Ilustratīvs foto

Foto: LETA

Eksperiments: Kurš vēlas būt krāvējs? 

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Db.lv, 2019. gada 25. janvāris plkst. 9:55

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Neuztraucieties, šāda situācija bija pirms deviņiem gadiem. Ekonomikas krīze, kas bija ne tikai Latvijā, bet pasaulē, vēl nav beigusies. Mūsu valsti tā ietekmēja visvairāk. Saskaņā ar statistiku, 2009.gadā IKP saruka par 17,8%, kas bija vissliktākais IKP izmaiņu rādītājs visā pasaulē. Tajā gadā bezdarba līmenis pieauga vairāk nekā divas reizes – no 7% līdz 16%. Tajā laikā Latvija gatavojās defoltam. Katrā ziņā nebija tas labākais laiks. Pēc tam mēs atguvāmies. It kā.

Lielākā daļa – krievvalodīgie

Nupat es šo eksperimentu atkārtoju. Tas pats portāls ss.lv, kas tagad ir pārvērties par ss.com. Tāds pats sludinājums divās valodās par krāvēja vakanci. Pirmās stundas laikā saņēmu piecus epastus. Diennakts laikā manam sludinājumam bija vairāk nekā 700 skatījumu, bet epastā saņēmu 29 pieteikumus (atgādināšu, ka pirms deviņiem gadiem to bija 1400). Lielākā daļa darba meklētāju bija krievvalodīgie. Taisnība, tas var būt tādēļ, ka sludinājums rakstīts krievu valodā, un apakšā tulkots latviešu valodā (taču viss tāpat kā pirms deviņiem gadiem). Darba meklētāju vecums – 30 vai 50+.

Aplūkojot CV, es vairs neredzu cilvēkus ar augstāko izglītību un pieredzi augstos amatos, kā tas bija pirms deviņiem gadiem (ar vienu izņēmumu). Taču parādījušies cilvēki, kuru pēdējā darbavieta ir ārvalstis. Kādu iemeslu dēļ cilvēki ir atgriezušies Latvijā. Es nedomāju, ka tas ir saistīts ar valsts remigrācijas kampaņu. Diemžēl.

Pēc pieteikumu izskatīšanas ar pārliecību varu teikt tikai vienu: cilvēki aizvien nemāk rakstīt CV. Kaut kas ir par daudz. Kāds vienkārši atsūtījis savu fotogrāfiju un tālruņa numuru, daži latvieši uzrakstījuši pieteikumu krievu valodā. Kādos tik formātos nesaņēmu CV – pdf, jpg, doc, docx, bmp. Vēstules krievu, latviešu un pat angļu valodā. Vairākās vēstulēs pieteikuma iesniedzēji norādīja minimālās algas apmēru, par kuru viņi vēlas strādāt – summas svārstījās no 600 līdz 800 eiro uz rokas mēnesī. Viens epasts bija ar personāla kompānijas CV Online logo. Tas arī bija tikpat bezjēdzīgs kā lielākā daļa.

Arī bankas darbinieks vēlas būt krāvējs

Dažas vēstules gribētu aplūkot sīkāk. Bija kāds CV, kurā cilvēks detalizēti aprakstīja savus pienākumus katrā bijušajā darba vietā, norādīja darba algu, novērtēja savu apmierinātību ar to un paskaidroja, kāpēc beidzis darba attiecības ar šo uzņēmumu. Vienai no brīvās formas vēstulēm, kā es to nodēvētu, bija tīri lietišķs raksturs. Tajā īsi uzskaitītas prasmes, norādīts minimālais atalgojuma apmērs – četrdesmit eiro dienā uz rokas, samaksa tiek veikta katru dienu, un brīvdienās samaksa jāpalielina par desmit eiro dienā, kas tiek maksāts pirms darba uzsākšanas.

Bija arī vēstule, kas mani pārsteidza. Jā, tā arī notiek. Pirmkārt, tā bija angļu valodā. Otrkārt, pieteikuma iesniedzējam bija augstākā izglītība. Un ne parasta. Cilvēks bija absolvējis RISEBA. Vēl viņš pabeidzis Roterdamas Erasmus universitāti. Abās augstskolās viņš studējis ekonomiku. Bet tas vēl nav viss. Personai bija plašs dažādu papildu kursu saraksts. Tajā ietilpa Gētes institūta vietējā filiāle un apmācības Francijā. Tāpat saskaņā ar CV sniegto informāciju, persona labi pārvalda krievu, latviešu, angļu, vācu, franču un dāņu valodu. Personai ir ļoti laba darba pieredze, tostarp, banku jomā. Atgādināšu, ka viņš CV atsūtījis, piesakoties uz krāvēja vakanci.

