Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Par šādu DAP ziņojumu biju šokēta, jo pirms īpašuma pirkšanas, iepazīstoties ar man pieejamo informāciju, fakts par dabas liegumu nekur netika minēts. Banka novērtēja zemi, vai tā ir atbilstoša cenai, Lauku atbalsta dienests (LAD), izskatot kartējumu, norādīja, ka uz šīs zemes nav biotopu un tur varēs strādāt. Tāpat arī pašvaldība neko neminēja par esošiem aprobežojumiem. Iepazinos arī ar zemesgrāmatas ierakstiem – nekādu aizliegumu, izņemot Lielupes tauvas joslu, Lielupes aizsargjoslu un ceļa servitūtu, nebija. Zemes robežu plānā no 2002. gada šī teritorija atzīmēta kā LIZ ar 17,97 ha aramzemi. Arī kadastra informācijā uz 2015. gada 14. aprīli par zemes vienību minēts, ka meliorēta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 19,26 ha, no tās aramzeme 17,97 ha. Kurā brīdī un kāpēc aramzeme ir tikusi pārveidota par palieņu pļavu, šīs būtiskās izmaiņas pat nefiksējot attiecīgajos reģistros, man tā arī neviens nespēja izskaidrot. Blakus esošie zemes gabali, arī Lielupes krastos, joprojām ir aramzeme.

Likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 34. panta 3. punktā teikts, ka normatīvajos aktos noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi aizsargājamās teritorijās atzīmējami zemes robežu plānos un ierakstāmi zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. Acīmredzot likumi uz visiem tomēr neattiecas.

Pēc lietas izskatīšanas tiku sodīta ar 800 EUR naudas sodu. Šo lēmumu pārsūdzēju, jo diemžēl es kā jaunā īpašniece nebiju informēta par šiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Sodu uz pusi samazināja, uzsverot, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. Saņēmu arī mutisku paskaidrojumu, ka valstij nav līdzekļu, lai visus īpašumu aprobežojumus ierakstītu zemesgrāmatā. Uz jautājumu, kādā veidā īpašnieki tiek iepazīstināti ar aprobežojumiem savās zemēs, saņēmu atbildi, ka īpašniekiem tiekot sūtītas vēstules, kā arī informācija pēc šo aprobežojumu izveides tiek publicēta vietējās avīzēs un Latvijas Vēstnesī, kā arī esot jāskatās datu bāzē Ozols. Tā kā šim īpašumam pa šiem gadiem vairākas reizes mainījušies īpašnieki, man informācijas par aprobežojumiem nebija.

Pēc tam centos noskaidrot, kas tad šajā īpašumā tik vērtīgs ir, kāpēc man 20 ha zeme ir jāatstāj neapstrādāta. Tāpēc pērn pati par saviem līdzekļiem pasūtīju ekspertīzi šim zālājam, kas arī nemaksāja maz. Eksperts, kas novērtēja lauku, uzsvēra – ja laukā nebūtu bijušas pāris žagaru kaudzes, tad putnu būtu par maz, lai teritorija atbilstu putniem vērtīgam zālājam. Pēc 2006. gadā izstrādātā dabas aizsardzības plāna šo teritoriju var pļaut tikai pēc 15. jūlija vai noganīt. Tā kā saimniecība nodarbojas tikai ar augkopības produkcijas audzēšanu, tad atliek tikai pļaušana, zāles savākšana un aizvešana.

Vēl būtiski – par spīti tam, ka zemei ir noteikti aprobežojumi, valsts nekādas kompensācijas nemaksā. Šādu zemju uzturēšana tiek uzlikta uz zemes īpašnieku pleciem. Man nākas maksāt kredītu – gan pamatsummu, gan procentus, nekustamā īpašuma nodokli, kas ir tāds pats kā pārējai blakus esošai lauksaimniecības zemei, kā arī izdevumus par lauka pļaušanu, zāles izvešanu. Iegādātais lauks nes tikai zaudējumus, kas jāsedz ar peļņu no citām saimniecības zemēm. Vienīgie maksājumi, ko saņemu, ir LAD platību maksājumi, kas nesedz izdevumus par pļaušanu, zāles presēšanu, aizvešanu no lauka, jo lauks atrodas samērā tālu no ceļiem un izvešana ir dārga. Pašlaik esmu kā ķīlniece. Pēc likuma valstij ir pirmpirkuma tiesības uz šādu zemi, tāpēc mutiskā sarunā ar DAP piedāvāju šo zemi iegādāties, jo man tā nes tikai zaudējumus, taču saņēmu atbildi, ka visticamāk valsts šo zemi neiegādāsies, jo nav tādu līdzekļu. Arī zemes fondu diez vai interesēs šāds īpašums. Arī zemniekus, kas nodarbojas ar lopkopību, īpašums neinteresē, jo šo zālāju (precīzāk gan būtu nezālāju) nedrīkst uzlabot, ne piesējot ar vērtīgāku zālāju sēklām, ne ecējot, lai iznīcinātu nezāles.

Pagājuši jau divi gadi, sarūgtinājums ir pierimis, jo saprotu, ka šīs sistēmas priekšā zemes īpašnieki visbiežāk ir bezspēcīgi. Vēlos arī uzsvērt, ka es nekādā ziņā neesmu pret dabas aizsardzību, nevēlos iznīcināt to, kas tiešām ir vērtīgs, esmu gatava to saglabāt, bet diemžēl šajā gadījumā īsti neredzu tam pamatojumu. Ja tiek izveidotas šādas teritorijas ar saimnieciskās darbības aprobežojumiem, tad šādai rīcībai jābūt pamatotai, kā arī šī aizsardzība nedrīkst būt uzlikta tikai uz zemes īpašnieku pleciem, piespiežot teritoriju uzturēt no privātiem ražošanas līdzekļiem. Lai to mainītu, aicinu arī citus parakstīties par Manabalss.lv iniciatīvu par zemes īpašnieku tiesībām saimniekot un strādāt savā zemē, lai nerastos situācija, kad zemes īpašnieki nav informēti par aprobežotām teritorijām savā zemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Precizēs lauksaimniecības zemes iegādes kārtību

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.martā, skatot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma par virkni priekšlikumu, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienestā.

Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem; neļaus to pirkt ārzemniekiem, ja tie pastāvīgi neuzturas Latvijā

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības zemes tirgū pēdējos gados pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā zemes cena ir kāpusi. Vienlaikus interese par zemes iegādi no lauksaimniekiem ir. Finanšu institūcija "ALTUM" informē, ka palīdz lauksaimniekiem iegādāties zemi, izsniedzot finansējumu vidēji 11-13 miljonu eiro apmērā gadā.

Zemes tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir sašaurinājies, krītoties gan darījumu skaitam, gan iegādāto platību apjomam. To ietekmējis fakts, ka intensīvas lauksaimniecības reģionos samazinās pieejamās platības, darījumus ietekmējis arī cenu kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, neredzot šajā nišā lielas peļņas iespējas.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

Šobrīd no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas tirgū nonāk vidēji vien 3-4%, tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% no visas valsts aramzemes tiek nomāta. Zemes īpašnieki nelabprāt zemi pārdod, tāpēc piedāvā to nomai. Dažkārt zemi nomāt ir dārgi, piemēram, Zemgalē kvalitatīvu īpašumu nomas cena sasniedz pat 300 EUR par hektāru gadā. Ja zemniekam ir vēlme paplašināties un tirgū parādās zeme, nereti ir situācijas, kad zemniekam finanšu līdzekļi zemes iegādei nepietiek.

"Ja lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt, var palīdzēt "ALTUM" atbalsts – no visiem zemes darījumiem lielākā daļa jeb 70% jau šobrīd ir tāda rakstura. Ja arī īpašnieks nolemj pārdot zemi, cena var būt augsta, tāpēc mēs esam izveidojuši tādu kreditēšanas programmu, kas ļauj iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem, pirms to izdarījis kāds cits. Piemēram, ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad "ALTUM" izsniegs aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat piedāvājam dzēst aizdevumu pirms termiņa, neprasot par to komisijas maksu," skaidro Diāna Lopeta, "ALTUM" centra reģiona vadītāja.

Vislielākais pieprasījums "ALTUM" aizdevumam zemes iegādei ir Vidzemes un Kurzemes reģionos gan apjoma, gan skaita ziņā. Tāpat aktīvi tiek finansēts Zemgales reģions, kur, līdzīgi kā tirgū kopumā, aizdevuma apjoms pieaudzis, bet darījumu skaits – sarucis. Lai arī Latgalē aktivitāte ir viszemākā, arī tur vidējais darījumu apjoms pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 30%.

Lauksaimniecības zemes cenas atšķiras pa reģioniem, ko ietekmē gan zemes kvalitāte, gan lauksaimniecības darbība. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka arī cena. Apvidos ar vērtīgāku zemi un intensīvāku lauksaimniecības darbību cena ir ievērojami augstāka – tā, piemēram, 95% gadījumu darījuma cena par hektāru svārstās no 1000 eiro Latgalē līdz pat 8000 eiro Zemgalē.

Turklāt zemes cenas publiskajos sludinājumu portālos mēdz būt norādītas augstākas par patieso darījumu vērtību. Objektīvu lauksaimniecības zemes cenu var meklēt portālā www.cenubanka.lv, kurā tiek apkopoti visi zemesgrāmatā reģistrētie darījumi.

Tomēr cenu pieauguma dinamika šobrīd sāk mazināties, jo pārdošanā arvien biežāk nonāk nekoptas zemes platības, par kurām lauksaimnieki nav gatavi maksāt neadekvāti augstās cenas, iespaidojot vidējo lauksaimniecības zemes cenu valstī.

Vēl viena lauksaimniecības zemes īpatnība ir tā, ka tā ir sadrumstalota, nereti pat ļoti mazos gabalos. Gandrīz trešdaļu no lauksaimniecības zemes īpašumiem veido īpašumi, kas ir mazāki par vienu hektāru, un ir gadījumi, kad vienai saimniecībai piederoši zemes īpašumi viens no otra atrodas pat vairāku kilometru attālumā. Tāpēc visos gadījumos, domājot par zemju apvienošanu, būtiski ir izvērtēt visas izmaksas, lai tās nenoēd sagaidāmos ieguvumus. Zemnieki ļoti labprāt iegādājas savai saimniecībai blakus esošas nelielās saimniecības, pieprasījums pēc šādiem darījumiem ir liels un arī cena mēdz būt pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Trīs miljonāri lūdz pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošas zemes pie Biķernieku trases

LETA, 19.09.2018

Guntis Rāvis ir viens no trīs miljonāriem, kas vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA «Skonto būve», Skoks un SIA «Resursi» vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA «Resursi» 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder «Elko grupas» līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas grausti - no neglītā pīlēna par gulbi

Elīna Pankovska, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde sestdien ir apturējusi izdegušās Kalnciema ielas jūgendstila ēkas fasādes nojaukšanas darbus, sacīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Sestdien veiktajā ārkārtas apsekošanā konstatējām, ka jau notiek pret Kalnciema ielu un Raņķa dambi vērstās fasādes nojaukšana, lai gan darbu veicēji nevarēja uzrādīt eksperta slēdzienu, ka šī vērtīgā jūgendstila fasāde nav drošā veidā saglabājama un tāpēc būtu nojaucama,» skaidroja Vircavs.

Šī iemesla dēļ darbi ir apturēti.

Vircavs norādīja, ka nojaukšanas būvdarbu atļauja paredzēja pakāpenisku darbu veikšanu - bija atļauts sākt tos no sētas puses, taču fasādi drīkstēja nojaukt tad, ja būtu sagatavots eksperta slēdziens, ka tā nav drošā veidā saglabājama.

«Lai turpinātu nojaukšanas darbus, nepieciešams eksperta slēdziens. Kamēr tāda nav, nojaukšana nenotiks,» sacīja Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 2000 hektārus zemes

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016.gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017.gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.

Kopš darbības sākumā 2015.gada jūlijā fonds iegādājies 112 īpašumus 2038 hektāru platībā par kopējo summu 4,6 miljoni eiro. Tajā skaitā, Zemes fonds ir atgriezis lauksaimniecībā septiņus īpašumus, kas bija ilgstoši nekopti, aizauguši, un uz iegādes brīdi nebija lauksaimniecības vajadzībām izmantojami. Šie īpašumi, kopumā 72 hektāri, ir vai tuvākajā laikā tiks iznomāti lauksaimniekiem.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš komentē: «Nākamajā gadā Zemes fonda darbību plānojam līdzīgā apjomā kā šogad, iegādājoties līdz 1500 hektāriem zemes, kuriem ir potenciāls tikt atgrieztiem lauksaimnieciskajā darbībā. Šajos darījumos plānojam ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Būtiski, ka jau no 2017.gada 1.janvāra privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, nebūs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nodokļa atcelšanu un tādējādi visiem zemes pārdevējiem vienādus noteikumus esam panākuši, sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām un pateicoties situācijas izpratnei no lēmumpieņēmēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kuriem nepieciešami līdzekļi attīstībai vai saimniecības finanšu plūsmas stabilizēšanai, sākot ar šā gada novembri Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – reverso nomu, informē Altum.

