Jaunākais izdevums

«Tirgotājiem nevajadzētu kļūt eiforiskiem, jo paradīze viņus negaida,» brīdina Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda, ka mājsaimniecību vērtējumi par savu finansiālo situāciju nākamo 12 mēnešu laikā un bezdarba risku ir optimistiskāki par vēsturiski vidējiem. Taču gatavība veikt lielus pirkumus ir zemāka par vēsturiski vidējo. «Tieši šis elements visspēcīgāk virza tirdzniecības apgrozījuma svārstības, jo ikdienas preces tiek pirktas jebkurā gadījumā. Gan dzīves pieredze, gan noskaņojuma mērījumi rāda, ka šobrīd vēl svarīgāka par patēriņu cilvēkiem ir uzkrājumu palielināšana. Sabiedrībai novecojot, tā pamazām pārslēdzas risku samazināšanas prioritātes režīmā,» skaidro ekonomists.

Viņš gan piebilst, ka mazumtirgotāji arī «neslimo» ar pārmērīgu optimismu - viņu noskaņojums, lai arī pozitīvā līmenī, pēdējos septiņus mēnešus ir nedaudz zem vēsturiski vidējā. Turklāt tirgotāji nākamgad var saskarties ar īpaši stipru spiedienu palielināt algas, vismaz valsts centrālajā daļā, kur notiek vairāk nekā puse kopējās ekonomiskās aktivitātes.

P. Strautiņš arī norāda, ka patērētāju noskaņojums turas virs vēsturiski vidējā un pēdējo sešu mēnešu laikā nav nozīmīgi mainījies. «Varētu cerēt, ka nākamgad tas turpinās uzlaboties, jo samazinās bezdarba līmenis, turklāt aizvadītā gada laikā izmaiņu temps pakāpeniski paātrinājies. Tieši darba zaudēšanas riska uztvere īpaši spēcīgi ietekmē vēlmi tērēt naudu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Delfi iegādājas Biļešu paradīzi

Lelde Petrāne, 05.06.2019

(No kreisās) Jānis Daube («Biļešu paradīze» līdzdibinātājs), Mari-Līsa Rītsalu («Ekspress Grupp» izpilddirektore), Ēriks Naļivaiko («Biļešu paradīze» līdzdibinātājs), Signe Kukina («Ekspress Grupp» finanšu direktore), Konstantīns Kuzikovs (Delfi.lv izpilddirektors).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Biļešu paradīze», kas nodrošina iespēju iegādāties internetā biļetes uz dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, pagājušajā gadā strādājusi ar 1,664 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 2,9% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka tā ieņēmumi no preču realizācijas veidoja 998 tūkstošus eiro, bet ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas - 666 tūkstošus eiro.

SIA «Biļešu paradīze» 2017.gada pārskatā, kas pieejams «Lursoft», norāda, ka apgrozījuma pieaugums saistīts ar ekonomikas izaugsmi valstī - cilvēki var atļauties tērēt vairāk līdzekļus dažādiem izklaides pasākumiem.

Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 251 tūkstotis eiro, kas bija par 34,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Peļņas sarukums saistīts ar likumdošanas izmaiņām, sacīts SIA «Biļešu paradīze» gada pārskatā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma interneta veikals pārvietots uz modernāku tehnoloģisko platformu, kā arī tas ieviesis dāvanu karšu atprečošanu internetā un elektronisko dāvanu karšu pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Grupas Labvēlīgais tips mūziķis Lūsis atstājis Biļešu paradīzes valdi

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Labvēlīgais tips» mūziķis Ģirts Lūsis atstājis valdes locekļa amatu SIA «Biļešu paradīze», kas nodrošina iespēju iegādāties internetā biļetes uz dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ģirts Lūsis pievienojās SIA «Biļešu paradīze» valdei šī gada 25.maijā, taču 21.novembrī komercreģistrā ierakstīta viņa atbrīvošana no valdes locekļa amata.

Uzņēmuma valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko un Jānis Daube.

SIA «Biļešu paradīze» reģistrēta 1998.gadā. Tās pamatkapitāls ir 37 500 eiro, uzņēmuma īpašnieki ir piecas privātpersonas un viens uzņēmums.

SIA «Biļešu paradīze» 2017.gadā strādājusi ar 1,664 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 251 tūkstotis eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja septiņus darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 594 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA, 06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šodien tika skatīta Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) prasība pret SIA «Biļešu paradīze» (BP) par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu, tirgojot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļetes.

Tiesas sēdes laikā SIA «Biļešu paradīze» iesniedza pretprasību, par kuras pieņemšanu tiesa lems 10 dienu laikā.

LNKC direktore Signe Pujāte uzver, ka, «iekasējot papildu maksu par Dziesmu un deju svētku biļetēm, «Biļešu paradīze» pārkāpa ar Latvijas Nacionālo kultūras centru noslēgtā līguma nosacījumus. LNKC iestājas par to, ka no svētku apmeklētājiem nepamatoti iekasētā nauda - kopā vairāk nekā 76,5 tūkstoši eiro - ir jāatgriež atpakaļ pircējiem. Tieši tāpēc arī LNKC vērsās tiesā pret «Biļešu paradīzi»».

«Detalizētāk varēsim komentēt tad, kad būsim iepazinušies ar iesniegto pretprasību, taču jau tagad varam teikt, ka starp LNKC un BP noslēgtais līgums ļoti skaidri definēja, ka biļešu pārdevējs nekādus papildu maksājumus no svētku biļešu pircējiem iekasēt nedrīkst,» skaidro LNKC advokāte Anete Bergmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes, tomēr jārisina nodarbinātības un porduktivitātes problēmas, pirmdien ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) sasauktā seminārā norādīja eksperti.

Ašeradens šodien Ekonomikas ministrijā (EM) uzaicināja pārstāvjus no valsts iestādēm, komercbankām un uzņēmēju organizācijām, lai pārspriestu iepriekš publiskajā telpā izskanējušos brīdinājumus par to, ka patlaban vērojamas «ekonomikas pārkaršanas» pazīmes.

«Patlaban situācija atšķiras no tās, kāda bija 2007.gadā, tāpēc neredzam «ekonomikas pārkaršanas» risku. Toties redzam, ka ekonomika var sabremzēties un neattīstīties, ja produktivitāte neaugs līdzi darba algas pieaugumam,» sacīja ministrs.

EM pārstāvis Jānis Salmiņš informēja, ka patlaban ekonomika aug labāk nekā iepriekšējos četros gados, tomēr Latvija ir tālu no «ekonomikas pārkaršanas» draudiem, par ko liecina virkne makroekonomikas rādītāju, piemēram, valsts budžets ir sabalansēts, valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poliete Kinga Pavlovska (Kinga Pawlowska) ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, pasniedz jogu un ražo kosmētiku Be.Loved

Pirmie pāris gadi bijuši grūti, jo viņa nezināja latviešu valodu, taču tagad Kinga runā brīvi un jūtas labi. «Kad atbraucu, runāju tikai angliski, tomēr Latvijā visi runā angliski un bija saprotoši, ka es nerunāju latviski. Man šeit ļoti patīk, man Latvijā patīk viss! Es novērtēju to, ka šeit cilvēki ir individuālisti un cits citam dod daudz personiskās telpas. Polijā visi bieži vien ir kā viena liela, liela ģimene, līdzīgi kā itāļi. Te tā nav, un man tas patīk,» viņa saka. Cilvēki Latvijā par daudz ko mēdz sūdzēties, bet Kinga vēlētos, lai viņi saprot un notic, ka situācija ir pārsvarā labvēlīga. Kinga ir darbojusies uzņēmējdarbībā arī Polijā un uzskata, ka birokrātija Latvijā ir krietni mazāka. «Latvijā ir paradīze! Lai gan tagad man palīdz ar grāmatvedību, sākumā es pati varēju tikt ar to galā. Polijā tas nebūtu iespējams,» viņa apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Vēju paradīzes saimnieks: Atpūtnieks vairs nav impulsīvs

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valts Videnieks Pāvilostā nonāca kā jau daudzi rīdzinieki – sava vaļasprieka vindsērfinga dēļ.

