Apstrādes rūpniecības apgrozījums turpina augt eksportētajai produkcijai, bet vietējā tirgū realizējamās produkcijas pārdošana krīt, norāda eksperti.
Viņi prognozē, ka šajā gadā gaidāms mērens pieaugums.
Kādi ir ekspertu komentāri par jaunākajiem apstrādes rūpniecības datiem un prognozes šim gadam – iespējams izlasīt galerijā augstāk!
#1/5
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pēdējo mēnešu rezultāti apstrādes rūpniecībā nav diez ko iepriecinoši, ražošanas apjomi turpina pakāpeniski slīdēt uz leju pēc uzrāviena pagājušā gada sākumā (daļēji tas ir saistīts ar Liepājas Metalurga darbību). Janvārī apstrādes rūpniecības apjomi bija par 3% mazāki nekā iepriekšējā mēnesī un gandrīz tāds pats kritums bija arī salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri. Kritumi ir pārtikas apstrādē, dažās metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs. Tajā pat laikā, izskatās, ka apģērba un tekstilizstrādājumu ražošana atsākusi augt pēc turpat 3 gadu lejupslīdes. Arī kokrūpniecībā tendence ir augšupejoša, neskatoties uz nelieliem kritumiem janvārī.
Apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati par janvāri gan bija nedaudz labāki, iespējams, izdevies pārdot iepriekš saražoto produkciju. Apgrozījums turpina augt eksportētajai produkcijai, kamēr vietējā tirgū realizējamās produkcijas pārdošana krīt.
Lai arī Latvijas rūpnieku noskaņojums nav spožs, ārējais pieprasījums tomēr turpina mēreni kāpt, sniedzot iespējas eksporta palielināšanai. Tomēr izaicinājumu netrūkst – darbaspēka izmaksu kāpums Latvijā turpināsies, izaugsme Eiropā pagaidām vēl īsti nepaātrinās, inflācija ir zema. Turklāt vēl arvien ir aktuāli politiskie riski Krievijā. Savukārt piebremzēšanās Latvijas būvniecības sektorā atstāj zināmu ietekmi arī uz Latvijas kokrūpniekiem un metālapstrādi un mašīnbūvi.
#2/5
Finanšu ministrija
Lai arī rūpniecībā kopumā šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri tika fiksēts spēcīgs pieaugums 4,6% apmērā, apstrādes rūpniecībā gada pirmajā mēnesī ražošanas apjomi samazinājušies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, rūpniecības produkcijas izlaides pieaugumu 2016. gada janvārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare, pieaugot par 31,8%.
Saistībā ar zemajām gaisa temperatūrām, kas Latvijā tika reģistrētas šā gada janvārī, jau bija sagaidāms, ka elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide pieaugs. Aukstais janvāris zināmā mērā veicinājis tieši koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pieaugumu, turklāt attiecīgajā mēnesī koģenerācijā tika saražots augstākais enerģijas apjoms tās statistiskās uzskaites vēsturē (kopš 2006. gada).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi šā gada janvārī palielinājušies arī ieguves rūpniecības apjomi – par 2,7%. Turpretī pirmo reizi kopš 2014. gada nogales kritums reģistrēts lielākajā rūpniecības nozarē – apstrādes rūpniecībā. Tās izlaide gada griezumā ir sarukusi par 2,9%.
Apstrādes rūpniecības kritumu 2016. gada janvārī noteica vairāki faktori, starp kuriem nozīmīgākais bija spēcīgais samazinājums iekārtu un ierīču remonta apakšnozarē. Iekārtu un ierīču remonta apjomu kritums janvārī gada izteiksmē sasniedza 36,5%, ko, no vienas puses, noteica ļoti zemie apakšnozares izlaides apjomi šā gada janvārī un, no otras puses, - augstā bāze pērnā gada janvārī.
Tāpat samazinājusies ir arī pārtikas rūpniecība. Līdzīgi kā pērn kopumā šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri pārtikas produktu ražošana sarukusi par 5,9%. No pārtikas produktu kategorijām kritums turpinājies zivju un vēžveidīgo pārstrādē, kamēr piena produktu ražošanā jau sesto mēnesi pēc kārtas fiksēts pieaugums. Jācer, ka šī gada laikā Latvijas pārtikas ražotāji spēs atgūties no sarežģītā 2015. gada, kas iezīmējies ar Krievijas noteiktajām sankcijām virknei pārtikas produktu, Krievijas vispārējās ekonomiskās situācijas lejupslīdi un jaunu noieta tirgu meklējumiem. Jāatzīmē, ka šie faktori ietekmēs pārtikas ražotājus arī šogad, taču to ietekmei būtu jākļūst vājākai. Par iespējamo tendenču maiņu pārtikas rūpniecībā signalizē, piemēram, šogad atklātā šokolādes rūpnīca Ventspilī, investīcijas ražošanas iekārtu modernizācijā uzņēmumos AS Latvijas Maiznieks un AS Balticovo. Būtiskas izmaiņas šā gada janvārī redzamas datoru un elektronisko iekārtu ražošanā. Kopš 2010. gada šīs apakšnozares izaugsme bija mērāma divciparu skaitļos, taču 2016. gada janvārī tā uzrādījusi kritumu (-14,7% gada griezumā). Jāatzīmē, ka datoru un elektronisko iekārtu izlaides apjoms janvārī joprojām bijis augsts un, ņemot vērā straujo izaugsmi iepriekšējos gados, mērenāki izaugsmes tempi apakšnozarē jau tika prognozēti.
Kritums 2016. gada janvārī fiksēts arī vairākās ar metālapstrādi un mašīnbūvi saistītās apakšnozarēs, tomēr to kopējais negatīvais devums apstrādes rūpniecībā nebija izteikti liels.
Kas attiecas uz izaugsmi vērstajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, spēcīgs pieaugums kārtējo mēnesi reģistrēts kokrūpniecībā. Apakšnozares izaugsme šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, sasniedza 9,1%, un sagaidāms, ka kokrūpniecības izlaides apjomu pieaugums, lai arī mērenāks, saglabāsies arī šogad. Par to liecina apakšnozares uzņēmumu nesen veikto investīciju rezultāti, piemēram, kokskaidu granulu ražošanā Latgalē, kā arī investīciju plāni – divu jaunu ražotņu (bērza lobskaidu sagatavošanas un saplākšņa laminēšanas) izveidē. Interesanti, ka otru lielāko pozitīvo devumu apstrādes rūpniecības attīstībā šā gada janvārī sniedza tekstilizstrādājumu ražošana. Līdz pērnā gada vidum šī apakšnozare uzrādīja spēcīgu izlaides kritumu, pēc kā atguvusies un šā gada janvārī gada griezumā uzrādīja jau 20% izaugsmi. Iespējams, ka arī turpmāk vieglās rūpniecības apakšnozares uzrādīs pieaugumu, ko veicinās pērnā gada zemā bāze. Turklāt nākamā gada janvārī tiek plānota jaunas darba apģērbu ražotnes atklāšana Tukumā, kurā investīcijas nolēmis veikt Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums.
Izlaides apjomu pieaugumu 2016. gada janvārī uzrādījušas arī citas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Piemēram, būvmateriālu ražošanā, kur pēdējo reizi izaugsme fiksēta vien pērnā gada janvārī, šī gada pirmajā mēnesī fiksēta 1,2% izaugsme, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – pieaugums par 11,2%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 8,5% u.c.
Ekonomikas sentimenta indeksa rādītāji par februāri nav iepriecinoši, jo salīdzinājumā ar janvāra datiem Latvijas rūpnieku noskaņojums kopumā ir pasliktinājies. To pamatā noteica rūpnieku pesimistiskais vērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos. Savukārt izmaiņas citās indeksa komponentēs, kā arī indeksa aprēķinā neiekļauto rādītāju dinamika nenorāda uz izteikti negatīvu noskaņojumu. Piemēram, februārī ir būtiski pieaudzis aptaujāto rūpnieku novērtējums par sagaidāmo cenu pieaugumu to ražotajai produkcijai.
Tomēr ikmēneša izmaiņas konfidences indikatorā ir ierasta parādība un nenorāda uz ilgtermiņa tendenci. Savukārt, paraugoties dinamikā, var secināt, ka Latvijas rūpnieku konfidences līmenis saglabājas stabils kopš pērnā gada sākuma.
#3/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības apjoms samazinājās par 0,3%. Taču, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide bija par 4,6% augstāka. To būtiski ietekmēja pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē – 31,8%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas ražošana pieauga par 2,7%, bet apstrādes rūpniecībā apjomi kritās par 2,9%.
Ražošanas apjomi turpināja pieaugt kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā, kā arī poligrāfijā, papīra un ķīmisko vielu un produktu ražošanā. Tajā pašā laikā negatīvas tendences turpināja valdīt pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarēs. Rūpniecības rādītājus janvārī izvilka labvēlīgie apstākļi elektroenerģijas ražošanai, kas nomaskē apstrādes rūpniecībā valdošos sarežģījumus. Tas apliecina prognozes par potenciāli svārstīgo un nevienlīdzīgo veikuma potenciālu turpmākajos mēnešos. Pozitīvie rezultāti būs atkarīgi no eksporta, it īpaši uz eirozonu, Lielbritāniju un Zviedriju.
Tikmēr situācija turpinās pasliktināties tām nozarēm, kas darbojas Krievijas un tās satelīttirgos, kur pirktspēja turpina pasliktināties. Šogad kopējos datos vēl atspoguļosies arī kārtējās grūtībās nonākušā Liepājas Metalurga jaudu samazinājums. Tādēļ, ja pērn apstrādes rūpniecības pieaugums bija 4,1%, tad šogad tas varētu svārstīties vien ap 3%.
#4/5
AS Citadele banka Resursu direkcijas ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Šī gada sākums apstrādes rūpniecībā nav bijis pārāk pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri apstrādes rūpniecības izlaide šī gada janvārī sarukusi par 2,9%, kas ir pirmais kritums apstrādes rūpniecībā kopš 2014. gada. Janvārī apstrādes rūpniecības kritumu gan ar uzviju kompensēja 31,8% pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē, kā rezultātā rūpniecība kopumā janvār ī augusi par 4,6%. Tomēr šis pieaugums ir drīzāk saistīts ar auksto laiku janvārī, tādēļ šis ir drīzāk vienreizējs pieaugums.
Līdz ar šo ražošanas kritumu janvārī, apstrādes rūpniecības izlaide ir atgriezusies tajā līmenī, kāda tā bija pirms AS KVV Liepājas metalurgs darbības atjaunošanas. Tieši šī uzņēmuma problēmas, visticamāk, ir bijis arī viens no faktoriem, kādēļ janvārī apstrādes rūpniecībā piedzīvots kritums. Tomēr bez metālu nozares janvārī apstrādes rūpniecības izlaidi būtiski ietekmēja arī ražošanas samazinājums datoru un optisko iekārtu ražošanā (-14,7% pret iepriekšējo gadu), kā arī iekārtu remontā un uzst ādīšanā (-36,5%). Šo nozaru izlaide vēsturiski ir ļoti svārstīga, tādēļ kritums vien mēneša ietvaros vēl neliecina par kādām negatīvām tendencēm, īpaši ņemot vērā, ka datoru un optisko iekārtu ražošana pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare.
Vienlaikus janvārī iepriecina nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur pirmo reizi pēdējā gada laikā apstājies izlaides kritums, savukārt citās apstrādes rūpniecības nozarēs būtiskas izmaiņas attīstības tendencēs nav vērojamas. Līdzīgi kā jau visu iepriekšējo gadu arī janvārī pieaugusi kokapstrāde un mēbeļu ražošana, kur salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri izlaide augusi par attiecīgi 9,1% un 4,8%, savukārt izlaide turpina kristies pārtikas un gatavo met ālizstrādājumu ražošanā.
Arī uzņēmēju noskaņojuma rādītāji kopumā liecina, ka situācija apstrādes rūpniecībā kopumā saglabājas diezgan stabila, tomēr apstrādes rūpniecības attīstību šobrīd kavē nepietiekamais ārējais pieprasījums. Diemžēl pēdējo mēnešu laikā pasliktinājušies īstermiņa indikatori par ekonomikas un rūpniecības pieaugumu dažādos pasaules reģionos, tādēļ apstrādes rūpniecībā strauji uzlabojumi, visticamāk, nav gaidāmi. Ņemot vērā nenoteikt ību ārējā vidē un AS KVV Liepājas metalurgs darbības problēmas apstrādes rūpniecības izaugsme šī gada pirmajā pusē kopumā varētu būt negatīva.
#5/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Rūpniecības kopējās izlaides skaitļi janvārī izskatās labi, tā gada griezumā augusi par 4,6%. Taču tas saistīts ar janvāra auksto laiku un augsto elektrības cenu tirgos. Jau februārī abi šie faktori ir strādājuši pretējā virzienā.
No laika apstākļu svārstībām daudz neatkarīgākajā apstrādes rūpniecībā mēneša aina nepavisam neizskatās labi. Izlaide pret pērno janvāri ir kritusies par 2,9%, bet pret decembri pat vēl vairāk, par 3,3%. Tā kā apstrādes rūpniecība rada vairāk nekā pusi preču eksporta, tas ir vismaz viegli satraucošs signāls.
Daļējs mierinājums ir universāla atruna par janvāra datiem — šis mēdz būt jocīgs mēnesis, jo īpaši tajos uzņēmumos, kuri tirgojas ar zemēm Latvijas austrumu pierobežā. Turklāt šis janvāris, citējot prominentu nozares pārstāvi, ir sācis vēl par dažām dienām vēlāk nekā parasti. Līdz ar to šie dati vēl nedod skaidru signālu par gada izredzēm kopumā. Šo rindiņu autors arī veica nelielu izpētes darbu, lai iegūtu precīzāku priekšstatu par ražošanas attiecībām ar kalendāru atsevišķās nozarēs.
Statistikas apskatā minēto nozaru vidū visuzkrītošākais ir kritums elektronikā, par ~15% gada un mēneša griezumā. Taču pērn gan janvāris, gan decembris šai nozarei bija īpaši labi mēneši, salīdzinājumā ar pērnā gada vidējo līmeni janvārī bijis kritums par 5%. Protams, tā vairs nav straujā izaugsme, kuru esam jau pieraduši redzēt. Taču, kā vēsta neoficiāli, bet ļoti droši avoti nozarē, turpmākie mēneši tai būs krietni labāki nekā janvāris, tātad arī šogad tajā gaidāms pieaugums, kaut ne tik straujš kā pērn.
Vājš rezultāts janvārī bija pārtikas pārstrādē, tajā kopumā izlaide kritās par 5,9% gada un par 1.9% mēneša griezumā. Lielā mērā tas saistīts ar zivju pārstrādi, kas pagaidām nespēj pacelties no zemākā punkta pēc šprotu embargo ieviešanas. Taču vienlaikus apjoms par 7% gada griezumā audzis piena pārstrādē. Šīs nozares uzņēmumiem neklājas viegli, jo gatavo produktu cenas ir zemas, piemēram, siera eksporta cenas gada laikā kritušās par trešdaļu. Taču citu ES valstu starpā zemākās svaigpiena cenas pārstrādātājiem ir būtiska konkurences priekšrocība.
Ar metālu saistīto nozaru grupā, runājot par tās lielāko nozari metālapstrādi, arī šeit jāpievērš uzmanība pērnā janvāra radītajam bāzes efektam — tas bija pagājušā gada labākais mēnesis. Šī gada janvārī izlaide bija par 3% lielāka nekā pērn vidēji, kaut nedaudz sarukusi gada griezumā. Mašīnbūves nozarēs kopumā ir kritums gan pret pērnā gada vidējo, gan iepriekšējā mēneša rādītāju, abos gadījumos par apmēram 5%. Mašīnbūves dzīlēs notiek straujas, dramatiskas, bet tomēr diezgan cerīgas pārmaiņas. Ir vairāki lieli nozares uzņēmumi Rīgā un Daugavpilī, kas Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ nonākuši ļoti nepatīkamā situācijā, taču ir citi, galvenokārt Rietumu investoriem piederoši un uz šiem tirgiem strādājoši, kas strauji aug. Ja vien kādu no pirmajiem spriedze nesalauzīs pavisam, tad šogad mašīnbūve panāks izaugsmi. Pret metālapstrādes tuvākās nākotnes perspektīvām piesardzīgāk liek izturēties vietējās celtniecības apjomu sarukums. Metālu ražošanā šogad ir gaidāms ļoti skarbs iznākums, te nav runa tikai par slaveno Liepājas uzņēmumu. Taču šī nozare arī pērn vairs nodarbināja tikai ap 1% no rūpniecībā kopumā strādājošo un tai ir neliela ietekme uz ekonomiku kopumā, arī vietējās piegādes ķēdēs tā iesaistīta minimāli.
Nav šaubu, ka metālapstrādei un mašīnbūvei Latvijā ir ļoti labas attīstības iespējas. Tās izlaides apjomus šobrīd nelabvēlīgi ietekmē austrumu tirgu vājums. Ir lieli uzņēmumi, kuru biznesa modeļi un ražošana kopš deviņdesmitajiem gadiem mainījušies daudz lēnāk nekā rūpniecībā kopumā. Var sevi mierināt ar domu, ka šī gada laikā nozares ciešanu biķeris beidzot būs izdzerts un pēc tam vairs notikumi tradicionālajos tirgos un tradicionāli strādājošajos uzņēmumus to tik daudz vairs neietekmēs.
Rūpniecības izlaidi tuvākajā laikā var stabilizēt arī tas, ka kopš 20.janvāra naftas cena pieaug, attiecīgi atkopjas arī Krievijas rubļa vērtība. Patēriņam tas ir slikti, bet ražošanai varētu būt labi. Bez mašīnbūves tas ievērojami var palīdzēt arī vieglajai rūpniecībai. Pērn tās ietekme uz rūpniecības izlaidi bija negatīva, sarūkot par 6-7% saskaņā ar nozares asociācijas datiem. Šogad šī ietekme visdrīzāk būs viegli pozitīva.
Janvāra dati izskatās ļoti labi kokapstrādē, kurā kopumā gada griezumā bijis pieaugums par 9%. Taču šeit bāzes efekti kopainu drīzāk izskaistina, nevis liek izskatīties pārāk drūmai. Nav bažu par kokapstrādes spēju palielināt izlaidi, taču šogad kāpums gandrīz noteikti būs mērenāks nekā pērn.
Atjaunojot šī gada izlaides prognozes jaunāko datu gaismā, šogad apstrādes rūpniecībā joprojām gaidāms izlaides pieaugums, taču tā temps būs vien knaps trijnieciņš, visdrīzāk starp 2-3%.