Jau aptuveni pusgadu praktiski visā pasaulē vērojam arvien solīdākas atkopšanās pazīmes un ceram, ka vēl nedaudz un ekonomikas atkusnis iestāsies arī pie mums. Diemžēl statistiķu publicētais Latvijas 2009. gada 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītājs (-17.7%) kopumā vērtējams kā diezgan nepatīkams. Nelielais kāpums par 2,4%, salīdzinot ar 3. ceturksni, ir sezonālu apstākļu izraisīts un kā tāds tas ir pārāk mazs, lai liecinātu par ekonomikas krituma beigām.
Pozitīvas tendences jau kopš pērnā gada vidusdaļas ir vērojamas apstrādes rūpniecībā un eksporta apjomu pieaugumā, tomēr acīmredzot ar to ir par maz, lai izvilktu Latvijas ekonomiku virs ūdens. Iekšējais patēriņš joprojām ir vājš, par ko liecina arī nepārtrauktie mazumtirdzniecības apjomu kritumi mēnešu ietvaros un noturīgi lielie gada krituma tempi (ap -30%).
Tas lieku reizi apstiprina mūsu uzskatu, ka noturīga ekonomikas atveseļošanās nav iespējama bez iekšējā patēriņa atdzīvošanās. Bet to savukārt ir grūti iedomāties pie ierobežojoša kredītu tirgus. Ja kopējais kredītu apjoms samazinās (Latvijā 4. ceturksnī šī tendence diemžēl atkal pastiprinājās), tas nozīmē, ka patērētāji un kompānijas daļu savu, jau tā krītošo ieņēmumu, nevis laiž atpakaļ ekonomikā, bet atdod bankām. Parāds, protams, nav brālis un ir jāmaksā, taču šis vispārējais tā saucamais deleveraging process ir pamatīga bremze kopējai izaugsmei.
Pirms izdarīt tālejošus secinājumus, jāsagaida precizētie 4. ceturkšņa IKP rādītāji. Ja publicētie cipari netiks pārskatīti uz augšu, Latvijas ekonomikas zemākais punkts (kurš, joprojām uzskatām, tiks sasniegts šī gada vidusdaļā) būs jāpārbīda nedaudz zemāk, kas savukārt nozīmētu to, ka 2010. gada IKP izmaiņu prognozes būs jāpārskata nedaudz uz leju (šobrīd sagaidām -2%).