Šī Kurzemes mazpilsēta ir viena no labākajām vietām Latvijā, kur nodarboties ar vindsērfingu. Tolaik Valts strādāja lielā, starptautiskā uzņēmumā Telia, 30 reizes gadā devās komandējumos. Sāka domāt, kā varētu pavadīt vairāk laika Pāvilostā, atvēra viesnīcu Vēju paradīze un beigu beigās secināja, ka jādzīvo šeit pastāvīgi.

Laivas stāv šķūnī

Uzņēmējdarbību Pāvilostā Valts sāka attīstīt 2002. gadā. Pēc Vēju paradīzes atvēra kafejnīcu Laiva, nodarbojās ar koka elektrolaivu būvi, vizināja ar tām tūristus, īrēja. Atpūtniekiem piedāvājums ļoti patika, taču pasākums ir ļoti sezonāls un vajadzīgi meistari, lai peldlīdzekli katru gadu sagatavotu darbam, un cilvēks, kas veiktu izbraucienus. Darbinieku resursa trūkuma dēļ tagad šajā virzienā vairs nestrādā un laivas stāv šķūnī. Tiesa, arī viesnīcas un kafejnīcas darbs ir ļoti sezonāls. Sākumā mēģināts strādāt visu gadu, tagad to vairs nedara. Ziemā štatu sarakstā paliek divi cilvēki, vasarā ir 15–20 darbinieku. «Jāsavāc kodols, kas katru gadu atgriežas, pārējos meklējam no jauna,» pieredzē dalās Valts. Pārsvarā darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, jo nodrošināt dzīvesvietu būtu sarežģīti. Sezonālam darbam atsaucīgi ir vecāko klašu skolēni, studenti, pedagogi, kam vasarā garais atvaļinājums. Vēl darbinieku vidū ir cilvēki, kas ziemā strādā ārzemēs un vasarā atgriežas Latvijā. Vēju paradīzē ir maiņu darbs, un vismaz pusi laika iespējams pavadīt mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai autoražotājs Tesla ir 150 miljardus ASV dolāru vērts?

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus tirgotājus un pircējus satrauc mazie sunīši, kurus īpašnieki ņem līdzi, veikalos pērkot pārtiku, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

«Ne vienmēr tirgotāji spēj laikus pamanīt šos mazos dzīvniekus un aicināt ar tiem veikalā neienākt, kā to paredz prasības. Rezultātā no suņiem rodas piesārņojums, kas rada risku pārtikai pārējiem pircējiem. Tirgotāji aicina suņu īpašniekus cienīt līdzpilsoņus un neiet iepirkties kopā ar mājdzīvniekiem,» sacīja Danusēvičs.

Šodien notika ikgadējā LTA un Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) tikšanās. Tās gaitā PVD Pārtikas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova informēja par aktualitātēm pārtikas izplatīšanas uzraudzības jomā un atbildēja uz uzņēmēju - tirgotāju un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, jautājumiem.

Marčenkova informēja, ka valsts beidzot pieņēmusi saprātīgus noteikumus attiecībā uz medicīniskajām pārbaudēm pārtikas apritē strādājošajiem. Turpmāk pārbaude veicama tikai pie sava ģimenes ārsta pirms darba uzsākšanas. Par atkārtotām pārbaudēm lemj darba devējs, novērtējot darbinieka veselības stāvokli vai atkarībā no sarežģītības veicamajā darbā ar pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas festivālu laiks, tāpēc biznesa portāls db.lv vēlējas noskaidrot, cik tirgotājiem un ēdinātājiem var izmaksāt piedalīšanās divu lielāko Latvijas mūzikas festivālu «Summer Sound» un «Positivus» tirdziņos.

Vasaras mūzikas un kultūras festivāla «Positivus» pārstāve portālu db.lv informēja, ka pasākuma organizatori katru gadu saņem daudz pieteikumu ar interesi tirgoties festivāla teritorijā, tomēr organizatori rūpīgi atlasot izvērtē katru pieteikumu un izvēlas tos, kas piestāv festivālam.

Vēl viens no kritērijiem ir tas, lai festivālā būtu pieejams iespējami plašs sortiments. Būtiska ir arī uzņēmēju reputācija, jo, kā paskaidro festivāla pārstāve, organizatoriem ir svarīgi, lai festivāla viesi saņemtu kvalitatīvu servisu.

«Positivus» festivālā uzņēmēji var pieteikties divās kategorijās - ēdināšanai un smukumlietu tirdziņā. Ēdināšanas zonas ir dažādas, kas nodrošina iespēju piedalīties kā lielam ēdinātājam, tā arī mājražotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lietotu automašīnu kārotājus mudina nepirkt «kaķi maisā»

Rūta Lapiņa, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu automašīnu pircējus aicina aizstāvēt savas tiesības, un iegādāties drošus un legālus transportlīdzekļus, ceturtdien, atklājot sabiedrības informēšanas kampaņu, norādīja jomas eksperti.

Kampaņas mērķis ir ierobežot nelegālu tirdzniecību ar Latvijā ievestām automašīnām. Pēc Auto asociācijas aplēsēm ik dienu aptuveni 70 Latvijas iedzīvotāji ārzemēs iegādājas lietotu automašīnu savām vajadzībām. Patiesībā nereti pat pašiem nenojaušot, pircēji iesaistās tirgotāju shēmās iegādājoties automašīnu Latvijā, un parakstot fiktīvus pirkuma līgumus ar it kā ārvalstīs reģistrētām kompānijām.

Lai informētu sabiedrību, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Auto asociācija ir uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa atzina, ka lietotu automašīnu tirdzniecība ir ļoti sasāpējis jautājums ne tikai attiecībā uz nodokļu nomaksu, bet arī no patērētāju tiesību viedokļa. «Sūdzību šajā jomā nav pārāk daudz, bet kad ir, pircējam nav dokumentu par šo darījumu un nav iespējams pierādīt ne darījumu, ne identificēt atbildīgo personu, tādējādi pircējam zaudējot savas patērētāja tiesības,» sacīja Vītoliņa. PTAC veicis pārbaudes 30 lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, konstatējot pārkāpumus 70% no tām. Tirgotājam ir jāsniedz informācija par konkrēto automašīnu, ko tirgotāji ne vienmēr ievērojot, tostarp nelabprāt atklāj pat automašīnas pārdošanas cenu, izlaiduma gadu, odometra rādījumus u.c. Tāpat ne vienmēr tiek atļauts veikt testa braucienu. «Tirdzniecība notiek ļoti īpatnēji,» viņa piebilda un vienlaikus kliedēja maldīgo uzskatu, ka lietotai automašīnai nav garantija – pārdevējam tā ir jādod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējs: Imantas tirgū zem Latvijas karoga poļu kartupeļus un beļģu gaļu netirgo

Monta Glumane, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikali, kas tirdzniecības centros joprojām būs atvērti arī brīvdienās

Lelde Petrāne, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 vīrusa izplatības risku, ierobežojot cilvēku uzturēšanos publiskās vietās, valdība 24. martā veica grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, var darboties tikai atsevišķi veikali.

Tie ir: pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, būvniecības veikali un dārzkopības preču veikali.

Līdz ar to no šīs nedēļas uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku ir noteikts tirdzniecības centru darbības ierobežojums, paredzot, ka brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un svētkus dienās tirdzniecības centros darbojas tikai tādas tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, higiēnas un saimniecības preces, kā arī būvniecības un dārzkopības preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atcelts ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", no š.g. 12. maija tiek atcelts darbības ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, kas tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanai.

"Sekojot epidemiologu rekomendācijām, fiziskā distancēšanās un higiēnas prasību strikta ievērošana joprojām mums visiem jāievēro. Tāpēc aicinu gan pircējus, gan tirgotājus arī turpmāk rūpīgi ievērot 2 metru distanci un visus citus valdības noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus. Jo īpaši aicinu iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem, iepirkšanos veikt pēc iespējas retāk un laikā, kad veikalos ir mazāk cilvēku; kā arī būt atbildīgiem un neapmeklēt veikalu, ja parādījušās jebkādas elpceļu infekcijas pazīmes," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Tirdzniecības centru darbības ierobežojuma brīvdienās un svētku dienās atcelšana veicinās iekšējo patēriņu," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru