Ražošana

Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā tika iekļautas lauku saimniecības, kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija virs 1 ha vai standarta izlaide1 lielāka par 70 eiro neatkarīgi no platības. Kopumā tika apsekotas 30 tūkst. lauku saimniecību.

Salīdzinot ar 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanā izmantotajām datu vākšanas metodēm, 2013.gada lauku saimniecību apsekojumā ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri paši aizpildīja anketas internetā. Datus elektroniski iesniedza 1,3 tūkstoši lauku saimniecību jeb 4,3% respondentu.2010.gadā internetā aizpildīto anketu īpatsvars bija tikai 0,7%.

2013.gada lauku saimniecību apsekojuma atbildētības līmenis bija 97% no izlasē iekļautajām lauku saimniecībām, bet no 3% respondentu informācija netika iegūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar fermu robotizāciju risina darbaspēka trūkumu laukos

Sandra Dieziņa, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar jaunu analīzes rīku palīdz uzlabot graudkopju saimniecību ienesīgumu

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimniecības pārvaldības programmas "eAgronom" izveidotāji izstrādājuši analīzes funkciju, kas palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt savu finansiālo stāvokli un izvairīties no zaudējumiem sezonas beigās.

Lietotājam nav jāveido savi papildu risinājumi – analizējamie dati tiek apkopoti no tām programmas sadaļām, kuras jau tiek izmantotas ikdienā. Tas sniedz iespēju lauksaimniekiem sekot līdzi faktiskajām izmaksām visas sezonas garumā, redzēt plānoto ieņēmumu un faktisko izmaksu attiecību, kā arī pieņemt labākus lēmumus, pamatojoties uz saimniecības datiem.

Jāatgādina, ka 2018. gada beigās "eAgronom" piesaistīja 1 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas riska kapitāla fondiem "Black Pearls VC", "Trind Ventures", "TMT Investments", "United Angels VC".

Kā norāda "eAgronom", šobrīd vēl svarīgāk nekā jebkad ir izprast savas saimniecības finansiālo situāciju un ienesīgumu daļēji ar ES subsīdijām saistīto neskaidrību dēļ 2021.–2027. gada plānošanas periodā. "eAgronom" piesaistīto agrobiznesa ekspertu pieredze rāda, ka daudzas saimniecības nav pelnošas bez subsīdiju atbalsta, kas apvienojumā ar produktu cenu pieauguma tendenci un dārgākiem aizdevumiem neiezīmē optimistisku ainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazās lauku saimniecības varēs pretendēt uz 15 000 eiro atbalstu

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazās lauku saimniecības, kuru gada apgrozījums ir 2000 līdz 15 000 eiro robežās, varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizēju maksājumu uzņēmējdarbības attīstībai, paredz valdības atbalstītais noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība, informē Zemkopības ministrijā.

Noteikumu projekts paredz iespēju piešķirt atbalstu mazām lauku saimniecībām, kuru gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums standarta izlaides vērtībā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir vismaz 2000 eiro, bet neviens no rādītājiem nepārsniedz 15 000 eiro, kā arī to kopējā īpašumā esošās vai nomātās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nepārsniedz 50 hektāru.

Ieviešot apakšpasākumu Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, mazajām lauku saimniecībām tiks dota iespēja veikt ilgtermiņa ieguldījumus (jauna vai lietota lauksaimniecības tehnika, ilggadīgo stādījumu ierīkošana, vaislas lauksaimniecības dzīvnieki, ražošanas ēku būvniecība un citi), kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstīšanu, saimniecības pārstrukturēšanu, efektīvas un produktīvas ražošanas attīstību un dalības tirgū nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Lauku attīstības programmas (LAP) mērķi nav sasniegti, eksperti iesaka palielināt atbalsta efektivitāti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izvērtējot lauksaimniecības ražošanas apjomus LAP darbības laikā, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Ekonomikas pētniecības centra pētnieki secinājuši, ka nozīmīgs kāpums bijis tikai laukaugu sektorā, kopējais mērķis +50 % nav sasniegts, straujš palielinājums bijis tikai lielajās saimniecībās, taču samazinājums vērojams mazajās saimniecībās. Tāpat secināts, ka LAP mērķis – saglabāt lauku apdzīvotību – nav sasniegts, jo lauku iedzīvotāju skaits 2007.–2014.g. ir samazinājies par 9%. Tomēr līdzīgs skaita samazinājums ir arī pilsētās. Programmas iespējamā ietekme uz apdzīvotību bija ierobežota un tās pasākumi nebija pietiekami orientēti, lai saglabātu apdzīvotus laukus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 605 tūkstošu eiro apmērā zemnieku saimniecībai Albrekši no Kurzemes darbības attīstīšanai un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību un finansējumu plāno izmantot labības kombaina, smidzinātāja, kultivatora un riteņtraktora iegādei.

Projekta īstenošanai ZS Albrekši saņēmusi līdzfinansējumu arī no Lauku atbalsta dienesta.

No kopējām ZS Albrekši apsaimniekojamajām platībām aptuveni 47 hektāri ir ganības un saimniecības ganāmpulkā ir 114 lopi. “Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura darbībā aktīvi iesaistījušies arī bērni. Dēls pārvalda graudkopības novirzienu, bet meita palīdz lopkopībā. Ilggadēja pieredze dažādu ar lauksaimniecību un lopkopību saistītu darbu veikšanā, ļauj mums operatīvi reaģēt un kontrolēt ganāmpulku un tā veselības stāvokli. Kopš saimniecības dibināšanas, aktīvi iesaistos saimniecības darbos un piedalos visos procesos. Luminor finansiālais atbalsts mums ļaus uzlabot saimniecības tehnisko nodrošinājumu un palielināt kapacitāti,” stāsta ZS Albrekši īpašniece Ruta Šekeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs, informē Zemkopības ministrijā.

Tāpēc ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējusi darbu, ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos.

"Šis ir sarežģītu izaicinājumu laiks vairākām nozarēm kā Latvijā, tā arī visā pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimniecības nozarē arī šobrīd ir plašas iespējas rast darbu dažādās saimniecībās un uzņēmumos," norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Darba meklētāji vakancēm darbam lauku saimniecībās var pieteikties attālināti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Šobrīd NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darba vietu lauksaimniecības jomā. Tāpat arī darba devēji, meklējot darbiniekus, ir aicināti vakances savās lauku saimniecībās vai uzņēmumos pieteikt NVA CV un vakanču portālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dos naudu, lai attīstītu mazās lauku saimniecības

Sandra Dieziņa, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūnija Lauku atbalsta dienests (LAD) uzsāks projektu pieņemšanu pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Projektus varēs iesniegt līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis - veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Mazās lauku saimniecības varēs saņemt 15 000 eiro vienreizēju atbalstu ražošanas attīstībai.

Atbalsta pretendentam projekta iesniegums jāsagatavo sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju.

Kopējais otrās kārtas pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 18 747 336 eiro. Finansējums tiek piešķirts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākuma Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par lauksaimniecības pamatu apguvi

Žanete Hāka, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) lauksaimniecības pamatus tālmācībā šobrīd apgūst rekordliels interesentu skaits – vairāk nekā 400, informē LLKC pārstāvji.

Pēdējo divu nedēļu laikā 170 stundu mācību programmai pieteikušies vairāk nekā 150 interesentu.

Lielā interese par lauksaimniecības pamatu apguvi lielā mērā saistīta ar nesen Eiropas Komisijā apstiprinātā Lauku attīstības plāna nosacījumiem, kas paredz noteiktās programmās atbalstu piešķirt tiem pretendentiem, kuri apguvuši lauksaimniecības pamatzināšanas. Lai veicinātu lauksaimniecības izglītības pieejamību, LLKC īsteno akreditētas profesionālās pilnveides izglītības programmu Lauksaimniecības pamati 170 stundas pēc tālmācības principiem. Sadarbībā ar 26 LLKC konsultāciju birojiem, eksāmenu komisijas un klātienes konsultācijas tiek rīkotas reģionos, lai samazinātu izmaksas klausītājiem līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespaidīgā 490 miljonu eiro vērtā ES fonda programma lauku saimniecību un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu attīstībai tiek apgūta simtprocentīgi. Vairāki projekti paliek aiz strīpas, jo arī ar to ir par maz, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreiz lielākā aktualitāte ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsludinātais ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas pasākums Ieguldījumi materiālajos aktīvos, kam kopējais 2014.–2020. plānošanas periodā paredzētais finansējuma apmērs sasniedz 490 miljonus eiro. Protams, tas tiek dalīts vairākās kārtās, līdz šim katrā no tām paredzot 70 miljonu eiro lielu ES fondu finansējuma daļu. Rīt noslēgsies otrās kārtas projektu pieņemšana, bet trešā startēs septembrī. Runa ir par investīcijām lauku saimniecībās, pārstrādē (jau trešā kārta) un lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā. Pirmā apakšprogramma jeb «Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās», kas paģērē modernizāciju, nosmeļ lielāko «krējuma» daļu. Tā vienas kārtas ietvaros ir 70 miljoni eiro, ieskaitot 4,5 miljonus eiro lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Kopumā 2014.–2020. gadā – 329 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un rīt Lauku ceļotāju rīkotās akcijas Atvērtās dienas laukos laikā ir iespēja apmeklēt Elkšņu pagastā, Viesītē esošās lauku mājas Dzelmītes, kur top cigoriņu un ozolzīļu dzēriens jeb kafeja Alīda.

Tā ir viena no 130 vietām, kas šajās brīvdienās atvērs savas ražotnes vai lauku sētas durvis ikvienam interesentam. Kafejas ražotnē Alīda ciemiņiem būs ļauts izpētīt šī dzēriena ražošanas procesu no izejvielām līdz gatavam produktam. Tāpat ražotnes saimniece Jolanta Kovnacka pastāstīs kafejas rašanās vēsturi, kā arī cienās ar pašas pagatavoto dzērienu, kura oriģinālā recepte ir mantota no vecmammas Alīdas, kuras vārdam par godu izveidots arī zīmols.

«Pirmo reizi pati kafeju pagatavoju pirms deviņiem gadiem. Sākumā vecmammas gatavotā dzēriena recepti nebija tik viegli atkārtot. Lai gan bērnībā abas kopā gan vācām cigoriņus un ozolzīles, gan vārījām kafeju, īstās sastāvdaļu proporcijas man nebija zināmas. Man bija tikai laimīgās bērnības atmiņa ar kafejas krūzi rokā. Kopā ar citiem radiniekiem recepti restaurējām. Sākumā eksperimentēju savas Mārupes mājas virtuvē, bet tagad ražotne atrodas manu vecāku māju sētā Viesītē, kas ir mana dzimtā puse. Kafejai ir četras pamata sastāvdaļas – mieži smaržai, cigoriņi rūgtumam, ozolzīles stiprumam un burkāni saldumam. Šīs četras sastāvdaļas dod īsto vecmammas kafejas garšu,» Dienas Biznesa portālam db.lv stāsta, ka J. Kovnacka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazās lauku saimniecības varēs pieteikties 15 tūkstošu eiro finansējumam

Žanete Hāka, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, varēs iesniegt pieteikumus 15 tūkstošu eiro liela atbalsta saņemšanai, informē Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Kopējais finansējums ir 20,851 tūkstotis eiro, un tas varētu pietikt 1390 saimniecībām.

Palīdzību projektu izstrādē sniegs arī aptuveni 70 LLKC speciālisti centra birojos visā Latvijā.

Uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicējs – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Lai saņemtu atbalstu, vērā tiks ņemta virkne kritēriju. Piemēram, gada kopējam neto apgrozījumam vai standarta izlaides vērtībai projekta iesnieguma iesniegšanas dienā jābūt vismaz 2000 eiro, bet neviens no šiem rādītājiem nedrīkst pārsniegt 15 tūkstošus eiro. Kopējā īpašumā esošā vai nomātā lauksaimniecības zeme nepārsniedz 50 hektārus. Ja atbalsta pretendents zemi nomā, tad nomas termiņš nav īsāks par 5 gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Turklāt nepieciešama arī augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība, vai apgūtas lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā. Ja minētā izglītība nav iegūta, tad projekta īstenošanas laikā jāapgūst lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauku saimniecības kļūst lielākas

Žanete Hāka, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru