Saistībā ar Latvijas plāniem pievienoties eirozonai 2014. gadā nereti ir izskanējušas bažas par to, ka noteiktā datumā varētu krasi pieaugt cenas dažādiem pakalpojumiem un precēm, tostarp pārtikai.
Nevar noliegt, ka pārtikas cenas palielināsies, turklāt tas notiks pat ātrāk par jau minēto datumu. Proti, cenu kāpums ir gaidāms jau nākamajā gadā, bet tam nav sakara ar gaidāmo eiro ieviešanu.
Kā zināms, pasaulē saistībā ar piedzīvoto lielo sausumu šogad ir ļoti slikta graudu raža. Tas nozīmē, ka graudu cenas aug, un tas atstāj iespaidu gan uz graudaugu produktu izmaksām, gan arī uz lopkopību, kur dzīvnieku barošanai tiek izmantoti tieši graudi. Šeit runa ir par procesiem, kurus Latvijai nav iespējams ietekmēt, un pārtikas nozarē strādājošajiem ar to ir vienkārši jārēķinās. Taču uzņēmēji saprot, ka jebkurš cenu kāpums sabiedrībai, patērētājiem ir jāizskaidro. Minētie objektīvie iemesli vismaz daļai sabiedrības var šķist pārāk sarežģīti, un tas viss būtu jāskaidro pārāk ilgi. Tāpēc tiek izmantots fakts, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir ļoti negatīva attieksme pret mūsu valsts pievienošanos eirozonai - daudziem cilvēkiem šāda iespēja vienkārši nepatīk. Tas konkrētajās jomās strādājošajiem uzņēmējiem ļauj pateikt - pārtika kļūs dārgāka, jo Latvijā ieviesīs eiro... Un visiem tas šķiet ļoti saprotami, vienkārši.
Protams, uzņēmējiem ir jārēķinās ar papildu izmaksām gadījumā, ja notiks Latvijas iestāšanās eirozonā, kaut vai tāpēc, lai veiktu pārrēķinus no latiem uz eiro. Ne velti valdība ir izdalījusi 3,3 miljonus latu, lai minēto pārejas procesu varētu realizēt valsts iestādes, nodrošinoties ar attiecīgu programmatūru - tas ir process, kas prasa zināmas papildu izmaksas.
Teju vai lieki piebilst, ka uzņēmējiem neviens šo pārejas procesu nefinansē - tas viņiem būs jāiekļauj pašiem savās izmaksās. Šaubu nav, ka uzņēmējiem, tostarp pārtikas ražotājiem, lauksaimniekiem šie līdzekļi būs jāiegulda. Tomēr tas neveido tik lielus papildu izdevumus, lai būtu jārunā par krasu pārtikas cenu kāpumu tieši eiro ieviešanas dēļ.