Reversās nomas pakalpojums lauksaimniekiem dos iespēju pārdot īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļaus iegūt darbības turpināšanai un attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, stabilizēt naudas plūsmu, vienlaikus saglabājot garantētas savas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu.

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Būtiski, ka reversā noma saimniecībai ļauj ne tikai iegūt tai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī sniedz skaidrus un pārskatāmus līguma nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu ar Zemes fondu, uzreiz tiks noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī tiks noslēgts zemes nomas līgums. Pirmos reversās nomas darījumus plānojam veikt jau šogad, savukārt nākamajā gadā prognozējam reversās nomas darījumus aptuveni 3 miljonu eiro apmērā. Reversā noma pēc būtības ir vēl viens valsts atbalsta instruments, kas veicina, lai lauksaimniecības zeme tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai un palīdz lauku saimniekiem noturēties laukos. Reversās nomas pakalpojumu izstrādājām, balstoties uz lauksaimnieku pieprasījumu, ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes fonds reversās nomas darījumos noslēdzis līgumus par 270 hektāru iegādi

Dienas Bizness, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds noslēdzis pirmos reversās nomas darījumus – divu mēnešu laikā noslēgti darījumi par 17 īpašumu iegādi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam, informē Altum.

Iegādāto īpašumu kopējā platība ir 270 hektāri, darījumi noslēgti Kandavas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Rundāles un Limbažu novados.

Viens no pirmajiem darījumiem veikts Jelgavas novada Vircavas pagastā, kur saimniecība Zemes fondam pārdevusi 19 hektārus lauksaimniecības zemes. Saskaņā ar reversās nomas līgumu, zemes pārdevējs turpinās zemi izmantot saimniecības vajadzībām, vienlaikus saglabājot arī iespēju to no fonda atpirkt.

Zemnieku saimniecības īpašnieks Juris Ritums: «Papildu finanšu resursi mums nepieciešami tālākai izaugsmei – līdzās pamata nodarbei, kas ir graudu ražošana, plānojam attīstīt arī bioloģiskās lauksaimniecības virzienu, augļudārzu izveidi un ogulāju stādījumu. Tā kā bankā papildu finansējumu šobrīd saņemt nebija iespējams, kā piemērotu risinājumu izvēlējāmies īpašuma pārdošanu Zemes fondam ar tiesībām zemi turpināt izmantot savām vajadzībām. Pēc laika, kad saimniecības finanšu plūsma būs stabilizējusies, zemi no fonda plānojam atpirkt. Pozitīvi, ka uzreiz ir noslēgts arī nomas līgums, un jau šobrīd ar Zemes fondu esam vienojušies arī par zemes atpirkšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku pārstāvji tikušies ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un prezidenta padomnieci ekonomikas politikas jautājumos Alisi Pīku, lai pārrunātu dabas aizsardzības sistēmas nepilnības, tai skaitā mikroliegumu veidošanas problemātiku privātos mežos.

Tikšanās notikusi pēc vairāk nekā 600 meža īpašnieku maijā nosūtītās vēstules augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nekavējoties risināt mikroliegumu veidošanas problemātiku.

Meža īpašnieki uzsver atbildīgo valsts iestāžu pasīvo lomu šajā problēmsituācijā, lai gan rīki un iespējas ieviest sadarbībā balstītus modeļus dabas aizsardzībai privātos mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pastāvot.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks akcentē, ka ir ļoti labi un veiksmīgi piemēri vairākās Eiropas valstīs, kur valsts dabas aizsardzības mērķus privātos īpašumos īsteno cieņpilnā, uz vienošanos balstītā veidā. Šobrīd Latvijā meža īpašnieki jūtoties beztiesiski, jo īpašu dabas vērtību konstatēšana īpašumā var nozīmēt bezierunu saimniekošanas tiesību atsavināšanu mikrolieguma formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Viedoklis: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā veikti nepārdomāti

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī ir stājušies spēkā visnotaļ apjomīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, taču jāteic, ka grozījumi ir veikti nepārdomāti, bez rūpīgas esošās situācijas analīzes, kas var radīt daudz nepatīkamu brīžu gan nekustamā īpašuma attīstītājiem, gan dzīvokļu īpašniekiem, norāda Sorainen eksperti.

No attīstītāju viedokļa raugoties, būtiskākās izmaiņas skārušas Likuma 4. pantu, kur pie kopīpašuma domājamās daļas sastāva uzskaitījuma ir noteikts, ka visiem elementiem jāatrodas atsevišķā dzīvojamā mājā.

Citiem vārdiem, likums vairs nepieļauj iespēju, ka dzīvokļa īpašumos tiek sadalīts īpašums, kas sastāv no, piemēram, viena zemes gabala un divām dzīvojamām mājām. Šādu grozījumu mērķis ir saprotams un atbalstāms – novērst situācijas, kad vienu dzīvokļu īpašnieku kopību veido vairāku ēku dzīvokļu īpašnieki, kas Likumā noteikto lēmumu pieņemšanu faktiski paralizē, jo, piemēram, par apsaimniekošanas pakalpojumiem jāvienojas abu māju dzīvokļu īpašniekiem kopīgi. Tomēr maz ticams, ka grozījumi savu mērķi sasniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma un 82 dienas līdz brīdim, kad pašreizējās zemes piespiedu nomas maksas apjoms vairs nebūs spēkā, attiecīga likumprojekta Saeimā vēl nav.

Situācija var attīstīties trīs dažādos scenārijos, sliktākajā gadījumā maksas apjoms būs lielāks.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka šis jautājums skar vairāk nekā 150 tūkst. cilvēku un tā ir ļoti jutīga norma. «Atpakaļceļa nav un nebūs; šodien teikt, ka risinājums būs labvēlīgāks dzīvokļu īpašniekiem, nevaru,» komentē S. Dolgopolovs. Tā kā šie cilvēki ir arī vēlētāji, politiķi šo problēmu ignorēt nevarēs, vienlaikus līdz nākamajām vēlēšanām ir vairāki gadi, ja neskaita Eiropas Parlamenta vēlēšanas šā gada maijā. Jāņem vērā, ja jaunā valdība ir tikko akceptēta un pašlaik tiek gatavots 2019. gada valsts budžeta projekts, kam arī tiek veltīts daudz jauno ministru (arī politisko spēku) laika, un viņiem līdz šī valsts svarīgā dokumenta akceptēšanai varētu nebūt tik daudz laika darboties zemes piespiedu nomas maksas jautājumā. Tajā pašā laikā jaunpienācējiem ir vēlme iedziļināties piespiedu nomas problēmā, to analizēt un tikai tad izdarīt savu izvēli. Pēc dažu aptaujāto domām, cīņa ar vēstures sekām ātri nebeigsies un to savā labā mēģinās izmantot vēl ne viena vien politiķu paaudze, jo ātra un vienkārša risinājuma nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Investīciju vide atgādina Lidl «būvlaukumu»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieta ir, bet tālāk par runām par koku izciršanu netiek – konkrētu aprišu vācu ķēdes Lidl lielveikalu ienākšanai Rīgā pagaidām nemaz nav. Līdzīga aina paveras ārzemju investīciju vidē Latvijā kopumā – vieta un iespējas tā kā būtu, bet faktiski – klusums. Tālāk par nelielu pieaugumu netiekam. Labā ziņa – investīciju apjoms neslīd lejā. Sliktā ziņa – pieaugums ir neliels. Pārdomu vērta ziņa – investīciju apjoma pieaugumu veido arī tā dēvētais no Krievijas bēgošais kapitāls (plašāk – 31.07. DB).

Interesanta sakritība vai varbūt kopsakarība ir gandrīz 300 miljonus eiro vērtais fakts – divu gadu laikā Krievija ievērojami palielinājusi ieguldījumus mūsu zemē no aptuveni 486 miljoniem eiro 2015. gadā līdz vairāk nekā 765 miljoniem eiro pašlaik. Turklāt pieauguma kupris sācis augt tieši laikā, kad ir spēkā ģeopolitiskās sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Rietumu pēriens Krievijai par Ukrainas valstiskuma graušanu var būt un tikpat labi var nebūt tieši saistīts ar krievu ieguldījuma pieaugumu Latvijā, bez kura par kopējās ainas pozitīvu tendenci runāt nevarētu. Zināmā mērā tas apliecina to, ka Latvijas kā tilta loma starp Rietumiem un Krieviju ir aktuāla, neskatoties uz ģeopolitikas kolīzijām, un biznesa iespējām un ekonomikai tas drīzāk ir labs signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru