Ekonomisti: Rūpniecība turpinās uzlaboties 

Rūpniecības apjomu pieaugums priecē, taču nākotnē jāraugās ar piesardzību, prognozē ekonomisti, gan piebilstot, ka izaugsme visdrīzāk turpināsies.

Žanete Hāka, 03.4.2017
1/5

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Februārī apstrādes rūpniecības veikums saglabājies aptuveni iepriekšējā mēneša līmenī (+0.4%, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Tomēr, vērtējot šo rezultātu jāatceras, ka sasniegtais līmenis ir visai augsts, par ko liecina gada pieaugums (+4.6%).
Lai arī kopējais nozares sniegums nav būtiski mainījies, tomēr nozares iekšienē notikušas krasas pārmaiņas. Februārī negatīvi gada pieauguma tempi bijuši divās lielākajās nozarēs – pārtikas (-4.2%) un kokrūpniecībā (-1.0%). Abos gadījumos to daļēji rada bāze efekts, proti, 2016. gada februārī abās nozarēs vērojami strauji izlaides pieaugumi. Vājo rezultātu minētajās nozarēs kompensē strauja izaugsme citās nozarēs – datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā (34.8%), iekārtu un mehānismu ražošana (+15.7%), automobiļu un piekabju ražošana (+17.4%). Arī ķīmiskajā rūpniecībā (+24.7%) un apģērbu ražošanā (+13.9%) šis ir bijis ļoti spēcīgs mēnesis.
Šis mēnesis neiezīmē pagrieziena punktu nozares attīstībā. Mēnešu griezumā dažādu nozaru svārstīgums var būt visai liels. Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos izaugsmi virzīs ierastās nozares.
Februāris padevies labs arī enerģētikai, ko noteica būtisks saražotās elektroenerģijas pieaugums koģenerācijas stacijās. Operatīvie dati liecina, ka martā rezultāti būs vēl labāki.
Tāpēc jau puslīdz droši var teikt, ka enerģētikai būs relatīvi liels un pozitīvs pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē 2017. gada 1. ceturksnī.
Gada sākumā pieprasījuma puses faktori apstrādes rūpniecības nozarei izskatās cerīgi. Gan vietējie, gan ārējās tirdzniecības partnervalstu noskaņojuma rādītāji ir augstā līmenī. Šogad vajadzētu stiprināties arī iekšējam pieprasījumam, tas varētu notikt uz spēcīgākas būvniecības nozares rēķina (vismaz tām nozarēm, kas saistītas ar būvniecību – metālapstrāde, būvmateriāli, ieguves rūpniecība, mazākā mērā – kokrūpniecība). Līdz ar to sagaidāms, ka vismaz pieprasījuma puse ir labvēlīga tālākai nozares attīstībai.
Mazāka skaidrība rūpniecībā ir ar piedāvājuma pusi. Spriežot pēc nefinanšu investīciju statistikas, 2016. gadā nozarē veikto investīciju apjoms bija zemākais pēckrīzes periodā. Salīdzinājumā ar 2015. gadu nefinanšu investīciju apjoms nozarē samazinājās par 27.1%. Tas daļēji saistāms ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma pieejamībā. Uzņēmēji apzinoties, ka tuvākajā laikā būs pieejami vērienīgi ES struktūrfondu līdzekļi, atliek jau ieplānotos investīciju projektus. Tomēr tas nav vienīgais iemesls.
Investīciju aktivitāti kavē arī nenoteiktība, kas pēdējos gados dominējusi ārējā vidē (Krievijas sankcijas un ekonomikas lejupslīde, Brexit, ASV vēlēšanas un turpmākā politika u.c.). Tas uz eksportu vērstiem uzņēmējiem apgrūtina plānošanas iespējas. Iepriekšējos gados neskaidrie nodokļu politikas uzstādījumi arī nav veicinājuši investīciju aktivitāti. Bet energointensīvo rūpniecības nozaru uzņēmēji gaidīja risinājumus saistībā ar augstajiem energotarifiem.
2016. gads apstrādes rūpniecības nozarei izvērtās ļoti labs. Pat par spīti pieprasījuma puses vājumam nozares izaugsme bija ļoti spēcīga. Varētu šķist, ka vājā investēšanas aktivitāte var radīt problēmas gadījumā, ja pieprasījuma puses vilkme būtiski atjaunojas. To nevar pilnībā izslēgt, bet situācija ir krasi atšķirīga nozaru un uzņēmumu griezumā.
Ir virkne uzņēmumu, kam nav problēmu kāpināt izlaidi, jo iepriekšējos gados veiktās investīcijas paredzēja jaudu rezervi. To apliecina arī Eiropas Komisijas apkopotie ražošanas jaudu noslodzes dati, lai arī ražošanas jaudu noslodze vēsturiskā kontekstā ir augstā līmenī, tā būtiski atpaliek no citu valstu rādītājiem.
Neskatoties uz to, ka kopējais nefinanšu investīciju apjoms 2016. gadā mazinājās, pēdējā pusgada laikā Latvijā ir atklātas virkne rūpnīcu, piemēram, plastmasas izstrādājumu rūpnīca Ventspilī, apģērba ražotne Tukumā, auzu pārstrādes rūpnīca Dobelē, elektronikas ražotne Ventspilī, vairākas rūpnīcas/cehi kokrūpniecībā u.c. Tām visām būs pozitīva ietekme gan uz kopējo ražošanas jaudu, gan uz izlaidi 2017. gadā. Attiecīgi šobrīd nav spēcīgu signālu tam, ka piedāvājuma puse varētu bremzēt nozares tālāku kāpumu. Tomēr investīciju aktivitātes atjaunošanās ir vitāli nepieciešama tam, lai arī vidējā termiņā apstrādes rūpniecības nozare varētu uzrādīt līdzšinējos izaugsmes tempus. 

Publicitātes foto

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 4,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 28,4 % (palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem).

Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm! 

Tevi varētu interesēt

Rīgas modes nedēļa norisinājās no 28. marta līdz 1. aprīlim, pulcējot labākos...

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē ir izveidots implantoloģijas inovāciju centrs; notiek...

Martā akciju tirgos izdevies nopelnīt 61% investoru, kaut arī Snapchat īpašnieka IPO...

Līdz ar gāzes tirgus atvēršanu straujas izmaiņas piedāvāto produktu vai piegādes nosacījumu...

Pirmā auto iegāde ir notikums, ko daudzi droši vien rakstītu ar lielo...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Vienā no Sanktpēterburgas metro stacijām pirmdien noticis sprādziens, kurā nogalināti vismaz 11...

Finanšu ministrija (FM) darba grupā apspriedīs Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu...

Nekustamā īpašuma komplekss Saliena pēdējos gadus attīstījis vairākus konceptus vietējam...

Aktrise un uzņēmuma Goop vadītāja Gvineta Paltrova meklē jaunu mājokli, raksta Business...

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā pieaugušas par 6%, un otro nedēļu pēc...

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc...

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi trešo no 20 pasūtītajām Bombardier CS300 lidmašīnām,...

Tirgū atgriezušās Alūksnes olas – kādreizējā SIA Vistako pārtapusi par SIA Alūksnes...

No 3. aprīļa Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora pienākumus pilda Māris...

Piena produktu ražotājs a/s Smiltenes piens pagājušo gadu pabeidzis ar 16,6 miljonu...