Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Nevis jauni produkti, bet jauns tirgus

Saprotot, kurš būs mūsu mērķa tirgus, jādefinē, kādu produktu viņiem piedāvāsim? Ministrijas piedāvātais risinājums – 1000 jauni produkti – nebūs pareizākais, jo jau šobrīd mums ir milzīgs piedāvājums, ko īsti nespējam pārdot. Domāju, ka šobrīd mums ir gana produktu, turklāt nav veikts neviens pētījums, kas apliecinātu, ka ieņēmumus sekmētu tikai jauni produkti. Nevajadzētu censties izdomāt riteni no jauna, bet jāattīsta tas, kas jau strādā.

Darījumu tūrisma attīstīšana

Viena no šādām jomām ir darījumu tūrisms, kas pagaidām Latvijā balstās lielākoties uz privātajām iniciatīvām. Atbildīgajām institūcijām ir jāsaprot, ka darījumu tūrisms ir ilgtermiņa investīcija, kas sniegs pienesumu ne tikai tūrisma un viesmīlības nozarei, bet daudzām citām. Kamēr atpūtas tūrisma segmentā konkurence ir ļoti sīva un uzņēmumiem nākas cīnīties par katru iespēju, darījumu tūrismā joprojām trūkst operatoru un piedāvājumu.

Es aicinātu izmantot iespēju un nenogulēt, kā esam to izdarījuši ar veselības tūrismu.

Veselības tūrisms ir liela niša ar spēcīgu potenciālu, bet mēs savu iespēju nogulējām. Mēģinājumi attīstīt veselības tūrismu ar tādām pašām metodēm kā pirms 30 gadiem likumsakarīgi ir cietuši neveiksmi. Ja šis tūrisma veids pirms desmit gadiem būtu virzīts kā prioritāte, šodien būtu pavisam citi rezultāti. Un, iespējams, valsts neciestu arī no medicīnas personāla trūkuma.

Nozares statistikas sakārtošana

Lai tiktu pie lielākiem ieņēmumiem no tūrisma nozares, jāveic būtisks mājasdarbs – jāsakārto tūrisma nozares statistika, kurā šobrīd valda haoss. Joprojām strādājam ar arhaiskām metodēm, izmantojot tikai Centrālās statistikas pārvaldes datus, kamēr Lietuva izmanto arī mobilos datus.

No ministrijas puses nepieciešama nopietna revīzija tūrisma nozarē, identificējot galvenos spēlētājus, kā arī tirgus un produktu sadalījumu. Raugoties uz ceļotāju skaitu, varam secināt, ka pīrāga lielāko daļu veido individuālie ceļotāji no kaimiņvalstīm, bet finansiālo ieņēmumu ziņā – tūristi no Skandināvijas un Krievijas (ja analizējam ieņēmumus no viena ceļotāja). Ja tūristu skaita ziņā statistika ir salīdzinoši laba, tad uzturēšanās ilguma ziņā un jaunu tirgu apguvē paveras cita aina. Tās arī ir jomas, kurās nepieciešams darboties aktīvāk.

Dabas tūrisms ir konkurētspējīgs

Risinājums būs jauns tirgus, nevis jauns produkts. Turklāt, mums jau šobrīd ir labi produkti, tikai neveicas ar mārketingu un pārdošanu. Igaunija ar savu Ziemassvētku tirdziņu ir tālu priekšā mūsu stāstam par Rīgu kā Ziemassvētku eglītes dzimteni.

Viena no mūsu stiprajām pusēm ir daba un dabas tūrisms ir konkurētspējīgs, turklāt var kalpot par atslēgu uz daudzu reģionu tirgiem, taču šajā jomā nepieciešama lielāka konkrētība. Šobrīd ir īstais laiks, kad aizvien vairāk cilvēku visā pasaulē novērtē tīru vidi un ekoloģisku pārtiku.

Kāpēc gan Latvijai nepaziņot visai pasaulei, ka mums ir sajūtām bagātākie meži vai tik tīri ezeru ūdeņi, ka peldoties var arī padzerties?!

Mums ir jāiemācās runāt par sevi tik skaļi, lai varētu sadzirdēt. To, ka tas ir iespējams, jau apliecināja mūsu kaimiņi – Viļņas tūrisma kampaņas piemērs bija ļoti labs, par to runāja visi. Arī Latvija to var!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Biznesa augstskola Turība” vienīgais īpašnieks Aigars Rostovskis ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS “Citadele banka”, bet parādnieks - SIA “Biznesa augstskola Turība”. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,925 miljoni eiro.

Komercķīla reģistrēta 22. novembrī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gadā, un tās pamatdarbība ir augstākās izglītības pakalpojumu sniegšana.

Finanšu gadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam SIA “Biznesa augstskola Turība” strādāja ar neto apgrozījumu 5,140 miljoni eiro un tās pārskata gada peļņa sasniedza 447 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja 306 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Piedāvā iespēju uzņēmējiem atrast darbiniekus dažu minūšu laikā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no ilgstošā darbinieku meklēšanas procesa, kurā jāveido amatu apraksti, jāgaida potenciālo darbinieku iesūtītie CV un jāorganizē darba intervijas, Turības Biznesa inkubatorā 16. oktobrī plkst. 14.00 notiks «Ātrais randiņš ar uzņēmēju», kas sniedz iespēju atrast darbinieku dažu minūšu laikā, informē augstskolā.

«Randiņā ar uzņēmēju» ikvienam uzņēmumam tiks atvēlētas piecas minūtes, lai pastāstītu par piedāvātajām vakancēm, nepieciešamajām darbinieka prasmēm un iespējamajiem ieguvumiem, strādājot uzņēmumā. Uz randiņu tiek aicināti visi studenti un absolventi, kā arī ikviens interesents, kas vēlas atrast darbu. Katrs pasākuma dalībnieks jau iepriekš būs sagatavojis trīs līdz piecu minūšu garu runu jeb pitch par sevi un savām kompetencēm, kas ļaus uzņēmējiem izvairīties no garo motivācijas vēstuļu vai CV lasīšanas. Pasākuma ietvaros ikvienam dalībniekam pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un trīs minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendijām paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem, tā diskriminējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, uzskata biznesa augstskola "Turība".

Augstskola aicina valdību domāt par visu Latvijas studentu interesēm un minēto grozījumu vietā veidot atbilstošu normatīvo aktu, nodrošinot visiem studējošajiem vienlīdzīgas tiesības uz atbalstu.

Grozījumu realizēšanai paredzēts izmantot 2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" pielikumā minēto papildus finansējumu zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar starptautisku eksāmenu pirmoreiz vērtēs Latvijas skolēnu uzņēmējspējas

Db.lv, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Agrofirma «Turība»» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,707 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis dažādus fermā izmantojamus pamatlīdzekļus, piemēram, vārtus, nožogojumus, spirālkompresoru, apgaismojumu u.c.

Komercķīla reģistrēta 27. augustā, un tā ir otrā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

SIA «Agrofirma «Turība»» apgrozījums 2018. gadā bija 3,481 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 103,8 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 92 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attālinātām mācībām pieaugušajiem pieteikušies vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pēc septiņiem gadiem Anglijā Rēzeknē īsteno lounge dārza koncepciju

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperti: Karteļu gadījumi Latvijā ilgstoši paslaucīti zem tepiķa

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karteļi Latvijā nav tikai pēdējā laika aktualitāte, bet gan parādība, kas ilgstoši tikusi paslaucīta zem tepiķa, biznesa augstskolas Turība rīkotajā diskusijā Konkurence biznesā: karteļu, lobisma un melnā PR ietekme norādīja eksperti.

Diskusijas ietvaros tika apspriests arī pētījums, kurā 51% uzņēmēju norādīja, ka zina par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē.

Komentējot iespējamo karteļa darbība būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja: «Būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu.»

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja: «Vienošanās bijušas vienmēr – būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, IT aprīkojuma piegādes u.c. nozarēs, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai. Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem u.tml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Planētas pašiem turīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm pandēmija pagaidām bijis īss šoks.

Ja vērtē turīgo cilvēku kopējo bagātību, tad tā šīs krīzes laikā pat ievērojami augusi. Lielā daļā gadījumu šo cilvēku turība atkarīga no notikumiem akciju tirgū, jo bagātība investēta publiski tirgoto uzņēmumu akcijās.

Neskatoties uz pandēmijas ekonomikas krahu, ASV akcijas atgriezušās uz cenu rekordu takas, kas nozīmējis, ka daudzi pasaules varenie kļuvuši vēl turīgāki. Īpaši strauji pieaugusi daudzu ar tehnoloģiju nozari saistīto uzņēmumu akciju vērtība.

Tā, piemēram, "Amazon.com" šefam Džefam Bezosam savu bagātību šogad izdevies audzēt aptuveni par 80 miljardiem ASV dolāru. Viņa kopējā turība pietuvojusies astronomiskiem 200 miljardiem ASV dolāru, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pirmo reizi septiņu gadu laika samazinājusies pasaules miljonāru bagātība, liecina konsultāciju uzņēmuma «Capgemini» veiktais pētījums.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā pasaules miljonāru turība sarukusi par apmēram 3% līdz 68,21 miljardam ASV dolāru. Tā ir pirmā reize kopš 2011.gada, kad miljonāru bagātība samazinājusies.

Savukārt to miljonāru turība, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonus dolāru, pagājušajā gadā sarukusi par apmēram 6%.

Pērn kļuvis mazāks arī miljonāru skaits. 2018.gadā pasaulē bija 18 miljoni miljonāru, un tas bija par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā. Miljonāru skaits pasaulē pērn samazinājies pirmo reizi kopš 2008.gada.

Visvairāk miljonāru ir ASV, seko Japāna, Vācija un Ķīna. Šajās valstīs dzīvo 61,2% no visiem pasaules miljonāriem.

Pēc «Capgemini» vērtējuma, miljonāru turības samazināšanās galvenie iemesli ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un breksita radītā nedrošība, kā arī pērn akciju tirgos ciestie zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

ASV miljardieri pandēmijas laikā kļuvuši par 565 miljardiem bagātāki

Lelde Petrāne, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie trīs mēneši ir bijuši finansiāli sāpīgi daudziem amerikāņiem, bet ne miljardieriem, vēsta "CNN".

ASV miljardieri kopš 18. marta ir kļuvuši par 565 miljardiem dolāru bagātāki, liecina domnīcas "Institute for Policy Studies" pētījums.

Saskaņā ar aplēsēm miljardieru kopējā bagātība tagad sasniegusi 3,5 triljonus dolāru, kas ir par 19% vairāk, salīdzinot ar laiku, kad sākās pandēmija, teikts ziņojumā.

"Amazon" bosa Džefa Bezosa turība vien pieaugusi par 36,2 miljardiem, salīdzinot ar 18. martu.

Kopš tās dienas gandrīz 43 miljoni amerikāņu ir pieteikušies bezdarbnieku pabalstiem. Pandēmijas izraisītā krīze īpaši smagi skārusi darba ņēmējus ar zemākiem ienākumiem, jo īpaši tūrisma un pakalpojumu nozarē.

Šie skaitļi liek aizdomāties par ASV patlaban notiekošo protestu iemesliem, un eksperti lēš, ka turības nevienlīdzība valstī šīs krīzes dēļ, iespējams, vēl vairāk saasināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Davosā par lielām pārmaiņām uz draudošas uzticības krīzes fona

Jānis Šķupelis, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Transferwise dibinātāji joprojām ir Igaunijā turīgākie cilvēki

LETA--ERR, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunā valde

Lelde Petrāne, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmumi norāda, ka darbinieku deficīts joprojām ir būtiska problēma, kuras risināšanai virkne uzņēmumu nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem, piedaloties "Ātrajā randiņā ar uzņēmēju".

Tas notiks 26. februārī plkst. 14 Turības Biznesa inkubatorā un uz to aicināts ikviens darba meklētājs, jo tā ir iespēja atrast darbu dažu minūšu laikā.

Pasākums tiek rīkots, lai izvairītos no ilgstošā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tikai tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju. "Ātrais randiņš ar uzņēmēju" ir iespēja atrast darbu ātrāk un vienkāršāk.

"Šobrīd izteikti vērojams darbaspēka trūkums ikvienā jomā un dažādos līmeņos, tāpēc šādi pasākumi ir ļoti noderīgi ikvienam. Uzņēmumam tā ir izdevība sastapt potenciālo darbinieku, savukārt darba meklētājam - tikties ar vairākiem darba devējiem vienuviet īsā laika periodā," norāda pasākuma idejas autore, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vīrusa cirtiens tūrismam

Zane Atlāce - Bistere, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Ilustrācija: Aleksejs Smirnovs

Krīzes vēsmas tūrisma nozarē ik pa laikam ienesa kā konkurētspējas, tā darbaspēka problēmas, taču katastrofālu triecienu tai sagādāja pavisam kas cits – Covid-19. Reanimācijā šī joma nonākusi visā pasaulē un izredzes izdzīvot ir kā stiprākajiem, tā apsviedīgākajiem, tiem, kas spēs pārorientēties un pielāgoties.

