Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone šodien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Vīzu pieprasītājiem turpmāk būs arī jāiesniedz vairāk dokumentu, lai pamatotu savu lūgumu.

Eiropas Komisija (EK) arī ierosinās ES valstīm atteikties atzīt Krievijas pases, kas izdotas okupētajos Ukrainas reģionos, kurus Maskava mēģina anektēt.

"Krieviem nevajadzētu viegli piekļūt Eiropas Savienībai, un ceļošana uz ES kā tūristam nav cilvēktiesības," norādīja Johansone, solot stingrākas drošības pārbaudes.

"Krievija turpina pārkāpt starptautiskās tiesības ar savām nelikumīgajām militārajām darbībām, pastrādājot zvērības pret ukraiņiem un graujot Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti," uzsvēra komisāre.

"Šis priekšlikums liecina par spēcīgu un vienotu ES reakciju. Mēs drīzumā izstrādāsim papildu vadlīnijas, lai nodrošinātu pastiprinātu pārbaudi attiecībā uz Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumiem un robežu šķērsošanu," pavēstīja Johansone.

Somija, Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir sākušas pastiprināt kontroli uz robežām un aicinājuši pilnībā aizliegt izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Taču Francija un Vācija iebilst pret šādu soli, apgalvojot, ka nepieciešams saglabāt kontaktus starp Krievijas pilsoņiem un demokrātiskajām sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

LETA--DPA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltijas valstis vienojas būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām

LETA, 07.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus būšot daži izņēmumi.

Lēmumus pieņems valstu valdības atbilstoši nacionālajām procedūrām, un tie stāsies spēkā vienlaikus, norādījis ministrs.

Jau ziņots, ka tikmēr Eiropas Komisija (EK) otrdien iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

EK prezentē jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem 

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem....

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone otrdien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Vīzu pieprasītājiem turpmāk būs arī jāiesniedz vairāk dokumentu, lai pamatotu savu lūgumu.

Somija, Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir sākušas pastiprināt kontroli uz robežām un aicinājuši pilnībā aizliegt izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Taču Francija un Vācija iebilst pret šādu soli, apgalvojot, ka nepieciešams saglabāt kontaktus starp Krievijas pilsoņiem un demokrātiskajām sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina pārtraukt atkārtotu TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

LETA, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība ceturtdienas vakarā atbalstīja ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Eiropas Savienības (ES) vīzām.

Jau ziņots, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.

Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.

ĀM norādījusi, ka Krievijas izraisītais Latvijas drošības apdraudējums, kas var novest pie iekšējās drošības situācijas pasliktināšanās, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā un ierobežot braucienus ar nebūtiskiem ieceļošanas mērķiem, piemēram, tūrismam un atpūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdien atteikusies no pretrunīgi vērtētās tā dēvētās zelta pasu programmas, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsonību varēja saņemt apmaiņā pret vismaz pusmiljonu eiro investīcijām.

Programma, kuru asi kritizēja Brisele, paredzēja, ka par vismaz 500 000 eiro investīcijām ārvalstnieki varēja saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā un, investējot vismaz vienu miljonu eiro, iegūt Bulgārijas pilsonību.

"Zelta pasu" programmu galvenokārt izmantoja Krievijas, Ķīnas un Tuvo Austrumu valstu pilsoņi.

Bulgārijas jaunā valdība, kuras galvenā prioritāte ir cīņa pret korupciju, jau janvārī mudināja parlamentu atcelt tādu pasu izsniegšanu.

Bulgārijas parlamenta ceturtdien pieņemtais lēmumus paredz atteikties no pilsonības došanas ārvalstu investoriem un veikt pilnīgu auditu par visām kopš 2013.gada programmā izsniegtajām "zelta pasēm".

Vienlaikus joprojām būs iespējams saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā apmaiņā pret investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.

Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas valdība plāno atcelt tā dēvētās "zelta vīzas", kas ļauj turīgiem cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē vairāk nekā pusmiljonu eiro nekustamajā īpašumā Spānijā.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka valdība šo jautājumu izskatīs iknedēļas sēdē otrdien.

Sančess sacīja, ka reforma ir daļa no valdības centieniem padarīt mājokli par "tiesībām, nevis spekulatīvu biznesu".

Valdības rīcībā esošie dati liecina, ka kopš 2013.gada, kad iepriekšējā valdība ieviesa "zelta vīzas", šādas uzturēšanās atļaujas izsniegtas aptuveni 10 000 cilvēku.

"Zelta vīzas" izpelnījušās asu kritiku par to, ka veicina nekustamā īpašuma cenu kāpumu un spekulācijas mājokļu nozarē. Strauji augošās mājokļu cenas jau sen ir liela problēma daudziem spāņiem, jo īpaši valsts lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI, 19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna trešdien atkal sāks izsniegt vīzas ārzemniekiem, ievērojami mīkstinot ceļošanas ierobežojumus, kas tika noteikti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, paziņoja Ārlietu ministrija.

Šis ir jauns solis Ķīnas atkalatvēršanā ārpasaulei, Pekinai atsakoties no stingrās nulles kovida stratēģijas, kas vēl pirms dažiem mēnešiem noteica tās reakciju uz pandēmiju.

Papildus jaunu vīzu izsniegšanai, iebraukšanai Ķīnā varēs izmantot arī derīgās vīzas, kas izsniegtas pirms 2020.gada 28.marta, teikts otrdien publicētā paziņojumā sociālo mediju kontā, kas piesaistīts Ārlietu ministrijas konsulāro lietu birojam.

Jaunā politika arī ļaus atsākt bezvīzu ceļojumus tiem, kas ierodas ar kruīzu kuģiem Šanhajā, kā arī atsevišķām tūristu grupām no Honkongas, Makao un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm.

Ķīna 2019.gadā uzņēma 65,7 miljonus starptautisko viesu, bet pandēmijas laikā norobežojās no ārpasaules. Kamēr vairums valstu jau bija atkalatvērušas savu ekonomiku un uzņēma ārvalstu tūristus, Ķīna tikai 2022.gada beigās sāka atteikties no stingrās Covid-19 ierobežošanas stratēģijas pēc tam, kad visā valstī bija izcēlušes protesti pret šo stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru