Šā gada janvārī preču eksporta vērtība sasniegusi zemāko līmeni kopš 2012. gada februāra, norāda ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm.
#1/5
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Pēc gada sākuma apstrādes rūpniecības izlaides datiem, kā arī janvāra ārējās tirdzniecības datiem kaimiņvalstī Igaunijā, kur preču eksports janvārī krities par 11%, varēja sagaidīt, ka arī Latvijā gada sākuma eksporta dati būs vāji. Tāpēc kopējais eksporta kritums janvārī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu pats par sevi nav pārsteigums. Pārsteigums ir krituma apjoms 10,9% apmērā, kāds sen nebija novērots. No vēl dramatiskāka krituma eksporta datus glābj salīdzinoši lielais graudaugu eksports janvārī, kas, neskatoties uz zemajām graudu cenām, bijis par teju 60% lielāks nekā pirms gada.
Situācija preču eksporta rādītājos, lai gan nav iepriecinoša, patiesībā nemaz nav tik slikta, kā to rāda statistika. Lauvas tiesu eksporta krituma veido re-eksports, tādējādi Latvijā ražoto preču eksporta apjoms varētu būt samazinājies 5% robežās. Vājš mēnesis bijis elektroierīču un elektroiekārtu eksportā (-34,9%), kas gan daļēji varētu būt skaidrojams ar neierasti labajiem rezultātiem pirms gada. Tā kā lielu daļu eksporta apjoma šajā nozarē veido re-eksports, tad būtisks kritums novērojams arī nozares importa datos. Kopumā imports janvārī samazinājies par 12,2%, un absolūtos skaitļos tas ļauj samazināt Latvijas ārējās tirdzniecības bilances deficītu. Taču jāņem vērā, ka samazināti apjomi ārējā tirdzniecībā negatīvi ietekmē arī transporta un loģistikas nozari.
Latvijas lielākā eksporta nozare kokrūpniecība šogad janvārī uzrādījusi nelielu (1,3%) pieaugumu, kas, ir pozitīva ziņa, ņemot vērā zemo ārējo pieprasījumu un kokrūpniecības nozares jau tā salīdzinoši augstos ražošanas apjomus.
Jāpiebilst, ka ņemot vērā janvāra specifiku ar garajām brīvdienām Krievijā, kaimiņvalsts īpatsvars eksporta datos sarucis līdz 5,2%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.
#2/5
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Šā gada janvārī preču eksportā piedzīvots absolūti mazākais eksporta vērtības līmenis kopš 2012. gada februāra. Janvārī salīdzinājumā ar decembri preču eksportā lielāko kritumu piedzīvoja lauksaimniecības un pārtikas produkti, optiskās, medicīnas un mērierīces, satiksmes līdzekļi, kā arī mehānismi un elektroierīces. Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri vislielākais samazinājums preču eksportā bija minerālproduktiem, tekstila izstrādājumiem, parastā metāla izstrādājumiem, mehānismiem un elektroiekārtām. Pozitīva gada izaugsme janvārī saglabājās augu valsts produktiem, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumiem, koksnei un tās izstrādājumiem, celtniecības materiāliem, plastmasai, papīra izstrādājumiem un optiskajām, medicīnas un mērierīcēm.
Preču imports saruka gan sezonālu faktoru ietekmē, gan saistībā ar apstrādes rūpniecības nozaru lēno izaugsmi un tās vājāku nepieciešamību pēc izejvielām.