Bizness no gaisa ss.com

Stundu pēc sludinājuma ievietošanas es saņemu brīdinājuma vēstuli no ss.com administrācijas. Brīdinājumā teikts, ka mana reklāma pārkāpj noteiktas ētikas normas un tajā norādīta neprecīza informācija. Tādēļ sludinājums var tikt izdzēsts. Kādas ētiskas normas mana sludinājuma teksts var pārkāpt, tā arī palika mīkla līdz pat šim laikam, bet administrācija nevar pārbaudīt informācijas patiesumu un precizitāti. Piebildīšu, ka sludinājuma cena ir 4,3 eiro. Vēl 10 centi jāmaksā, lai vienkārši reģistrētos šajā vietnē. Tikai reģistrēties! Neatkarīgi no tā, vai publicēsiet sludinājumu vai nē. Laba pieeja. Bizness. No gaisa. Un jūsu sludinājumu pēc tam, kad esat par to samaksājis, neskaidru iemeslu dēļ var vienkārši izdzēst.

Domāju, visiem vēl ir atmiņā notikums pirms diviem gadiem, kad pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas ss.lv portāls tika bloķēts. Tas gandrīz tika apsūdzēts līdzdalībā dažādās shēmās, kas veidotas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Valsts nesaņemto nodokļu summas bija dažādas – no 20 līdz 100 miljoniem gadā. Manuprāt, šim konfliktam sekoja visa valsts. Tas noslēdzās ar «miera līgumu» starp nodokļu institūciju un portāla īpašniekiem. Taču tagad mēs par to nerunājam. Bet mani interesē, lūk, kas. Kas notiek ar to daudzumu sūdzību, ko saņem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par apmaksāto reklāmu dzēšanu, par portāla administrācijas attieksmi, kuru dēļ ss.lv uz laiku slēdza (sākotnēji tika teikts, ka bloķēšanas iemesls ir tieši viņi, bet pēc tam mainīja iemeslu uz nelegālo auto tirgu)?

Interneta dzīlēs es atradu tikai vienu sodu, kas saistīts ar manu interesējošo jautājumu – PTAC ss.lv uzņēmumiem piemēroja 30 tūkstošu eiro sodu par negodīgu komercpraksi. 30 tūkstošus eiro. Vai esat redzējuši ss.lv saistīto uzņēmumu apgrozījumu? Neredzējāt? Labi, tad rēķiniet. Viena reklāma, kā jau reiz teicu, rubrikā «Meklēju» maksā 4,3 eiro. Katru dienu tajā tiek publicēti aptuveni 500 sludinājumu. Un tas ir tikai vienā kategorijā. Šis sods ir smieklīgs. Tomēr atgriežoties pie brīdinājuma vēstules, ko saņēmu no ss.com administrācijas. Mans sludinājums netika izdzēsts un nekur nepazuda, taču nepatīkama sajūta palika.

Likums ierēdņa iztēlē

Ja skatāties uz vakanču sludinājumiem, rodas sajūta, ka visi uzņēmumi, neatkarīgi no to darbības veida, piedāvā ļoti interesantu un dinamisku darbu draudzīgā komandā ar labiem nosacījumiem un konkurētspējīgu atalgojumu. Un uzreiz nemaz nevar saprast, vai priecāties par valsti vai bēdāties par tukšu frāžu kopumu. Lielākā daļa sludinājumu ir kā kopēti, tie nepiesaista un neieinteresē potenciālo darbinieku. Lai neizceltos, es publicēju tāda paša veida sludinājumu. Vēl viens aspekts, kuram vēlos pievērst uzmanību. Neskatoties uz to, ka likums nosaka darba devējam sludinājumā norādīt aptuveno darba samaksu (vismaz diapazonu), praktiski neviens to neievēro (vismaz portālā ss.com) un neviens šo faktu nekontrolē. Tāpat kā citās jomās, arī šeit likums pastāv tikai uz papīra un ierēdņa iztēlē.

Paēdušais neēdušo nesaprot

Salīdzinot jaunāko eksperimentu ar to, ko veicu pirms deviņiem gadiem, skaitļi ievērojami atšķiras. Gan skaitļi pēc skatījumu skaita, gan pēc saņemto epasta vēstuļu skaita. Varbūt situācija nodarbinātībā ir uzlabojusies? Un kopumā ar iedzīvotāju labklājību viss ir kārtībā?

Latvija vēl nekad nav bijusi tik labā situācijā kā tagad. Mūsu ekonomika ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām reģionā. IKP pieaug, palielinās arī iedzīvotāju ienākumu līmenis. Tā pērnā gada nogalē paziņoja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Arī Eurostat dati liecina ko līdzīgu. Latvijas iedzīvotāji dzīvo līdzīgi kā treknajos gados, sacīja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Tajā pašā laikā vietējais darbspējīgā vecuma cilvēks uzstāj, ka darbu dienas laikā ar uguni neatrast, žēlojas par zemu darba samaksu un krāmē somas aizbraukšanai. Savukārt darba devēji sūdzas, ka nepietiek darba roku, lūdz sūtīt papildspēkus, ievest imigrantus. Baltijas pētījumu centrs Re:Baltica pirms gada publicējis pētījumu, ka Latvijā līdz 2022.gadam būs nepieciešami 35 tūkstoši jaunu darbinieku, citādi ekonomikas izaugsme apstāsies, un valdība jau pirms kāda laika izveidoja to profesiju sarakstu, kuru pārstāvju iebraukšanai jānodrošina labvēlīgi apstākļi. Viss ir kā iepriekš – paēdušais nesaprot izsalkušo, tēvi – bērnus.

Labi skaitļi un spilgtas prognozes

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, bezdarbs decembrī sasniedza 6,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada beigās. Latvijas banku ekonomisti pieļauj, ka šis skaitlis turpinās samazināties. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka reģistrētais bezdarbs šajā gadā sasniegs aptuveni 5,5%, bet Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna uzskata, ka darba tirgus turpinās uzkarst un darba ņēmēju trūkums lielākajā daļā nozaru būs aizvien izteiktāks. «Bezdarba līmenis jau ir vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un turpinās samazināties, 2019.gadā vidēji sasniedzot aptuveni 7%,» viņa paredz. SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka 2018.gada trešajā ceturksnī darba meklētāju skaits saruka līdz 7%, bet nodarbinātība sasniedza augstāko līmeni vēsturē – 65,3%.

Ekonomikas ministrija ziņo, ka darba meklētāju skaits, salīdzinot ar 2018.gadu, šajā gadā samazināsies par gandrīz 7000 – vidēji līdz 67 000. Šogad pieprasījuma faktori aizvien būs svarīgs iemesls bezdarba samazinājumam – pieaugs darbavietu skaits, bet saasināsies darbinieku deficīta problēma.

Rezultāti bez secinājumiem

Apkopojot eksperimenta rezultātus, teikšu tā: skaidrs, ka pieprasījums pēc nekvalificēta darbaspēka galvaspilsētā nav ideāls valsts ekonomiskās situācijas rādītājs, taču tomēr.... Salīdzinot mēs redzam, ka cilvēki mazāk atsaucas vakancēm ss.com nekā pirms deviņiem gadiem. Iespējams, to ietekmējusi sociālo tīklu attīstība, piemēram, Facebook, kur izveidots vairāk grupu darba sludinājumiem, arī darba sludinājumu portālu skaits ir pieaudzis. Kaut gan man ss.com nav tikai viens no portāliem. Tas pilda nopietnu sabiedrisku funkciju un neviens to pagaidām nespēj aizstāt. Iespējams, situācija darbaspēka jomā ir kļuvusi labāka. Iespējams, ir arī kas cits – cilvēki ir izmisuši, noguruši, sūtot neskaitāmus CV, uz kuriem nesaņem nekādu atbildi (starp citu, Manabalss.lv portālā tika sākts vākt parakstus obligātai atgriezeniskai saitei no darba devēja, kas ielicis sludinājumu). Iespējams, ir samazinājies pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darba vietām. Daudz kas ir iespējams.

No vienas puses, kad redzu sludinājumus, kurā piedāvā darbu ar samaksu desmit eiro dienā, es saprotu, cik pie mums viss ir slikti. No otras puses, kad redzu, kā cilvēki strādā 14 stundas dienā katru dienu par nožēlojamu atalgojumu, kā manā iepriekšējā eksperimentā, es atkal redzu, ka mums viss ir slikti. No otras puses, kad mana pieredze liecina, ka pat ar zemu kvalifikāciju iespējams nopelnīt pieklājīgu naudas summu, man šķiet: nav nemaz tik slikti. Īsumā, viss ir vienkārši: tam, kuram ir labi, tas kliedz «labi», tam, kuram ir slikti, saka: «slikti». Vidējā darba samaksa nekvalificētam darbiniekam galvaspilsētā, saskaņā ar ss.lv ir izpēti, ir aptuveni 450 eiro uz rokas. Vairāk secinājumu nebūs, lai tos katrs izdara pats.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas
2019. gada 23. janvāris plkst. 11:04

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi,...

2019. gada 23. janvāris plkst. 7:45

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks...

2019. gada 22. janvāris plkst. 7:17

Lietuviešu dizainere, Viļņas Mākslas akadēmijas studente Karolīna Petraitīte izgudrojusi saistošu...

2019. gada 15. janvāris plkst. 9:37

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības...

2019. gada 15. janvāris plkst. 8:45

Šajā gadā darba devējiem nāksies cīnīties par darbiniekiem, un cīņa visdrīzāk pastiprināsies,...

2019. gada 11. janvāris plkst. 12:00

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi,...

2019. gada 11. janvāris plkst. 10:44

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums...

2019. gada 11. janvāris plkst. 8:23

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem...

2018. gada 19. decembris plkst. 7:30

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar...

2018. gada 17. decembris plkst. 17:18

Automobiļu tirgotāja SIA «Domenikss» valdes locekļa amatu atstājusi Ilze Zoltnere; atbilstošas...