Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts, kurā decembrī vēl nebija deflācijas, runājot par cenu izmaiņām gada griezumā, bet iespējams, ka deflācija ir sākusies janvārī, saka DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņš norāda, ka galvenais deflācijas cēlonis ir vispārzināms. Jebkuri vārdi, kas tiek teikti par notiekošo naftas tirgū, ļoti strauji noveco.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš
Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts, kurā decembrī vēl nebija deflācijas, runājot par cenu izmaiņām gada griezumā, bet iespējams, ka deflācija ir sākusies janvārī. Tas varētu būt noticis par spīti elektrības tirgus liberalizācijai. Pārējo preču un pakalpojumu cenu virzība ir izteikti lejupvērsta, decembrī cenas pret novembri samazinājās par 0,6% un tā bija lielākā mēneša deflācija decembrī līdz šim. Pat, ja gada deflācija nav sākusies janvārī, tas ir tikai laika jautājums. Galvenais deflācijas cēlonis ir vispārzināms. Jebkuri vārdi, kas tiek teikti par notiekošo naftas tirgū, ļoti strauji noveco. Dolāru izteiksmē nafta kopš jūnija jau kļuvusi par 60% lētāka un tikai šodien vien, līdz rakstīšanas brīdim Brent barela cena ir sarukusi par 1,5%. Vēl tikai pirms četrām dienām naftas muciņa maksāja vairāk nekā 50 dolārus, bet šādu cenu pārdevējiem, šķiet, vairs neredzēt vismaz vairākus mēnešus, šodien tā svārstās ap 45 dolāriem. Latvijas patērētājiem degvielas cenas gada griezumā jūnijā vēl bija praktiski nemainīgas (-0,1%), bet decembrī jau bija kritums par 12,3%, kas noteikti turpināsies.
Šodien izskanēja kārtējais paziņojums no svarīga OPEC pārstāvja, šoreiz no AAE naftas ministra, ka stratēģija netiks mainīta un ražošana netiks samazināta. Kartelim šī situācija nav patīkama, taču tehnoloģiju attīstības dēļ tam nav iespēju cenu kritumu novērst ilgstoši. Pirmdien Goldman Sachs pazemināja šī gada vidējo naftas cenu prognozi līdz 50 dolāriem. Šobrīd tirgū veidojas pārliecība, ka barela cena 70 dolāru robežu pārsniegs varbūt tikai ļoti tālā nākotnē, bet tad tik daudz naftas, iespējams, vairs nevajadzēs. General Motors pirmdien paziņoja, ka izstrādā elektroauto modeli, kas vienu uzlādēšanas reizi varēs veikt vairāk nekā 300 km un maksās tikai nedaudz vairāk, kā līdzīgs ģimenes auto ar iekšdedzes dzinēju jeb ap 30 000 dolāru. Tas ir mazāk nekā puse no šobrīd pieejama līdzīgu parametru Tesla modeļa cenas.
Krītošas naftas cenas sagādā galvassāpes ne tikai tās pārdevējiem. Naftas cenu kritums eirozonu tiešā veidā ietekmē pozitīvi, bet risks ir pārāk zemas inflācijas gaidu nostiprināšanās. Pret inflāciju aizsargāto Vācijas parādzīmju cenas liecina, ka investori nākamajos piecos gados sagaida cenu kāpumu šajā valstī tikai par apmēram 0,2-0,3% gadā. Dienvideiropai tas gandrīz droši nozīmē deflāciju un līdz ar to arī parādu problēmas saasināšanos.
Latvijā deflācija būs, tikai ne pārāk lēnas izaugsmes dēļ, bet tāpēc, ka enerģijas izmaksu ietekme uz mūsu patēriņa cenu grozu ir salīdzinoši liela, gan ienākumu līmeņa, gan klimata dēļ. Tātad tā būs parādība, kuru ekonomisti dēvē par «labo» deflāciju. Problēmu saasināšanās Krievijā var sliktākajos scenārijos novilkt mūsu IKP pieauguma tempu tuvu nullei, taču mums nedraud ilgstoša stagnācija un mums noteikt nedraud parādu-deflācijas spirāle. Algas Latvijā turpinās pieaugt, bet dzīves pamatvajadzības, kas pirmkārt ir pārtika, mājoklis un transports, šogad kļūs lētākas. Laikā, kad preču cenas izteikti samazinās (decembrī gada griezumā par 0,9%), pakalpojumu cenu inflācija pat palielinās, decembrī tie bija par 3,3% dārgāki nekā pirms gada. Ir ļoti plašs pakalpojumu klāsts, kuru izmaksās naftas un citu izejvielu cenas nespēlē gandrīz nekādu lomu, tiem izšķirošs ir algu līmenis Latvijā, kas aug. Piemēram, viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas decembrī bija par 4.4% nekā pirms gada. Preču cenas galvenokārt nosaka notikumi ārpus Latvijas, bet pakalpojumu cenas — «temperatūra» mūsu pašu ekonomikā. Šobrīd tā tātad ir diezgan augsta. Piemēram, atpūtas un kultūras pasākumu gada inflācija pērn janvārī bija 2,4%, bet decembrī jau 6,2%. Interesanti signāli pienāk no īres tirgus. Gada 1.ceturksnī īres maksu gada inflācija bija ap 6%, bet 4.ceturksnī vairs tikai puse no tā. Tas notiek laikā, kad algu kāpums turējies nemainīgi augstā līmenī. Acīmredzot tirgu ietekmē deviņdesmito gadu sākuma dzimstības krituma atbalss, samazinās cilvēku skaits ģimenes veidošanas vecumā. Kā kuriozu var pieminēt pērnā gada «amerikāņu kalniņus» apavu tirgū. Janvārī to cenas gada griezumā bija kritušās par 3,5%, jūlijā augušas par 8,4%, bet decembrī atkal kritušās 4,7% zemākas. Šobrīd ir pagājis gads kopš eiro ieviešanas. Ekspertu prognozes par vājo ietekmi uz cenu līmeni ir piepildījušās krietni labāk, nekā tas parasti notiek makroekonomisko nākotnes zīlēšanā. Preču cenas eiro gandrīz nav ietekmējis. Var redzēt, ka eiro paātrināja dažu jau iepriekš kāpjošu pakalpojumu cenu augšupeju gada sākumā. Piemēram, frizētavu pakalpojumu cenas straujāk pieauga gada sākumā, bet vasarā un rudenī savukārt auga lēnāk nekā pērn.
#2/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
2014.gada decembrī patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, mazinājušās par 0,6%. Cenu pieaugums salīdzinājumā ar 2013.gada decembrī bija vien 0,2%. Savukārt pērnā gadā vidējā inflācija bija 0,6%, proti, vien nedaudz lielāka nekā 2013.gadā (0%).
Mēneša deflāciju pērnā gada pēdējos divos mēnešos noteica galvenokārt naftas cenu kritums pasaulē, kas atspoguļojās lētākā degvielā un siltumenerģijā arī Latvijā. Turklāt arī sezonālās izpārdošanas apaviem un apģērbiem gada beigās pastiprināja patēriņa cenu kritumu.
Pozitīvu efektu no lētākas naftas redzēsim arī Latvijas cenās turpmākajos mēnešos. Gada pirmajos mēnešos to novērosim degvielas un siltumenerģijas cenu kritumā, jūlijā arī ievērojamākā dabasgāzes tarifu kritumā. Jau 2014.gada decembrī degviela bija par 12%, dabas gāze par 1,2% un siltumenerģija par 0,4% lētākas nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu cenas, pērnā gada decembrī, bija par 0,7% zemākās nekā pirms gada. Ļoti iespējams, ka šī gada pirmajos mēnešos piedzīvosim kopēja patēriņa cenu deflāciju arī gada griezumā (proti, patēriņa cenas 1.ceturksnī būs mazākas nekā pirms gada).
Šogad vidējais patēriņa cenu kāpums varētu būt līdzīgs kā pērn, noteikti ievērojami zemāks par 2%, ko prognozējām pagājušā gada novembrī. Šobrīd izskatās, ka ietekme no lētākas degvielas, dabasgāzes un siltuma uz mājsaimniecības budžetiem būs lielāka nekā no elektroenerģijas cenu kāpuma. Pārtikas cenas, visticamāk, šogad pieaugs, bet kāpums būs ļoti mērens.
#3/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Vērojot energoresursu cenu tendenci gada izskaņā un iepriekš publicētos citu Eirozonas valstu patēriņa cenu datus, varēja sagaidīt, ka decembrī Latvijā inflācija būs ļoti mērena. Šogad gada inflācijas rādītājs Latvijā mēnesi no mēneša svārstījies starp nulli un 1%, un arī decembris nav bijis izņēmums. Jau ierasti lielākais inflācijas dzinējspēks ir pakalpojumu sektors, kur cenas kāpušas straujāk, savukārt precēm cenas decembrī, ja salīdzina ar 2013.gadu, ir samazinājušās par teju vienu procentu. Gada laikā degvielas cenas ir samazinājušās par 12,3%, kas ir galvenais deflāciju veicinošais faktors šobrīd. Joprojām relatīvi lēta ir pārtika, kur vislielāko ietekmi uz cenu mazināšanos atstāj piena produkti.
Decembrī Eirozonā gada inflācija «iesoļojusi negatīvā teritorijā», pārvēršoties par 0,2% deflāciju – pirmo reizi kopš 2009.gada decembra. Līdzīga parādība novērota arī mūsu kaimiņvalstīs ar deflāciju Lietuvā 0,3% apmērā, savukārt Igaunijā – ar 0,5%. Igaunijā deflācija novērota jau piekto mēnesi pēc kārtas. Strauji nokritušās energoresursu cenas nesola inflācijas kāpumu vismaz tuvākajā pusgadā, neskatoties uz to, ka eiro kļuvis ievērojami lētāks. Izvairīšanās no deflācijas spirāles būs Eiropas Centrālās bankas galvenais uzdevums tuvākajā laikā, taču jautājums, vai jau tuvākajā laikā plānotie «naudas drukāšanas» pasākumi būs pietiekami efektīvi, lai atgrieztu Eiropu uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa, joprojām paliek atklāts.
#4/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Decembrī cenu kritums izteiktāks par prognozēto 2014.gada decembrī patēriņa cenas kritās par 0.6%. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem tās auga par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem, apaviem, alkoholam un mājoklim. Rezultātā decembrī gada inflācija noslīdēja līdz 0,2%.
Tomēr vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, ir audzis par 0.6%. Kas 2014.gada laikā ir audzējis inflāciju un kādēļ tā ir bijusi tik zema? Cenu kāpumu galvenokārt nodrošināja cenu pieaugums pakalpojumiem (+2,9%), kamēr preču cenas kritās par 0,2%. Nedaudz detalizētāka aina rāda, ka pērnā gada laikā vidējais cenu līmenis pārtikai ir saglabājies nemainīgs, lielāko kritumu uzrādot cukuram, bet kāpumu sieram. Par 0,7% palielinājās apģērbu, bet 1,8% apavu cenas. Gada laikā palielinājās arī maksa par mājokli un precēm mājokļa iekārtošanai. Palielinājās arī veselības, atpūtas, kultūras un citu pakalpojumu cenas. Tikmēr kritās maksa par transportu un sakaru cenas.
Patlaban inflācijas riski nav saskatāmi pat tālākā perspektīvā. Ņemot vērā globālās un Latvijas izaugsmes perspektīvas, kā arī naftas cenu pēdējās tendences, šā gada inflācijas prognozes ir kļuvušas vēl pieticīgākas, respektīvi 0,7%. Jūtamākās cenu izmaiņas šogad sagaidāmas elektroenerģijai, kas vidējā termiņā tomēr varētu kļūt arī nedaudz zemākas. Līdzīgi kā pērn, nedaudz aktīvāks cenu kāpums sagaidāms pakalpojumiem. Tikmēr energoresursu cenu kritums tuvākajā laikā turpināsies. Inflāciju varētu sapurināt vien pārliecinošāka eirozonas atgūšanās un apņēmīga ECB rīcība inflācijas veicināšanai. Tomēr, ņemot vērā brīvo jaudu apjomu eirozonā, zemais inflācijas līmenis būs viena no problēmām, kuras veicināšanai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.