Ekonomika

Ekonomisti: Cenas strauji nekāps

Žanete Hāka, 12.05.2017

AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums Latvijā pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%.

Vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums.

Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas, jo telekomunikācijā lielu lomu spēlē viesabonēšanas atcelšana Eiropas Savienībā un nepieciešamība investēt datu pārraides tīklu attīstībā, savukārt apdrošināšanā pēdējos mēnešos jūtami kāpušas OCTA cenas un tas pamatā ir saistīts ar šīs segmenta vājajiem finanšu rezultātiem jau ilgākā laika periodā. Vienlaikus pakalpojumu cenu kāpumā liela nozīme ir arī augošajām darbaspēka izmaksām un tādēļ inflācija straujāka kļuvusi arī citās jomās. Salīdzinājumā ar pērno gadu aprīlī komplekso atpūtas pakalpojumu un maksas kursu cenas kāpušas par attiecīgi 12,8%, kā arī 4,8%.

Pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, tuvākajā laikā nemazināsies, jo ekonomikā jau ilgāku laiku turpinās diezgan straujš darba samaksas pieaugums, kas ar vien vairāk nozarēs liek domāt arī par cenu celšanu. Tajā pašā laikā inflācija Latvijā vairākus ir bijusi tuvu nullei, tādēļ vairāk neesam raduši pie tā ka cenas varētu augt. Tomēr pēdējo mēnešu tendences liek domāt, ka palēnām būs jāsāk atkal pierast pie zināma patēriņa cenu kāpuma ekonomikā un arī patērētāju noskaņojuma aptaujas parāda inflācijas gaidu kāpumu. Līdz ar to mūsu prognoze ir, ka inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 3%, savukārt nākamgad tā būs nedaudz virs 2%.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Cenu kāpumu aprīlī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos lielākoties ir radījusi pārtikas un degvielas cenu ietekme, taču patlaban šo produktu grupu sadārdzināšanās ir mitējusies, norāda aptaujātie ekonomisti.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt ekspertu domas par jaunākajiem inflācijas datiem un prognozes nākotnei!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mīnus 592 miljoni gadā

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2018

DB 28. maija vāks

Jaunākais izdevums

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neatstāsim izglītību un zinātni bāreņos

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 20.07.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Ieguldījumi zinātnē un izglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā (P&A) ir atslēga tam, lai izkļūtu no zemu ienākumu slazda. Tā vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Muižnieks un Uldis Rutkaste.

Viņi norāda, ka, veicot reformas un palielinot ieguldījumus P&A, šī brīža jaundzimušie varētu uzsākt darba gaitas ar vidējās algas līmeni 50–60% robežās no Vācijas atbilstošā rādītāja, un viņu bērni jau varētu rēķināties ar 80–90%. Ja reformas netiek veiktas un ieguldījumi netiek palielināti, Vācijas ienākumu līmeni, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt nekad, apgalvo ekonomisti.

Tieši no ieguldījumu līmeņa P&A ir atkarīgs tas, cik augsta būs mūsu ekonomikas produktivitāte, vai tautsaimniecības struktūrā dominēs nozares ar augstu pievienoto vērtību, kas nozīmē labi apmaksātas darba vietas un kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanos. Pašlaik, pirms vēlēšanām, klausoties gan Saeimā pārstāvēto, gan nepārstāvēto politiķu runās un solījumos, diemžēl jāsecina, ka Latvijā politiskā līmenī nav stipru lobistu, kas būtu gatavi iestāties par finansējuma palielinājumu P&A.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Degvielas cenas jaunu rekordu gaidās

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 01.08.2018

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Krīze kaut kad būs, tomēr Latvija tai ir krietni vairāk gatava nekā jebkad

Db.lv, 10.09.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Šobrīd Latvijā tādai finanšu krīzei, kāda mūsu valsti skāra pirms desmit gadiem - 2008. gadā, nav pamata, tā svētdien raidījumam «LNT Ziņu TOP 10» uzsvēra virkne ekspertu.

«Šobrīd runāt par to, ka mums būtu kaut kāds apstākļu kopums, no kura varam uzskatīt, ka jāsagaida [krīze] tuvāko divu, trīs, četru gadu laikā, es tos vienkārši pagaidām neredzu. Es neredzu nevienu, kurš redzētu, kurš saprot no tā un var par to objektīvi spriest,» sacīja investīciju bankas «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis. Tāpat investīciju baņķieris uzskata, ka uz Latviju šobrīd neattiecas Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī paustais, ka nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu.

Vienlaikus, piemēram, Stokholmā, Parīzē, Londonā nekustamā īpašuma cenas liek uzdot nopietnus jautājumus par to, cik tas ilgi tas var turpināties un kā beigsies. Ekonomisti norāda, ka ir labi, ka ECB par to uztraucas, lai laikus reaģētu. Tikmēr Latvijas Bankas (LB) eksperts norāda, ka problēmas šajās valstīs Latviju būtiski nevar ietekmēt. «Ja arī kādā valstī problēmas rodas, tas neizraisīs tādu masīvu eirozonas mēroga krīzi. Mūs tas var ietekmēt tikai tad, ja eirozonas kopējā ekonomika sāk buksēt, tad mūsu eksportētāji [ar to] saskarsies,» teica LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurās preču grupās vērojams lielākais cenu pieaugums?

Db.lv, 10.09.2018

Pārtika: -0,2%

Jaunākais izdevums

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Šantāža ar nodokļu likmēm solās būt veiksmīga

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.09.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Foto: Anna Veronika Grepere

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Lai Baltija sasniegtu Ziemeļvalstu labklājību, būs vajadzīgas vairākas desmitgades

Lelde Petrāne, 03.10.2018

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu – pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: «Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Db.lv, 08.10.2018

Pārtika: +1,1%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru