Kaut arī atsevišķu preču grupu cenas ir pieaugušas, kopējais cenu līmenis būtiski neaug, norāda ekonomisti.
Līdz gada beigām, visdrīzāk, strauju cenu pieaugumu nevar gaidīt, viņi prognozē.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri), palielinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,8 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm!
#1/4
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Patēriņa cenas septembrī mēneša laikā pieaugušas par 0.5%. Atlaižu sezonai beidzoties, dārgāks kļuvis apģērbs un apavi. To cenas pieaugušas par 5.3%, kas arī sniedza lielāko pienesumu cenu izaugsmē. Savu artavu devuši arī pārtikas produkti. Pārtika kļuvusi par 0.8% dārgāka, galvenokārt dārgākas gaļas (2.5%) un dārgāku piena produktu dēļ (1.4%).
Gada laikā patēriņa cenas pieaugušas par 0.6%, kas ir pozitīva ziņa pēc iepriekšējā mēneša vārgā rezultāta. Taču jāņem vērā arī tas, ka pērnajā septembrī naftas cenu ietekmē bija neraksturīgs cenu samazinājums. Arī gada griezumā pārtika balsta izaugsmi – cenas augušas par 1.9%. Tas daļēji ir likumsakarīgi, jo pasaules pārtikas cenu indekss jau divus mēnešus pēc kārtas sasniedzis augstāko vērtību pusotra gada laikā. Swedbank dati liecina, ka iedzīvotāju algu izaugsme trešajā ceturksnī gada laikā paātrinājusies, salīdzinot ar oficiālajiem datiem par otro ceturksni. Tas atspoguļojas pēdējo mēnešu pakalpojumu cenu izaugsmē 2.9% apmērā (gan septembrī, gan trešajā ceturksnī kopumā). Tāpat naftas cenas lēni virzās augšup, un negatīvais efekts no gada sākuma, lai gan joprojām spiež cenas uz leju, kļūst manāmi vārgāks.
Gaidāms, ka neliela inflācija saglabāsies līdz gada beigām, taču tā būtiski neatsvērs deflāciju šogad līdz šim – pirmajos deviņos mēnešos kopumā cenas samazinājušās par 0.3%. Swedbank prognozē, ka patēriņa cenas gadā kopumā paliks nemainīgas pret pērno gadu.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0,5%. Precēm tas palielinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,2 procentiem.
Septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, ko parasti nosaka apģērbu un apavu cenu pieaugums saistībā ar jaunās sezonas preču pārdošanu. Arī šogad septembrī apģērbu un apavu cenām bija lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 5,3%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem.
Vienlaikus septembrī cenas pieauga pārtikai - par 0,7%.Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pieaugums šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa palielināšanos par 0,2 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kāpumam gaļai un tās izstrādājumiem, olām un pienam. Pasaules pārtikas cenas septembrī pieauga par 2,9%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar ražošanas samazināšanos un pieprasījuma pieaugumu ES.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Septembrī pasaules naftas cenām vidēji mēneša laikā bija vērojams neliels pieaugums. Pēc cenu kāpuma mēneša sākumā, mēneša vidū tās samazinājās līdz 46 USD par barelu, bet mēneša beigās sasniedza 49 USD par barelu saistībā ar OPEC dalībvalstu sākotnējo vienošanos par naftas ieguves apjoma ierobežošanu.
Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam alkoholiskajiem dzērieniem, kas akciju ietekmē samazinājās par 1,8% un samazināja kopējo patēriņa cenu līmeni par 0,1 procentpunktu. Cenas septembrī samazinājās arī pakalpojumiem, kur straujākais kritums bija vērojams pasažieru transporta pakalpojumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2016. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 0,6%. Gada vidējā inflācija bija negatīva -0,2 procenti.
2016. gadā inflāciju turpinās ietekmēt pasaules naftas un pārtikas cenu dinamika. Pašlaik pasaules cenām ir vērojama stabilitāte un straujš to kāpums netiek prognozēts, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei.
#3/4
Nordea ekonomists Gints Belēvičs
Naftas cenu kritumam pamazām zaudējot savu ietekmi uz patēriņa cenām, Latvijā sāk parādīties arī pirmie šī gada vērā ņemamie inflācijas cipari. Jau kopš jūlija esam izrāvušies no deflācijas zonas, un pateicoties galvenokārt pārtikas produktu cenu kāpumam, kā arī dārgākiem veselības aprūpes, atpūtas un kultūras, kā arī sakaru pakalpojumiem, arī turpmākie šī gada mēneši aizritēs ar nelielu inflāciju, kas atsevišķos brīžos var pārsniegt 1% robežu.
Pēdējās divas nedēļas pasaules tirgū ir aizritējušas ar vērā ņemamu naftas cenu kāpumu, ko pamazām ieraudzīsim arī pieaugošās degvielas cenās Latvijā. Naftas cenas ir sasniegušas pēdējo četru mēnešu augstāko punktu pēc tam, kad tirgū nonāca ziņa par OPEC plānoto vienošanos samazināt naftas ieguves apjomus. Sagaidāms, ka arī dabasgāzes cena līdz ar to tuvākajā laikā kļūs augstāka.
#4/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Skaidrs, ka viļņveidīgajiem deflācijas uzplūdiem, kuri Latviju piemeklēja no 2013.gada, ir pienācis gals. Augustā cenas vēl gada griezumā bija nemainīgas, bet septembrī pieauga par 0.6%. Mēneša griezumā cenas septembrī auga par pusprocentu.
Preču cenas vēl ir deflācijas zonā, taču tā ir samazinājusies no 1.2% augustā līdz 0.3%. Pārtikas preču cenas gada griezumā augušas par 2%, tā ir lielākā inflācija šajā kategorijā kopš 2013.gada jūlija.
Savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz atkāpās no augusta 3.0%, bet tikai par 0.2 procentpunktiem.
Globālā izejvielu cenu deflācija ir noslēgusies. Pēdējais lielais cenu krituma vilnis notika periodā starp pērnā gada oktobri un šī gada janvāri. Kopējam izejvielu indeksam paliekot pašreizējā līmenī, jau šajā mēnesī izmaiņas gada griezumā kļūs pozitīvas. Ja vien naftu nesāks ražot no zila gaisa vai Latvijas un eirozonas ekonomika neievelsies šobrīd neprognozējamā krīzē, deflācija mūsu zemē neatgriezīsies vēl ļoti ilgi. Importa cenu izmaiņu iespējas samazināt izmaksas Latvijā ir gandrīz izsmeltas. Vietām varbūt vēl varēs izjust nelielu atbalsi apkures tarifos. Siltuma cena septembrī joprojām bija par 8.4% zemāka nekā pirms gada, bet tā vairs nav 16.7% deflācija, kas bija maijā. Degvielas cenu gada deflācija mēneša laikā samazinājusies gandrīz uz pusi, no 10.2% līdz 5.2%.
Savukārt notikumi Baltijas svaigpiena tirgū jau sāk strādāt pretējā virzienā. Kopš zemākā punkta vasarā cena ir ārkārtīgi strauji pieaugusi, par apmēram 50%, daži pārstrādātāji jau maksā gandrīz 30 santīmus par litru. Cenas veikalos tas līdz šim iespaidojis nedaudz, taču jau notiek sarunas starp ražotājiem un tirgotājiem par izmaiņām. Skaidrs, ka ietekme nebūs 1:1, bet izejvielas cena ir galvenā izmaksu komponente pārstrādātājiem, bez šaubām. Šāds izejvielu cenu kāpums var produktu ražotājcenas paaugstināt, ļoti orientējoši, par 25-30%, daļa no šī kāpuma savukārt būs redzama veikalu plauktos. Skaidrs, ka iepriekšējā svaigpiena cena nebija ilgtspējīga, pie tādas piena lopkopība nevar attīstīties, tā arī bija zemākā starp ES valstīm. Cenai bija jāaug, taču šķiet, ka izmaiņas paātrināja jaunu pārstrādes rūpnīcu atvēršana Kauņā un Polijas austrumos. Notikumus acīmredzami ietekmē pircēji no ārzemēm.
Septembrī vēl turpinājās piena un tā produkta cenu svārstības šaurā diapazonā, saglabājoties nelielai deflācijai gada griezumā. Taču jau oktobrī un jo īpaši novembrī piens var nonākt starp produktiem, kas cenu līmeni augšu virza visvairāk.