Eksperti

Ekonomika varētu atgūties piecu gadu laikā

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī.

Būtiskākās izmaiņas gaidāmas 2021. gadā, kad bezdarba līkne būs augšupejoša. Ziema un pavasaris daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs gana grūts periods, tāpēc varam prognozēt arī pieaugošu likvidēto uzņēmumu skaitu. Viņa norāda, ka vienlaikus būs arī jomas, kas saglabās stabilitāti, piemēram, būvniecība un pārtikas ražotāji.

2021. gadā pieaugs bezdarbs

Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī minimāli samazinājies Rīgā un Rīgas reģionā, kamēr pārējos Latvijas reģionos bezdarba līmenis palielinājies. 2021. gada pirmajā pusgadā tas varētu pieaugt arī Rīgā, jo virkne uzņēmumu pēc ziemas perioda būs spiesti atlaist daļu darbinieku. Latvijā ir 105 000 uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro, tāpēc nav iespējams pretendēt uz aizdevumu un, ja nav uzkrājumu, nevar arī ilgstoši noturēt komandu.

Būvniecībā un pārtikas ražošanā prognozējama stabilitāte

Lai gan ierobežojumi ir ietekmējuši arī būvniecības un pārtikas ražošanas nozares, tajās joprojām ir nepieciešami darbinieki un prognozējams, ka tās būs jomas, kurās 2021. gadā būtiskas izmaiņas algu apjomos nebūs jūtamas. Valsts pašvaldību aizņēmumiem paredzējusi 150 miljonus eiro, lai tās realizētu augstas gatavības infrastruktūras projektus, tāpēc būvniecības nozare būs nodarbināta. Pretēja situācija būs vērojama tūrisma un ēdināšanas nozarē. Arī raugoties kopumā, nevaru nosaukt nevienu nozari, kurā tuvākā gada laikā varētu būt būtisks algu kāpums.

Resursi ekonomikas atjaunošanai

Runājot par plaši izskanējušiem aicinājumiem bez darba palikušajiem meklēt iespējas un pārkvalificēties, gribētos mudināt domāt ilgtermiņā. Kā sekmēsim tūrisma nozares atgūšanos, ja visi kvalificētie darbinieki būs atraduši iespējas citās nozarēs? Lai arī šobrīd tā nešķiet, dzīve turpināsies arī pēc pandēmijas un mums jau šodien jādomā, ar kādiem resursiem sekmēsim ekonomikas atgūšanos.

Noturēt kvalificētos darbiniekus

Aicinot visus tūrisma, ēdināšanas vai citu smagāk skarto jomu pārstāvjus pārkvalificēties, varam panākt situāciju, ka pēc pandēmijas viņi neatgriežas šajās nozarēs un tās saskarsies ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Domāju, ka katram darba devējam jāizvērtē darbinieku profesionalitāte un kvalifikācija, definējot, kuri darbinieki pēc iespējas jāsaglabā komandā, raugoties nākotnes attīstības perspektīvā, bet valstij jānodrošina mehānismi, kā palīdzēt uzņēmējam noturēt šos darbiniekus. Atlaist darbiniekus un likvidēt uzņēmumus ir pats vieglākais risinājums, bet, ja tā notiks, kas nodrošinās ekonomikas atgūšanos pēc pandēmijas?

Nodokļu brīvdienu apjomu palielināšana

Pandēmija sākās jau martā, bet šobrīd – gada beigās – mums joprojām nav izsvērtu kritēriju, pēc kuriem izvērtēt uzņēmumus atbalsta sniegšanai. Un ar atbalstu sniegšanu ne vienmēr jāsaprot tikai subsidētās darba vietas vai dīkstāves pabalstus, labs risinājums būtu arī nodokļu brīvdienas. Līdz šim nodokļu brīvdienas piešķirtas par kopumā 300 miljoniem eiro, tomēr apjomi būtu jāpalielina– raugoties nākotnē, valsts no tā neko nezaudēs, bet uzņēmējiem nekrāsies nodokļu parādi, kas ļauj sekmīgāk atgūties.

Pie viena galda ar uzņēmēju organizācijām

Šobrīd ir vienlīdz būtiski gan rast nekavējošus risinājumus ekonomikas atbalstam, gan izstrādāt detalizētu un pārdomātu plānu, ko darīsim 2023. gadā un vēlāk. Ir skaidrs, ka ekonomikas atgūšanās nenotiks gada laikā, tam būs nepieciešami aptuveni pieci gadi, tāpēc šobrīd valdībai jāieklausās uzņēmējos, jāsēžas pie viena galda ar uzņēmēju organizācijām un jāraugās arī ilgtermiņā, lai 2025. gadā mēs neattaptos situācijā, kurā virknei nozaru trūkst kvalificētu darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendijām paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem, tā diskriminējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, uzskata biznesa augstskola "Turība".

Augstskola aicina valdību domāt par visu Latvijas studentu interesēm un minēto grozījumu vietā veidot atbilstošu normatīvo aktu, nodrošinot visiem studējošajiem vienlīdzīgas tiesības uz atbalstu.

Grozījumu realizēšanai paredzēts izmantot 2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" pielikumā minēto papildus finansējumu zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Planētas pašiem turīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm pandēmija pagaidām bijis īss šoks.

Ja vērtē turīgo cilvēku kopējo bagātību, tad tā šīs krīzes laikā pat ievērojami augusi. Lielā daļā gadījumu šo cilvēku turība atkarīga no notikumiem akciju tirgū, jo bagātība investēta publiski tirgoto uzņēmumu akcijās.

Neskatoties uz pandēmijas ekonomikas krahu, ASV akcijas atgriezušās uz cenu rekordu takas, kas nozīmējis, ka daudzi pasaules varenie kļuvuši vēl turīgāki. Īpaši strauji pieaugusi daudzu ar tehnoloģiju nozari saistīto uzņēmumu akciju vērtība.

Tā, piemēram, "Amazon.com" šefam Džefam Bezosam savu bagātību šogad izdevies audzēt aptuveni par 80 miljardiem ASV dolāru. Viņa kopējā turība pietuvojusies astronomiskiem 200 miljardiem ASV dolāru, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attālinātām mācībām pieaugušajiem pieteikušies vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas turīgāko cilvēku bagātība pagājušajā gadā pieaugusi par vairāk nekā piektdaļu, neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajiem satricinājumiem, liecina laikraksta "Sunday Times" apkopotā informācija.

Laikraksta veidotais bagātnieku saraksts liecina, ka Lielbritānijas miljardieru bagātība kopumā veido 597,2 miljardus sterliņu mārciņu (695,4 miljardus eiro), kas ir par 21,7% vairāk nekā pērn.

Tikmēr miljardieru skaits pieaudzis par 24% un sasniedzis 171.

Laikraksts skaidro, ka pandēmija radījusi ienesīgas iespējas vairākiem interneta mazumtirgotājiem, sociālo tīklu lietotņu un videospēļu veidotājiem.

"Sunday Times" veidotajā Lielbritānijas miljardieru saraksta pirmajā vietā nonācis Ukrainā dzimušais uzņēmējs Leonards Blavatņiks, kura bagātība pieaugusi par 7,2 miljardiem mārciņu un sasniegusi 23 miljardus mārciņu. Viņa holdings "Access Industries" darbojas naftas un petroķīmijas, finanšu, izklaides, nekustamā īpašuma un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu jaunu un perspektīvu biznesa ideju attīstību galvaspilsētā, 6. augustā atklāta pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta programma "Rīgas drosmes grants".

Kopumā šajā gadā programmā 25 biznesa ideju autoriem būs pieejami 50 000 eiro.

"Rīgas drosmes grants" tiek īstenots trešo gadu sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursu "Ideju kauss".

"Veiksmīgs uzņēmums nevar tapt vienas dienas laikā. Tam nepieciešams laiks un smags darbs, tāpēc pašvaldība atbalsta ne tikai pieredzējušus uzņēmējus, bet arī pavisam nepieredzējušus," norāda Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš.

"Rīgas drosmes granta" programmas nosacījumi paredz, ka uz finansējumu 2000 eiro apmērā varēs pretendēt 25 dalībnieki, kuri vispirms būs startējuši LIAA konkursā "Ideju kauss" un iekļuvuši otrajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar starptautisku eksāmenu pirmoreiz vērtēs Latvijas skolēnu uzņēmējspējas

Db.lv, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latviju mācību uzņēmumu konkursā Eiropā pārstāvēs ar ēdamiem traukiem

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares saglabāšanai ir nepieciešamas subsīdijas, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvis, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Diskutējot par atbalsta pasākumiem Covid-19 seku pārvarēšanai un nākotnes perspektīvām Lingebērziņš stāstīja, ka šogad tūrisma nozares kritums varētu būt lēšams 60% apmērā, savukārt līdz gada beigām aptuveni 5000-8000 šajā nozarē strādājošo varētu kļūt par bezdarbniekiem.

Vērtējot līdzšinējo valsts sniegto atbalstu nozarei, Lingebērziņš atzina, ka sākoties Covid-19 krīzei, šā gada martā vairākas ar tūrisma un viesmīlības nozari saistītas asociācijas izveidoja krīzes vadības komiteju, kas formulēja kopīgas problēmas. Tās tika iesniegtas risināšanai par nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM).

"Mūsu sadarbības partneris ir EM, bet krīzes laikā vairākkārt mēģinājām tikties arī ar Finanšu ministriju (FM), kura norādīja, ka par jebkuru mūsu ierosinājumu ir jārunā ar EM. Problēma, kāpēc tūrisma nozares jautājumi netika risināti valdībā, bija finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā krīzes darba grupa, kurā tika izlemts, kuri EM sagatavotie lēmumi nonāks valdībā un kuri nenonāks," skaidroja tūrisma nozares pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads būs pēdējais, kad ceļotāji var ceļot par tik zemām cenām. Prognozes liecina, ka ceļojumu dārdzība noteikti pieaugs, tas manāms būs jau nākamgad, secināts notikušajā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes rīkotajā sarunu cikla "Pēcpusdiena ar koferi" pirmajā diskusijā "Mīti un realitāte šī brīža tūrismā".

Eksperti uzsvēra arī, ka pandēmijas ietekmē ceļotāji vairāk izvēlas sava brauciena plānošanu uzticēt profesionāļiem nevis paļauties uz saviem spēkiem, garantējot sev, ka ceļojums būs drošs, komfortabls un bez starpgadījumiem. Ja iepriekš ceļojot uz Eiropu varējām paļauties uz saviem spēkiem, tad šobrīd plānojot drošu ceļojumu jāņem vērā vairāki nosacījumi, kuriem regulāri seko līdzi tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs norādīja, ka "uzticot savu ceļojuma plānošanu aģentūrām, tiek nodrošināts daudz drošāks ceļojums, jo izmaiņu gadījumā, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, aģentūras, to partneri informāciju saņem daudz ātrāk."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnas turīgāko cilvēku bagātībai pandēmijas laikā rekordstraujš kāpums

LETA/AFP, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas turīgāko cilvēku bagātība šogad pieaugusi par 1,5 triljoniem dolāru (1,3 miljardiem eiro), kas ir visu laiku straujākais kāpums, jo e-tirdzniecība un videospēļu nozare koronavīrusa pandēmijā piedzīvojusi strauju izaugsmi, liecina portāla "Hurun Report" apkopotā informācija.

Valsts bagātāko cilvēku turība sasniegusi četrus triljonus dolāru.

Ķīnas turīgāko cilvēku skaits gada laikā palielinājies par 257 un sasniedzis aptuveni 2000, tādējādi uzrādot pirmo kāpumu pēdējos trīs gados. Šajā sarakstā tiek iekļauti cilvēki, kuru bagātība veido vismaz divus miljardus juaņu (254 miljonus eiro).

Miljardieru klubiņš arvien kuplāks 

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu....

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma trešo gadu pēc kārtas saglabājis Ķīnas turīgākā cilvēka titulu. Ma bagātība gada laikā pieaugusi par 45% un sasniegusi 58,8 miljardus dolāru.

Šā gada saraksta otrajā vietā ar 57,4 miljardu dolāru bagātību ierindojies Ķīnas interneta giganta "Tencent" dibinātājs un vadītājs Ponijs Ma.

Savukārt uzreiz trešajā vietā ierindojies pudelēs pildīta ūdens zīmola "Nongfu" izveidotājs Džuns Šaņšaņs, kurš šajā sarakstā nonācis pirmo reizi. Viņa bagātība pēc veiksmīgās uzņēmuma debijas Honkongas biržā sasniegusi 53,7 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbība jāatjauno nekavējoties

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas Turība rektors, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām tūrismā, ir atjaunots Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbs, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi šajā sarežģītajā pārmaiņu laikā starp diviem ES fondu plānošanas periodiem: "Cīņa ar Covid-19 izraisītajām sekām ir nopietns un resursu ietilpīgs darbs, tādēļ sagaidu, ka padome palīdzēs kopīgi rast nozarei atbilstošākos pasākumus gan īstermiņa krīzes risinājumiem, gan arī ilgtermiņā domājot par efektīvas politikas izveidi".

Par Padomes priekšsēdētāju ekonomikas ministrs iecēla tūrisma nozares ekspertu Jāni Nagli, bet par vietnieku - Biznesa augstskolas "Turība" Tūrisma pētniecības centra vadītāju Ēriku Lingebērziņu.

"Esmu pārliecināts, ka padomes darbā abu iesaistīto pušu - tūrisma nozares un valsts sektora pārstāvība un produktīva sadarbība nodrošinās rezultatīvu padomes darbu. Jauns gads, jaunas iespējas un atjaunotā padome ir laba kombinācija, un arī rezultātam ir jābūt pārliecinošam. Sagaidu, ka kolēģi no ministrijām sniegs būtisku atbalstu gan Ekonomikas ministrijas, gan nozares privātā sektora pārstāvju iniciatīvām," komentēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes tūrisma atslēga ir spēja pielāgoties un fleksibilitāte. Ceļošana un patērētāju domāšana kļūst ilgtspējīgāka. Atpūtas ceļošanā parādīsies mērķtiecīgāk izvēlētāki un garāki braucieni, nevis nedēļas nogales ceļojumi.

Tā diskusijā "Tūrisma pakalpojumu patiesā cena" sprieda nozares eksperti.

"Tūrisms ir sasalis, bet mēs atsāksim darīt to, ko darījām līdz pandēmijai. Atsāksim biznesu, kas mūs aizrauj, nepārkvalificējoties un nemainot darbības jomu. Tūrisms atgūsies, jo neviena krīze nav bezgalīga. Ceļošanas sentiments nepazudīs, cilvēki vēlēsies doties tuvākos un tālākos braucienos. Šobrīd jāsāk gatavoties mirklim, kad ceļošana būs iespējama", uzskata Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

"Šobrīd izšķirošais ir spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kuros ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk. Īpaši mazajiem un vidējiem. Nākotnē redzu ļoti lielu potenciālu gan Liepājai, gan Kurzemes reģionam, gan Latvijai un Baltijai kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama aktīva sadarbība visos līmeņos," optimistiskāka bija SIA “JA Travel” īpašniece Agita Kurzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 65,7% Latvijas uzņēmumu uzskata, ka valdības darbība traucē uzņēmējdarbības attīstībai, secināts biznesa augstskolas "Turība" un pētījumu kompānijas "SKDS" veiktajā pētījumā "Turības biznesa indekss".

Vienlaikus 20,5% norādījuši, ka valdība ne veicina, ne traucē, savukārt, bet 10,5% uzskata, ka valdības darbība veicina uzņēmējdarbības attīstību.

"Turības biznesa indeksa" kopējā vērtība šogad ir mīnus 17,9, kas, pēc pētījumu autoru paustā, liecina par vidēji sliktu Latvijas uzņēmējdarbības vides pašreizējā stāvokļa vērtējumu un ir zemākā indeksa vērtība pētījumu gaitā.

Latvijas uzņēmumu vadītāji diezgan negatīvi ir vērtējuši ar uzņēmējdarbību saistīto likumdošanas stabilitāti, nemainību un prognozējamību. Tostarp 84,9% norādījuši, ka tās ir slikta, savukārt, bet 12,7% vērtē to kā labu. Šis rādītājs pētījumā tiek novērtēts ar indeksu mīnus 55,4.

Komentāri

Pievienot komentāru