Koronavīrusa apkarošanai un ierobežošanai tiek prognozēti vēl vairāki mēneši, bet tam, lai tūrisma nozare spētu atkopties un atgriezties iepriekšējā režīmā, būs vajadzīgs vismaz gads, ja ne vairāk, prognozē eskperti. Tūrisma nozare visā pasaulē pašlaik ir uz lielas, baltas lapas, lai radītu, iespējams, jaunus spēles noteikumus un virzienus. Kaut vai jārēķinās, ka jaunās iespējas kā attālinātā strādāšana, videokonferences un komandējumi onlainā izmainīs pasauli arī pēc krīzes.

Cīnās par izdzīvošanu

Vīrusa izplatības rezultātā apturētās ceļošanas dēļ aviokompānijas krīzi izjūt vēl nebijušā apmērā. Pašreizējā situācija aviācijas nozarē krietni pārspēj problēmas, ko savulaik izraisīja 11.septembra terorakti ASV, SARS epidēmija vai 2008.gada finanšu krīze, secina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācijas (IATA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām tūrismā, ir atjaunots Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbs, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi šajā sarežģītajā pārmaiņu laikā starp diviem ES fondu plānošanas periodiem: "Cīņa ar Covid-19 izraisītajām sekām ir nopietns un resursu ietilpīgs darbs, tādēļ sagaidu, ka padome palīdzēs kopīgi rast nozarei atbilstošākos pasākumus gan īstermiņa krīzes risinājumiem, gan arī ilgtermiņā domājot par efektīvas politikas izveidi".

Par Padomes priekšsēdētāju ekonomikas ministrs iecēla tūrisma nozares ekspertu Jāni Nagli, bet par vietnieku - Biznesa augstskolas "Turība" Tūrisma pētniecības centra vadītāju Ēriku Lingebērziņu.

"Esmu pārliecināts, ka padomes darbā abu iesaistīto pušu - tūrisma nozares un valsts sektora pārstāvība un produktīva sadarbība nodrošinās rezultatīvu padomes darbu. Jauns gads, jaunas iespējas un atjaunotā padome ir laba kombinācija, un arī rezultātam ir jābūt pārliecinošam. Sagaidu, ka kolēģi no ministrijām sniegs būtisku atbalstu gan Ekonomikas ministrijas, gan nozares privātā sektora pārstāvju iniciatīvām," komentēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājā notiks IT risinājumu ideju konkurss CultHack Hackathon

Ilze Žaime, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu iespēju radošiem, inovatīvi domājošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem radīt jaunas biznesa idejas, biedrība «WindHackers» sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību rīkos IT ideju konkursu «CultHack Hackathon».

Biedrības dibinātājs Kārlis Skuja līdz šim pieredzi guvis piedaloties un arī organizējot teju 20 šāda veida pasākumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Biedrība «WindHackers» ir dibināta šī gada 19.jūlijā, lai gan doma par šāda pasākuma nepieciešamību Liepājā dzima jau pirms gada, jo lai arī Latvijā šādi pasākumi jau ir notikuši, ir jūtams iztrūkums reģionos. Ideju konkurss «CultHack Hackathon», kas norisināsies 20. - 22. septembrī ir biedrības «WindHackers» pirmais organizētais pasākums.

«Liepāja ir lieliska vieta jaunām un inovatīvām idejām, jo pilsēta vienkopus piedāvā tādu vidi, kas pilnīgi dabiski rosina radīt. Liepāja jau līdz šim sevi pierādījusi kā lielisku kultūras, izklaides un tūrisma nozares notikumu norises vietu, tāpēc uzdevums radīt jaunus un sabiedrībai noderīgus IT risinājums kultūras, izklaides un tūrisma nozares stiprināšanai dalībniekiem būs liels izaicinājums,» atzina «CultHack Hackathon» organizators K. Skuja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Atspēriens aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Komentāri

Pievienot komentāru