Cenu kāpumu aprīlī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos lielākoties ir radījusi pārtikas un degvielas cenu ietekme, taču patlaban šo produktu grupu sadārdzināšanās ir mitējusies, norāda aptaujātie ekonomisti.
Galerijā augstāk iespējams uzzināt ekspertu domas par jaunākajiem inflācijas datiem un prognozes nākotnei!
#1/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums Latvijā pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%.
Vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums.
Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas, jo telekomunikācijā lielu lomu spēlē viesabonēšanas atcelšana Eiropas Savienībā un nepieciešamība investēt datu pārraides tīklu attīstībā, savukārt apdrošināšanā pēdējos mēnešos jūtami kāpušas OCTA cenas un tas pamatā ir saistīts ar šīs segmenta vājajiem finanšu rezultātiem jau ilgākā laika periodā. Vienlaikus pakalpojumu cenu kāpumā liela nozīme ir arī augošajām darbaspēka izmaksām un tādēļ inflācija straujāka kļuvusi arī citās jomās. Salīdzinājumā ar pērno gadu aprīlī komplekso atpūtas pakalpojumu un maksas kursu cenas kāpušas par attiecīgi 12,8%, kā arī 4,8%.
Pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, tuvākajā laikā nemazināsies, jo ekonomikā jau ilgāku laiku turpinās diezgan straujš darba samaksas pieaugums, kas ar vien vairāk nozarēs liek domāt arī par cenu celšanu. Tajā pašā laikā inflācija Latvijā vairākus ir bijusi tuvu nullei, tādēļ vairāk neesam raduši pie tā ka cenas varētu augt. Tomēr pēdējo mēnešu tendences liek domāt, ka palēnām būs jāsāk atkal pierast pie zināma patēriņa cenu kāpuma ekonomikā un arī patērētāju noskaņojuma aptaujas parāda inflācijas gaidu kāpumu. Līdz ar to mūsu prognoze ir, ka inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 3%, savukārt nākamgad tā būs nedaudz virs 2%.
#2/5
Finanšu ministrija
Patēriņa cenu dinamika jau kopš pērnā gada septembra uzrāda paaugstināšanās tendences, ko galvenokārt nosaka izejvielu cenu kāpums pasaules biržās, līdz ar to patēriņa cenu līmenis š.g. aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, palielinājies par 3,4%. Tas ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad inflācija turas virs trīs procentiem. Cenu kāpumu aprīlī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos lielākoties ir radījusi pārtikas un degvielas cenu ietekme. No kopējās gada inflācijas pārtikas un degvielas cenu izmaiņas izskaidro aptuveni 1,9 procentpunktus.
Jāatzīmē, ka pārtikas preču cenu gada pieaugumam ir tendence samazināties un aprīlī fiksētais kāpums 5,5% apmērā ir zemākais kopš gada sākuma. Tas arī atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, kuri liecina, ka pārtikas preču cenu indekss pasaulē kopš gada sākuma samazinās, lai arī gada griezumā joprojām vērojams pieaugums. Sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, tādējādi pārtikas cenu pieauguma spiediens uz kopējām patēriņa cenu izmaiņām Latvijā mazināsies.
Līdzīga situācija vērojama arī ar degvielas cenām. Ja š.g. pirmajā ceturksnī degvielas cenas vidēji bija par 16,2% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, tad aprīlī gada pieaugums bija vairs tikai 11,5%. Spriežot pēc pašreizējās naftas cenu dinamikas, kad maija sākumā Brent markas jēlnaftas cena bija nedaudz zem 50 dolāriem par barelu, kamēr martā tā vēl bija tuvu 54 dolāriem par barelu, degvielas cenas vismaz turpmākajos mēnešos tālāk nepalielināsies, tāpēc degvielas pieaugumam gada griezumā vajadzētu mazināties.
Otro mēnesi pēc kārtas strauji pieaug apdrošināšanas pakalpojumu cenas - par 10,9% martā un par 15,2% aprīlī. Cenu kāpums galvenokārt ir saistīts ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) cenu pieaugumu, kas tika pamatots ar apdrošināšanas polišu izmaksu straujāku pieaugumu nekā prēmiju ieņēmumiem.
Analizējot citu pakalpojumu grupu cenu izmaiņas, jāatzīmē, kā samērā strauji pieauga arī telekomunikāciju pakalpojumu cenas, kopumā par 7,5%, ko ietekmēja cenu kāpums gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumiem. Viesabonēšanas piemaksu atcelšana ES, kas veicinās cenu konverģenci starp mobilo pakalpojumu operatoriem visā Eiropā, kā arī jaunu tehnoloģiju pakalpojumu ieviešana noteikti atspoguļosies arī turpmākajā telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpumā. Kopumā aprīlī preces bija par 3,2% dārgākas nekā 2016.gada attiecīgajā mēnesi, kamēr pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0%.
Mēneša griezumā reģistrēts 0,4% liels cenu pieaugums, ko galvenokārt ietekmējuši sezonālie faktori. Jāatzīmē gan, ka sezonālas cenu svārstības nerada ietekmi uz inflāciju gada griezumā. Piemēram, aprīlī novērotais cenu kāpums apģērbam un apaviem par 5,3% nodrošināja lielāko inflāciju paaugstinošo ietekmi starp visām precēm un pakalpojumiem. Šāds mēneša kāpums varētu šķist relatīvi liels, taču šādi cenu lēcieni un kritieni notiek nepārtraukti, mainoties sezonām, un būtiski neietekmē gada inflāciju - attiecīgi apģērbu un apavu cenas aprīlī bija par 0,7% zemākas nekā pirms gada.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem dārzeņiem, gaļai un maizei. Savukārt kafijas cenu kritumu noteica tirgotāju akcijas.
#3/5
DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš
No 2012.gada marta līdz pērnā gada augustam kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā gandrīz nemainījās. Šī vairāk nekā četrus gadus ilgušā perioda beigās cenas bija tikai par 0.3% augstākas nekā sākumā. Turpretim no augusta līdz aprīlim cenu līmenis pieauga par 3.8%. Laika posmā no septembra līdz decembrim cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi ik reizi ievērojami pārsniedza iepriekšējo desmit gadu vidējo tempu. Tāpēc gada inflācija strauji kāpa augšup. Liela mēneša inflācija bija arī februārī un martā, paceļot gada inflācijas rādītāju līdz 3.4%. Aprīlī tas tālāk vairs nepieauga, bet turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski samazināties, jo globālajos izejvielu tirgos kopš februāra kopējais cenu līmenis slīd lejup.
Naftas cenas aprīļa pirmajās dienās vēl kāpa, bet mēneša beigās jau bija zemākā līmenī nekā sākumā, savukārt 4.maijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada novembra. Slānekļa naftas ražošanas izmaksu samazinājumi ASV ar nežēlīgu precizitāti kauj nost visas OPEC un citu naftas eksportētāju cerības uz cenu kāpumu. Brent barela cena ir atgriezusies zem 50 dolāriem par barelu. Savukārt naftas patēriņa pieaugums šogad bremzējas, pirmo reizi kopš 2011.gada, par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme paātrinās. Ekonomikas pieaugums ne vienmēr nozīmē dabas resursu patēriņa palielināšanos. Aprīlī samazinājās arī metālu cenas, atgriežoties gada sākumā līmenī, kas galvenokārt saistīts ar Ķīnas valdības dvēseles svārstībām starp kredītu burbuļa mazināšanu un ekonomikas pieauguma uzturēšanu, šobrīd par labu pirmajam mērķim. Par metālu cenu ietekmi tik acīmredzami nevēsta lieli cipari ceļmalās, bet arī tā ir nozīmīga. Pēc kāpuma pērnā gada nogalē samazinājušās arī starptautiski tirgojamo piena produktu cenas, tām bija jūtama ietekme uz patērētāju izmaksām pēdējā pusgada laikā, veicinot lēcienveidīgu svaigpiena cenu pieaugumu.
Pārtikas cenu gada inflācija augstāko punktu sasniedza janvārī: 6.8%, aprīlī tā noplaka līdz 5.5%. Transporta degvielu gada inflācija ir samazinājusies no 18.8% martā līdz 11.5% aprīlī. Mājokļos patērētās enerģijas (g.k. elektrība un gāze) cenas no gada deflācijas zonas iznāca tikai martā, jo gāzes cenās naftas cenu kritums ir redzams pēc ilgāka laika.
Iepriekš teiktais nenozīmē, ka inflācija atgriezīsies pie iepriekšējos gados jau ierastās nulles atzīmes. Preču gada inflācija jau sākusi samazināties, no 3.5% martā līdz 3.2% aprīlī. Turpretim pakalpojumu inflācija aprīlī sasniedza augstāko punktu kopš 2009.gada augusta jeb apaļus četrus procentus, mēneša laikā palielinoties par veselu procentpunktu. Darbaspēka izmaksu kāpums paātrināsies, taču tā ietekme uz kopējo cenu līmeni izpaudīsies daudz plūstošāki nekā izejvielu cenu svārstības. Ja tiks apstiprināta inflāciju palielinošā nodokļu reforma, tā radīs jaunu izcilni cenu indeksa grafikā, taču varam sevi mierināt, ka citu nodokļu izmaiņas savukārt palielinās naudas daudzumu Latvijas iedzīvotāju kabatās, ar uzviju kompensējot akcīzes nodokļa ietekmi.
#4/5
AS SEB banka Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Inflācijas kāpums aprīlī turpinājās, pieaugot par 0.4%. Šāds kāpums noturēja gada inflāciju marta līmenī jeb 3.4% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, preču cenas bija par 3.2%, bet pakalpojumiem par 4% augstākas.
Patlaban inflāciju uz augšu dzen pārtikas un degvielas cenu kāpums. Lielu ietekmi uz cenu līmeni veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši piedzīvotās cenu lejupslīdes, ievērojams kāpums vērojams telekomunikāciju pakalpojumu cenās.
Par spīti gaidām, ka inflācija ir paspējusi izšaut visu pulveri, tā vēl savu kāpuma potenciālu nav izsmēlusi. Visticamāk, ka jaunas virsotnes būs sagaidāmas augustā, kad tā pietuvosies vai pat pārsniegs 4% robežu. Ekonomika pamazām iesilst, kas turpinās uzturēt aktīvu cenu kāpumu pakalpojumiem, jo pretēji eirozonai, Latvijā spiediens celt algas ir spēcīgāks. Gada izteiksmē inflācijā turpinās uzrādīties energoresursu sadārdzināšanās. Savukārt neparedzamie laikapstākļi varētu sekmēt tālāku cenu pieaugumu pārtikai, kas iedzīvotājos pastiprinās inflācijas uztveri. Patlaban šā gada inflācijas prognoze ir 3%. Nākamgad inflācijai ir jāpalēninās, tomēr būtiskas korekcijas viesīs nodokļu reformas ietekme, ko šobrīd pilnībā ir grūti novērtēt.
Līdzīgas vēsmas vērojamas arī eirozonā kopumā. Gada sākumā pieaugošā energoresursu un pārtikas cenu inflācija eirozonas saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) īslaicīgi uzcēla līdz 2%, kas ir augstākais līmenis kopš 2013. gada janvāra. Eirozonas inflācija savu augstāko punktu varētu būt sasniegusi. Tomēr eirozonas valstīs inflācija (HICP) bija krietni atšķirīga, kas martā svārstījās no 0.6% Nīderlandē līdz 3.3% Latvijā. Turklāt tikai 8 no 19 eirozonas valstīm inflācija pārsniedza 2%. Atbilstoši prognozēm tai ir jāvirzās 1% virzienā, videi, kas dominējusi pēdējos 3 gadus un ataino lēnīgo darba samaksas kāpumu. SEB bankas eirozonas inflācijas prognoze šim gadam ir 1.5%, nākamajam gadam 1.1%.
#5/5
Swedbank jaunākā ekonomisteLinda Vildava
Ja martā novērojām, ka gada inflācijas kāpuma temps pierimst, tad aprīlī kāpums ir pieklusis pavisam, proti, gada inflācija aprīlī nav paātrinājusies. Aprīlī patēriņa cenas auga par 3.4% gada griezumā, kas ir tieši tik pat ātri, cik martā.
Kas noteicis to, ka aprīlī gada inflācija palikusi nemainīga? Tie galvenokārt ir ārējie faktori – naftas un pasaules pārtikas cenas, kuru spiediens uz preču inflāciju mazinājies un, visticamāk, mazināsies arī turpmāk.
Degvielas cenas aprīlī auga lēnāk nekā iepriekš. Tas atspoguļo zemāku naftas cenu martā un aprīlī (ap 52-53 dolāriem par barelu, salīdzinot ar 54-56 dolāriem pāris mēnešus iepriekš). Marta vidū naftas cena būtiski samazinājās, pieaugot bažām par augstiem pasaules naftas krājumiem. Ģeopolitiskais satricinājums Sīrijā marta beigās un aprīļa sākumā, kas raisīja satraukumu par naftas piedāvājuma trūkumu turpmāk, uzspieda naftas cenu līdz 55-56 dolāriem par barelu, bet tas nebija uz ilgu. Aprīļa vidū naftas cena sāka mazināties, un maijā pat noslīdēja zem 50 dolāru atzīmes, atkārtoti pieaugot bažām par augošajiem pasaules naftas krājumiem. Pārtikas cenas Latvijā arī aug lēnāk, nekā redzējām gada pirmajos mēnešos. Tas saistāms ar pasaules pārtikas cenu samazināšanos, kas novērojama jau trīs mēnešus pēc kārtas, līdz ar gaidām par labu labības ražu un augošiem piena ražošanas apjomiem pasaulē.
Aprīlī paātrinājusies pakalpojumu cenu izaugsme. Ja pirmajā ceturksnī pakalpojumu cenas augušas par vidēji 3%, tad aprīlī temps pakāpies par procentpunktu – līdz 4%. Iespējams, tas sāk atspoguļot algu kāpumu, kas, kā rāda Swedbank dati, ir paātrinājies šī gada pirmajā ceturksnī. Ātrāka algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu arī turpmāk.
Ārējo faktoru ietekmei mazinoties, gada inflācijas temps turpmāk varētu mazināties. Svārstība naftas cenās saglabāsies arī turpmāk, kas daļēji noteiks patēriņa cenu virzību Latvijā, jo tā ietekmē ne tikai degvielas cenas, bet arī dabasgāzes, siltumenerģijas un pastarpināti citu preču un pakalpojumu cenas. Swedbank prognoze naftas cenai šim gadam ir 55 dolāri par barelu, un maz ticams, ka gada vidējā naftas cena pakāpsies virs tās. Darbojošos naftas platformu skaits ASV konsekventi palielinās jau vairāk nekā 3 mēnešus pēc kārtas, bet OPEC ražošanas apjomu samazinājums līdz šim nav spējis būtiski paaugstināt naftas cenu. Swedbank prognoze 2017. gada vidējai inflācijai ir 2.5%.