Preču eksporta vērtība maijā augusi par 8.5%, salīdzinot ar maija mēnesi pērn. Eksporta snieguma galvenie dzinējspēki bija koka un tā izstrādājumu, mehānismu un iekārtu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports.
Tādējādi gada pirmajos piecos mēnešos preču eksporta vērtība augusi vidēji par 10%, kas ir ļoti līdzīgi, kā pērn kopumā.
Lai arī vidējais izaugsmes temps bijis apsveicams, atsevišķu mēnešu straujos izaugsmes tempus var skaidrot ar vienreizējiem efektiem, kā, piemēram, gaisa kuģu un to daļu eksportu uz ASV janvārī, un bāzes efektiem, kas spēlēja lomu, piemēram, aprīlī. Tāpat tuvākajā laikā riski rādās vairāk lejupvērsti, kas var negatīvi atsaukties Latvijas preču eksporta vērtības izaugsmes tempos turpmākajos mēnešos. Viens no šiem riskiem ir tirdzniecības saspīlējumu tālāka materializēšanās. ASV tikko izziņoja plānus par tālāku tarifu ieviešanu importam no Ķīnas 200 miljardu dolāru apmērā papildus jau aptuveni tarifiem 30 miljardu dolāru vērtībā, ko izziņoja pirms nedēļas. Ja arī Eiropu skars tālāki ASV tarifi, situācijas saasināšanās sekas var kļūt jūtamākas.
Līdzšinējie saspīlējumi ir atstājuši nelielu iespaidu uz eiro zonas un Latvijas noskaņojuma rādītājiem, rādītāji joprojām ir augstā līmenī. Tomēr aizvien pieaugoša nenoteiktība varētu pasliktināt noskaņojumu, kas savukārt varētu eksportējošos uzņēmumos vairot piesardzību un mazināt vēlmi investēt – to, kas nepieciešams konkurētspējas uzlabošanai un noturīgai eksporta izaugsmei ilgtermiņā.