Pēdējo trīs mēnešu tendence ārējā tirdzniecībā, kā arī nenoteiktība par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām un ģeopolitisko situāciju austrumos liek piesardzīgi vērtēt Latvijas preču eksporta izaugsmes perspektīvas 2016. gadā. Lai gan janvāra dati vēl nav uzskatāmi par turpmāko ārējās tirdzniecības attīstības tendenču spoguli, pozitīvi nākotnē raudzīties traucē arī apstrādes rūpniecības janvāra dati, kas gan mēneša, gan gada griezumā uzrādīja kritumu, tajā skaitā izlaide samazinājās vienā no galvenajām pēdējā laika eksporta izaugsmes noteicējām – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Neviennozīmīgi ir arī uzņēmēju noskaņojuma rādītāji: Eiropas Komisijas (EK) publicētie konfidences rādītāji liecina, ka, vērtējot savu konkurētspējas pozīciju, uzņēmēju vērtējums par 1. ceturksni bija uzlabojies gan vietējā tirgū, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan ārpus ES, bet ekonomikas noskaņojuma rādītājs (ESI), t.sk. rūpniecības noskaņojums, februārī pasliktinājās ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugums pasaules importā, kas atsākās pagājušā gada otrajā pusē, tomēr liecina, ka Latvijas uzņēmēji nepadodas apkārtējam pesimismam, bet turpina enerģiski darboties.
Kokapstrāde bija viens no galvenajiem apstrādes rūpniecības un eksporta dzinējspēkiem pēdējo divu gadu laikā, attaisnojot agrāk veiktās investīcijas šajā nozarē. Turklāt, neraugoties uz globālo cenu kritumu daudziem koksnes izstrādājumiem, nozares eksporta ienākumi turpinājuši pieaugt. Pērn labus rezultātus uzrādīja granulu ražotāji, kuri, paplašinot granulu ražošanas jaudas, sasniedza eksporta apjoma kāpumu. Pieauguma tendence varētu turpināsies arī šogad, pateicoties investīcijām un granulu cenu pieaugumam pasaules tirgos. Turpinoties pieprasījuma pieaugumam pasaules tirgos pēc biokurināmā materiāla, arī šogad tiek plānota tālāka attīstība. Piemēram, uzņēmums Brocēni Pellets šogad Brocēnos būvēs jaunu rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būs aptuveni 150 000 tonnu granulu gadā.
Arī pārtikas nozares uzņēmumi pamazām pielāgojas jaunajiem tirgus apstākļiem. Lai gan piena un citu pārtikas produktu eksportā joprojām dominē Lietuva un Igaunija, ir pieaudzis eksports arī uz Vāciju un Nīderlandi, un ir palielinājušies eksporta apmēri uz tām valstīm, kur tie iepriekš nebija tik lieli. 2015. gadā pārtikas produktu eksportā parādījušies pilnīgi jauni tirgi: Ķīna, Ēģipte, Turcija, Gruzija, Tunisija, Serbija, Japāna, Apvienotajiem Arābu Emirāti u.c. Piena pārstrādes uzņēmums "Latvijas Piens" šogad ir nosūtījis pirmās produkcijas kravas uz Saūda Arābiju un Izraēlu, un uzņēmums mērķtiecīgi strādā pie tā, lai attīstītu eksportu uz dažādiem Āzijas reģioniem, kā arī kāpinātu pārdošanas apmērus Eiropā un Skandināvijā. Pasaulē palielinoties pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijas eksportētājiem parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam. Pagājušajā gadā Turcijas tirgus atkal kļuva par lielāko Latvijas liellopu audzētāju eksporta galamērķi, un ir cerības, ka tas tāds saglabāsies arī 2016. gadā.
Zivju konservu ražotāji veiksmīgi turpina tirgot produkciju arī atsevišķos Austrumu valstu tirgos, piemēram, Izraēlā, Ungārijā un Serbijā. Arī šogad tiek plānots palielināt pārdošanas apmērus Rietumu tirgos gan piesaistot jaunus partnerus, gan strādājot ar esošajiem. Zivju konservu ražotājs Karavela ir sagatavojis vairākus jaunus produktus, ar kuriem plāno kāpināt realizācijas apmērus Skandināvijas tirgū, tāpat uzņēmums ir saskatījis perspektīvu ASV tirgū, kur jau ir veikti priekšdarbi, lai līdz šā gada Jāņiem uzsāktu tirgot savu produkciju ASV mazumtirdzniecības tīklos.
Arī farmācijas uzņēmumi neplāno apstāties pie sasniegtā, bet plāno palielināt eksporta tirgus daļu. Piemēram, farmācijas uzņēmums Solepharm, kas izstrādā un rada jaunus farmaceitiskos oriģinālproduktus, sācis eksportēt trīs oriģinālproduktus uz Albāniju, tostarp pašlaik notiek desmit produktu reģistrācija eksportam uz Maķedoniju. Uzņēmums eksportē 70% no saražotās produkcijas, un šobrīd kompānijas produkti jau ir pieejami 11 valstīs, tostarp Somijā, Polijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Moldovā un Serbijā. Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma pašlaik eksportē produkciju uz septiņām valstīm un visstraujākais realizācijas pieaugums pērn tika sasniegts Gruzijā, un Ukrainā.
Lai gan statistikas dati par ārējo tirdzniecību nav iepriecinoši, šie un vēl citi piemēri pierāda, ka arī sīvas konkurences un vāja pieprasījuma apstākļos mērķtiecīga darbības pārstrukturizācija, preču un tirgus diversifikācija var nest pozitīvu rezultātus uzņēmumu darbībā un eksportā.
#3/5
Ekonomikas ministrija
Eksporta samazinājumu janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu būtiski ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports (50% no kopējā eksporta vērtības krituma). Samazinājās arī metālu un to izstrādājumu, minerālo produktu, kā arī vieglās rūpniecības preču eksports.
Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču grupas eksporta pieaugums (lielākoties graudaugu produkti). Pieauga arī ķīmiskās rūpniecības preču un koksnes un tās izstrādājumu eksports.
Janvārī gada griezumā pieauga eksports uz trešajām valstīm (izņemot ES un NVS valstis) – par 1,7%. Galvenokārt to veicināja straujš graudaugu eksporta pieaugums. Uz ES valstīm šajā laika posmā eksports samazinājās par 13%, ko lielākoties noteica mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums. Savukārt uz NVS valstīm eksports saruka par 15,3%, ko gandrīz pilnībā noteica pārtikas rūpniecības produktu eksporta samazinājums.
Preču importa samazinājumu gada griezumā janvārī lielākoties ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, minerālo produktu, kā arī vieglās rūpniecības preču importa samazinājumi.
Nedaudz pieauga vienīgi lauksaimniecības un pārtikas preču imports.
Jāatzīmē, ka ārējās tirdzniecības rādītāji Latvijā mēneša griezumā ir svārstīgi, it īpaši gadu mijā. Ne reti tas ir saistīts ar tirdzniecības nosacījumu maiņu, brīvdienu skaitu u.tml.. Līdz ar to pēc viena mēneša datiem nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus par kopējām eksporta attīstības tendencēm.
#4/5
Finanšu ministrija
Turpinās eksporta vērtības kritums arī uz Krieviju, janvārī gada griezumā samazinoties par 15,6%, pat neskatoties uz to, ka 2015. gada janvārī eksporta vērtība uz Krieviju jau saruka par trešdaļu gada griezumā. Eksporta samazinājumu uz Krieviju visvairāk ietekmēja alkoholisko dzērienu eksporta kritums. Jāatzīmē, ka ilgstoši krītošs eksports uz Krieviju saistīts ar rubļa vērtības samazināšanos, ko lielā mērā nosaka naftas cenas svārstības pasaules tirgos. Ņemot vērā, ka rubļa vērtība šā gada februārī un martā salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgajiem mēnešiem ir samazinājusies, preču eksporta kritums būs vērojams arī turpmākajos mēnešos. Krievijas tirgus īpatsvars šā gada janvārī samazinājies līdz 5,2%.
Analizējot eksporta struktūru preču kategoriju griezumā, lielākā negatīvā ietekme uz eksporta samazinājumu kopumā bija mehānisko un elektroierīču kategorijai, tās eksporta vērtībai samazinoties par 28,3% jeb 43,3 miljoniem eiro. Janvārī mazāks bijis arī minerālproduktu, satiksmes līdzekļu un alkoholisko dzērienu preču eksports. Jāatzīmē, ka minētajās preču kategorijās vietējo ražojumu īpatsvars ir neliels. Tādējādi šā gada janvāra straujo preču eksporta kritumu galvenokārt noteica reeksporta samazinājums. Pirmkārt, to apliecina arī importa dati, jo līdzvērtīgi kritumi šajās kategorijās fiksēti arī importā. Otrkārt, to apliecina arī apstrādes rūpniecības dati. Šā gada janvārī apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,1%.
Eksporta kritums janvārī fiksēts arī metāla preču kategorijā, kopumā par 34,0%, ko galvenokārt noteica dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta kritums uz Turciju.
Vienlaikus eksporta datos ir vērojami vairāki pozitīvi faktori. Pirmkārt, turpinās mērena ar kokrūpniecības nozari saistīto preču eksporta attīstība, piemēram, aug koka un koka izstrādājumu un papīra izstrādājumu eksports. Papildus tam atzīstamus eksporta pieauguma tempus uzrāda graudaugu eksports, janvārī tā vērtībai pieaugot par 59,2% jeb 16,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.
Kopumā jāsecina, kā janvāra eksporta kritums tomēr ir pārsteidzoši liels. ES dalībvalstu Ekonomikas sentimenta indeksa rādītājs par šā gada pirmajiem diviem mēnešiem nedaudz samazinājās, tomēr indeksa vērtība pārliecinoši pārsniedz 100 punktu robežu un kopumā atbilst iepriekšējā gada vidējam līmenim. Vienlaikus Latvijas ražotāju aptauju dati liecina, ka 2016. gada pirmajā ceturksnī uzlabojās novērtējums par eksporta pasūtījuma apjomiem, it īpaši tādās nozarēs kā dzērienu, apģērbu, papīra un farmācijas preču ražošana. Tādējādi vēl ir pāragri spriest par ilgtermiņa negatīvām eksporta attīstības tendencēm.
Importēto preču vērtība šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada decembri bija par 15,6% mazāka, savukārt gada griezumā - par 12,2% mazāka. Kā jau bija minēts, ņemot vērā augsto reeksporta īpatsvaru mehānisko un elektroierīču preču, satiksmes līdzekļu un minerālproduktu kategorijās, tieši šajās kategorijās fiksēti lielākie importa kritumi – attiecīgi par 25,3%, 12,6% un 10%. Papildus tam būtisks importa samazinājums fiksēts arī plastmasas izstrādājumiem un tekstilizstrādājumiem.
#5/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
2016. gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri eksporta apjomi ir par 10,9% mazāki, bet importa par 12,2%. Eksporta samazināšanos lielā mērā ietekmēja kritums tirdzniecībā ar trešajām valstīm, no kurām nozīmīgākais tirgus bija Krievija. Tās īpatsvars Latvijas eksportā no 2015. gada decembrī 9,7% janvārī saruka līdz 5,2%.
Visvairāk saruka stipro alkoholisko dzērienu eksports. Tajā pašā laikā Krievijas īpatsvars importā pieauga līdz 12,5 %, ko lielā mērā noteica dabasgāzes imports. Ārējās tirdzniecības kritums ir satraucošs signāls, kas nozīmē, ka Krievijas negatīvā ietekme turpina par sevi atgādināt un uzlabojumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Visticamāk, ka gada laikā situācija stabilizēsies, tomēr sagaidīt eksporta pieaugumu ir salīdzinoši sarežģīti. Viss norāda, ka darbam pie eksporta diversificēšanas būs jākļūst vēl intensīvākam. Turklāt eksporta kritums ir papildus norāde, ka šā gada ekonomikas izaugsmes apstākļi būs izaicinošāki nekā pērn un valdībai par ļaunu nenāktu tam laicīgi sagatavoties.