV un Ķīnas prezidenti tajās varētu vienoties par tirdzniecības strīda risinājumu.

Indeksu kāpumu veicināja arī naftas cenu stabilizēšanās, Breksita vienošanās noslēgšana un Itālijas samiernieciskāka nostāja budžeta strīdā ar Eiropas Komisiju.

Akciju cenas pagājušajā nedēļā bija kritušās, ko noteica satraukums par tirdzniecības konfliktiem un procentlikmju celšanām.

Londonas biržas indekss pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo 27 ES valstu līderi noslēdza vienošanos par Breksita nosacījumiem.

Itālijas vicepremjers Luidži di Maio pirmdien pavēstīja, ka ir atvērts iespējai samazināt deficīta prognozes, kas iekļautas valsts nākamā gada budžeta likumprojektā. Eiropas Komisija (EK) trešdien bija oficiāli noraidījusi Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien piedzīvoja kāpumu, tehnoloģiju sektoram atkopjoties pēc divu dienu krituma, lai gan analītiķi uzskatīja, ka šī atveseļošanās var būt īslaicīga.

Pieauga arī naftas cenas, neraugoties uz brīdinājumiem par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Tehnoloģiju sektors un autobūves kompānijas pašlaik vada akciju cenu kāpumu,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels. «Šķiet, ka asiņošana ir uz laiku apstājusies.»

Iepriekšējā dienā akciju tirgos bija kritums, jo tās krasi skāra lejupejoša tendence tehnoloģiju sektorā.

«Plašs Eiropas akciju grozs vakar nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada sākuma, un, lai gan mēs esam redzējuši atsitienu ... tirgi vēl arvien ir uzņēmīgi pret turpmākiem kritumiem,» teica tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK), kā jau bija gaidāms, oficiāli noraidīja Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu bezprecedenta sankcijām un padziļinot EK strīdu ar Itālijas populistu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK aicinājusi nesniegt pakalpojumus Lembergam un iestādēm, kas pakļautas ASV sankcijām

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicinājusi finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un iestādēm, kas arī pakļautas ASV sankcijām, atzina komisijā.

"FKTK lūgusi Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem līdz FKTK tālāku skaidrojumu saņemšanai nekavējoties identificēt, vai sankcionētās personas - Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, kā arī citas personas, kuras tieši vai netieši kontrolē šīs personas, ir konkrētās finanšu iestādes klienti, kā arī nesniegt nekāda veida finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām," informēja FKTK.

Tāpat FKTK norādīja, ka komisija rūpīgi vērtē situāciju, kā arī ir saziņā ar atbildīgajām institūcijām, lai tuvākajā laikā varētu sniegt Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem informāciju par tālākajiem soļiem, kas katrā konkrētā situācijā ir turpmāk veicami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Reaģējot uz elektroskrejriteņu popularitāti, apstiprina grozījumus Ceļu satiksmes likumā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc bažām par konfliktu starp Itāliju un ES

LETA--AFP, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru