Tirdzniecība un pakalpojumi

Ekonomisti: Mazumtirdzniecībā gaidāma lēna izaugsme

Žanete Hāka, 30.08.2016

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā ir audzis vien par 1.3%. Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3.9%, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4.6%.
Labvēlīgās tendences ekonomikā, kas turpina stiprināt pirktspēju, šogad ļoti vāji atspoguļojas mazumtirdzniecības rādītājos un turpmākā mazumtirdzniecības izaugsme, šķiet, būs ļoti piezemēta. To ietekmē vairāki faktori, ne tikai ekonomiskie, bet liela loma ir patērētāju noskaņojumam. Taču reizē tam ir grūti rast viennozīmīgu skaidrojumu. Noteikti sava loma ir Krievijas un citu NVS tūristu skaita un pirktspējas kritumam. Tie, pretēji Rietumvalstu tūristiem, izmantoja iespēju ne tikai apmeklēt Latviju, bet vienlaicīgi arī sparīgi iepirktos.
Tāpat noteiktos segmentos var saskatīt piesātinājuma pazīmes, piemēram, elektropreču tirdzniecības kritumā. Tādēļ lielāka aktivitāte būs vērojama līdz ar straujākām izmaiņām nekustamā īpašuma nozarē. Tikmēr turpinās stabils pieaugums tirdzniecībā pa internetu un pastu. Ļoti iespējams, ka šis iepirkšanās veids kļūst populārāks lielākā mērā, nekā to spēj uzskaitīt statistika. Ņemot vērā to, ka nosacījumi tēriņu kāpumam ir labvēlīgi, ir pamats prognozēt nelielu aktivitātes atgūšanos. Tomēr, visticamāk, ka mazumtirdzniecības apjomu kāpums ir ieslīdējis lēnas izaugsmes fāzē, ko nosaka piesardzība, kā dēļ pieaug uzkrājumi u.tml., demogrāfiskās izmaiņas un tas, ka mainās prioritātes patēriņā.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Patlaban mazumtirdzniecības nozares izaugsme bremzējas, neskatoties uz labajiem ekonomikas rādītājiem, norāda ekonomisti.

Mazumtirdzniecības nozarē atspoguļojas vairāki aspekti, un nākotnē visdrīzāk strauju izaugsmi nevar gaidīt.

Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem par jaunākajiem mazumtirdzniecības rādītājiem un prognozēm nākotnei!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 2,3 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 2,8 %.

2016. gada augustā salīdzinājumā ar 2015. gada augustu lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 23,7 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 21,1 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 9,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 7,9 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 4,9 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 3,0 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 2,5 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 0,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 3,4%

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums palielinājās par 2,1% un nepārtikas preču grupā – par 3,9%.

2016. gada maijā salīdzinājumā ar 2015. gada maiju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 19%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,1%), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 9,5%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,2%), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis

, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,8 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 1,6 %.

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar 2015. gada septembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 12,2 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 9,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 7,3 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 16,2 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,6 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3,9 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4,6 %.

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 15,5 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,2 %), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 11,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 4,2 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,8 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,3 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,6 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 6,1 %), kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 1,7 %),

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 4,6%

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,5 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 8,7 %.

Šajā novembrī salīdzinājumā ar pērno novembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 42,6 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 22,7 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,4 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,3 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 4,2 %), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 1,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,2 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 11,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 15,0%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 14,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 13,6 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 6,1%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,3 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,6%).

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,8 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,3 %) un autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 12,0 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 8,1%), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 5,6 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 2,7 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,3 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 29,8 %), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 7,2 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,7 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 5,4 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,0%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,0 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,5 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 13,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7 %.

CSP dati atklāj, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 23,7 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,8 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 14,0 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 9,5 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,0 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,2 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 6,2 %.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 0,8 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,6 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,1 %.

Nepārtikas preču grupā vislielākais apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 31,1 %), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 14,7 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,2 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,2 %), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 5,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 7,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,1%.

CSP norāda, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,9%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 18,8%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 16,2%), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 3,3%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,9%), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru