Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eko Gāze direktors Andrejs Laškovs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Auto gāzes jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) nozare Latvijā ir ļoti jauna un, lielā mērā pateicoties mana tēva uzņēmēja garam, mūsu ģimenei ir iespēja piedalīties šī uzņēmējdarbības virziena attīstībā no pašiem pirmsākumiem. Tēva dibinātā uzņēmuma Eko Gāze pamatā ir ideja par zaļo vidi, veselīgu ekoloģiju un ilgtspējīgu biznesu. Tas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc arī es esmu šajā uzņēmumā, proti, alternatīvajai degvielai saskatu reālas perspektīvas nākotnē.

Latvijas autogāzes tirgus katru gadu pieaug, un līdz ar to palielinās arī spēlētāju skaits un konkurence, atzīst uzņēmuma Eko gāze attīstības un finanšu direktors Andrejs Laškovs.

Arī tradicionālie degvielas tirgotāji aktīvi piedalās autogāzes tirgū. Viņš gan norāda, ka, salīdzinot ar Lietuvu, kur ar gāzi ir aprīkoti teju 30% auto, Latvijā vēl ir, kur tiekties, jo pie mums ar gāzi darbināmi ir tikai 12% automašīnu. Līdz ar to tirgus var augt vēl divas līdz trīs reizes.

Nozares mērķis esot sasniegt Lietuvas, Polijas vai Holandes līmeni, kur vairāk nekā katra trešā mašīna ir ar gāzi darbināma. Latvijā ir 700 tūkst. auto mašīnu, no kurām 12% ir aprīkotas ar autogāzi. Mazajām valstīm īpaši esot jāpāriet uz gāzes izmantošanu, jo tām nav savu naftas resursu.

Lietuvā pat zemnieki izmantojot autogāzi, līdz ar to esot skaidrs, ka sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) tirgum Latvijā vēl ir, kur augt divas vai pat trīs reizes, uzsver Laškovs.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Eko Osta sadarbībā ar Eko Gāze uzsācis dīzeļa kravas automašīnu aprīkošanu ar LPG (liquid petroleum gas) jeb šķidrās gāzes iekārtām, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tā piemēram, uzņēmuma Volvo kravas vilcējs, kurš pirms tam darbojās tikai ar dīzeļdegvielu, tagad veic bīstamo atkritumu pārvadāšanu, izmantojot inovatīvu gāzes sistēmu, kurā tiek izmantots dīzeļdegvielas un auto gāzes maisījums.

Iepriekš šādas gāzes iekārtas arī pasaulē tika uzstādītas tikai vieglajām automašīnām ar benzīna dzinējiem. Taču, tehnoloģijām attīstoties, izveidotas LPG iekārtas, kas paredzētas izmantošanai arī automašīnām ar dīzeļa dzinējiem. Kā norāda Eko Gāze speciālisti, šķidrās gāzes un dīzeļa degvielas kombināciju ekonomiski visizdevīgāk izmantot ir tieši smagajiem transportlīdzekļiem ar lielu dzinēja tilpumu un attiecīgi augstu degvielas patēriņu. Eko Osta plāno šī gada laikā pakāpeniski aprīkot ar šķidrās gāzes iekārtām visu savu kravas autoparku.

Konkurences padome (KP) 12. maijā pieņēma lēmumu atļaut SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze vienoties par abpusēju klientu apkalpošanu. KP lēmumā secina, ka vienošanās rezultātā netiks ierobežota konkurence autogāzes tirgū, kā arī vienlaikus tiks stiprināta uzņēmumu konkurētspēja un paplašinātas patērētāju izvēles iespējas, informē KP.

Paziņotā vienošanās paredz sadarbību par abpusēju klientu apkalpošanu SIA Latvijas propāna gāze kopumā 41 autogāzes uzpildes stacijās un 11 SIA Eko gāze autogāzes uzpildes stacijās visā Latvijā.

Tā kā vienošanās nosacījumi paredz regulāru informācijas apmaiņu starp konkurentiem, KP izvērtēja šādas sadarbības ietekmi uz konkurenci. Saskaņā ar SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze sniegto informāciju uzņēmumi nodrošinās tikai tādu savstarpēju informācijas apmaiņu, kas ir būtiska konkrētās vienošanās izpildei un kas nesniedz aktuālus vai nesamērīgi detalizētus vēsturiskus datus par to individuālo komercdarbību.

SIA Eko gāze reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS DNB banka, bet kā parādnieks reģistrēts SIA Riga rent. Komercķīlas nodrošināto prasījuma maksimālo summu veido 2,03 miljoni latu.

Kopš dibināšanas brīža 1996.gadā SIA Eko gāze kopumā reģistrējusi trīs komercķīlas, no kurām divas jau dzēstas.

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā gadā SIA Eko gāze apgrozījums palielinājies par 55,64% līdz 2,191 miljonam latu.

Uzņēmums pērn atvēris vairākas jaunas gāzes uzpildes stacijas, kas uzņēmumam ļāvis audzēt apgrozījumu. Pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 107,33 tūkstoši latu.

SIA Eko gāze savu darbību uzsākusi 1996.gadā ar nosaukumu SIA Aģentūra Rente. Uzņēmuma īpašnieki ir Artūrs Irbe un Andrejs Laškovs, katram pieder 50% uzņēmuma daļu.

SIA Getliņi EKO Milānas Pārtikas pakta apbalvošanas ceremonijā, kas notika Romā, Itālijā, saņēmusi balvu kā viena no labākajām praksēm, kuras īsteno pasaules galvaspilsētas un lielpilsētas, informē uzņēmums.

Vērtētas tika iniciatīvas un prakses pārtikas atkritumu samazināšanas, apstrādes un pārstrādes jomā. Getliņi EKO konkursā piedalījās kā Rīgas pilsētas iniciatīva No pārtikas atkritumiem līdz veselīgai, ne-sezonas pārtikai.

Vērtējot Eiropas pilsētu iesniegtās iniciatīvas, vērā tika ņemta gan programmas unikalitāte un efektivitāte, gan arī iespējas šo iniciatīvu adaptēt un nodot pieredzi citām Eiropas lielpilsētām. Milānas Pārtikas pakta konkurss norisinājās 6 kategorijās, un katrā no tām tika izvirzīta viena labākā iniciatīva. Getliņi EKO modelis, kurā no pārtikas atkritumiem tiek iegūta poligona gāze, no kuras ražo elektrību un siltumu, kas savukārt tiek izmantota siltumnīcu tomātu audzēšanai, tika atzīta par veiksmīgāko pieredzi, kuru var pārņemt citas pilsētas, kategorijā Pārtikas atkritumi.

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Darbaspēka nodokļu slogs saruks, autogāzes lietotājiem grib uzspiest lielākus tēriņus. Vienlaikus atbalstīti vairāki ministriju priekšlikumi 2014. gada budžeta ieņēmumu palielināšanai, paredzot noteikt jaunas un lielākas nodevas un nodokļus.

Jānorāda, ka pagaidām pieņemti konceptuāli lēmumi un konkrēti likumu grozījumi vēl tiek izstrādāti, tomēr vairāki no izskanējušajiem priekšlikumiem jau vērtēti pretrunīgi. Tā, piemēram, iecere nākotnē vienādot akcīzes nodokļa likmi autogāzei ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai vai benzīnam raisa neizpratni par to, kāpēc augstāks nodoklis būtu jāmaksā par videi draudzīgāko degvielu.

«Akcīzes nodokļa pieauguma maksimālais slieksnis nedrīkst pārsniegt robežu, kad autogāzes cena ir lielāka nekā 50% no benzīna (dīzeļdegvielas) cenas, jo sašķidrinātā naftas gāze ir blakusprodukts,» DB uzsver SIA EKO Gāze projektu menedžeris Andrejs Laškovs.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Pie mums

Joprojām sveču gaismā. Daudziem vakar vakarā, atgriežoties no darba, nepatīkams bija secinājums, ka māja vēl arvien ir bez elektrības padeves. Aizvadītajā naktī AS Sadales tīkls darbiniekiem izdevies atjaunot elektroenerģijas piegādi aptuveni 3000 mājsaimniecībām, līdz ar to šorīt bez elektrības vēl ir ap 7000 mājsaimniecību, liecina plkst.6 apkopotā Sadales tīkla operatīvā informācija. Jāatgādina, ka tajā vainojama īpaši spēcīgā vētra, kas plosīja arī Latviju.

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Valsts nodeva sašķidrinātajai naftas gāzei (SNG) būs niecīgs ieguvums budžetam, taču tas radīs būtisku apdraudējumu gāzes nozarei un šobrīd nenovērtējamus riskus Latvijas ekonomikai kopumā, paziņojis Latvijas gāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Konstantīns Adamovičs.

Latvijas gāzes asociācija šo lēmumu ieviest SNG nodevu uzskata par «pārsteidzīgu un nepieņemamu». «Ministra Daniela Pavļuta vadītā Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu par valsts nodevas piemērošanu SNG mānīgi skaidro ar nepieciešamību veidot obligātās valsts drošības rezerves. Šajā gadījumā ierēdņi ir naski uz nodevas iekasēšanu, bet uzkrājumu faktiski veidot neplāno,» pausts Latvijas gāzes asociācijas paziņojumā.

«Skaidrojums par nepieciešamību veidot obligātās valsts drošības rezerves ir mānīgs, jo Latvijai nav nedz nepieciešamības, nedz arī iespēju uzglabāt 8000 tonnu gāzes. Tādēļ rodas jautājums, ja valsts nepilda nosacījumu par obligātajām drošības rezervēm, kur tiks izmantota nodeva, ko no 1. augusta maksā uzņēmēji?» neizpratni pauž K. Adamovičs.

Palielinot akcīzes nodokli naftas gāzēm (autogāzēm), maksimālais tās gala cenas pieaugums būs 1,54 santīmi par litru. Tādējādi Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas paustais viedoklis par autogāzes cenas kāpumu līdz 70 santīmiem ir maldīgs, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Jau rakstīts, ka Latvijas autogāzes tirgus katru gadu pieaug, un līdz ar to palielinās arī spēlētāju skaits un konkurence. Patlaban Latvijā ar gāzi darbināmi ir tikai 12% automašīnu. Līdz ar to tirgus var augt vēl divas līdz trīs reizes, iepriekš pauda uzņēmuma Eko gāze attīstības un finanšu direktors Andrejs Laškovs.

Jāatgādina, ka 1. augustā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parakstīja lēmumu par sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) iekļaušanu valsts jēlnaftas un naftas produktu obligātajās drošības rezervēs, piemērojot valsts nodevu 16,63 latu apmērā par tonnu, kas ir vairāk nekā par tonnu dīzeļdegvielas. Savukārt, no nākamā gada Ekonomikas ministrija plāno palielināt akcīzes nodokli autogāzei no 90 Ls uz 112 Ls par tonnu. Tas izraisīja Latvijas Gāzes asociācijas un degvielas tirgotāju sašutumu. (LINKS)

Latvijas Gāzes asociācija (LGA), kas izrāda ievērojamu pretestību pret Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli autogāzei, no 2. septembra uzsāks parakstu vākšanu, lai apturētu šī priekšlikuma tālāku virzību, informē asociācijas pārstāvji.

«Ja citās Eiropas Savienības valstīs nodokļu politika ir instruments, lai veicinātu autogāzes kā videi draudzīgāka degvielas patēriņa izplatību, tad Latvija, paceļot akcīzes nodokli, plāno panākt pretēju efektu,» pauž LGA vadītājs Valdis Bergs.

«Svarīgs ir ne tikai vides, bet arī ekonomiskais aspekts – pēc krīzes gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji, meklējot iespējas samazināt savus izdevumus, veica lielas investīcijas autogāzes iekārtu uzstādīšanā, kas sadārdzina kopējo pakalpojuma cenu. Ir skaidri redzams, ka EM nav veikusi nopietnu analīzi par sava priekšlikuma ietekmi uz patērētājiem, kā arī sekām, ko tas atstās uz autogāzes nozares kopējo attīstību Latvijā,» uzsvēra V. Bergs.