Nemitīga nodokļu sistēmas raustīšana, to grozot, pozitīva efekta vietā var iegūt negatīvu blakusefektu – uzņēmējdarbībai nepievilcīgu vidi, kas nodokļu ieņēmumus var pat samazināt
To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA Ernst & Yong Baltic nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.
«Vajag veicināt uzņēmējdarbību, radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmēji (gan vietējie, gan ārvalstu) investētu Latvijā, tādējādi gan radot darba vietas, gan ģenerējot nodokļus valsts makā. Nodokļi ir sava veida uzņēmējdarbības spogulis, jo savā ziņā biznesa veiksmes un neveiksmes atspoguļojas nodokļu maksājumos. Šo svarīgo niansi, ka nodokļu saknes ir meklējamas ekonomiskajā darbībā, tās pievilcībā, bieži vien aizmirst politiķi. Proti, ja Latvijā ir ekonomiskā izaugsme, varam prognozēt lielākus nodokļu ieņēmumus, ja tās nav – par lielākiem nodokļu ieņēmumiem ir grūti runāt. Protams, vēl jau ir citas iespējas, kā papildināt valsts budžetu, kas Latvijā pēdējos gados ir pieredzēts – nodokļu likmju palielināšana, jaunu nodokļu ieviešana. Tomēr šādā situācijā nav iespējams runāt par nodokļu politikas ilgtspēju. Nodokļu sistēmas ikgadēja raustīšana uzņēmējos tikai rada neziņu un apstiprina neprognozējamību, kas nebūt neveicina vēlmi investēt Latvijā, jo sazin kādas izmaiņas šajā jomā var notikt,» skaidro I. Butāne.
«Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki ne tikai varētu nopelnīt, bet vienlaikus lai būtu arī motivācija maksāt nodokļus, pretējā gadījumā cīņa ar ēnu ekonomiku ir lemta neveiksmei. Ir vesela zinātne par to, kā veicināt nodokļu maksātāju vēlmi maksāt nodokļus. Teorijas pamatā ir likumsakarība, ka, maksājot nodokļus, cilvēks saņem veselības pakalpojumus, infrastruktūru, sociālās garantijas, jo skolas, slimnīcas vajag visiem, nevis tikai dažiem. To, ka šī sistēma darbojas, pierāda Igaunijas pieredze, kur veselības aprūpe ir par velti,» norāda eksperte.
Visu interviju Samaksātie nodokļi ir atkarīgi no vides lasiet 14. marta laikrakstā Dienas Bizness.