Lai gan 2009. gadā rūpniecības apjomi ir samazinājušies par 15.8%, tomēr situācija šajā sektorā pērn nav bijusi tik dramatiska, kā šķita gada sākumā. Šogad rūpniecības atkopšanās kļūs izteiktāka.
Tā secina un prognozē banku analītiķi. Pagājušā gadā kopumā rūpnieciskos datus pamatā glāba pieaugums dažās nozarēs, tostarp kokapstrādē, ķīmijas rūpniecībā, metālu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā. «Protams, pieaugums joprojām ir nestabils, tomēr šogad arvien vairāk rūpniecības nozaru varētu uzrādīt pozitīvu dinamiku,» atzina Latvijas Krājbankas Galvenā analītiķe Olga Ertuganova, kura arī atzīmēja, ka zemākais punkts rūpniecības produkcijas apjomos bija sasniegts jau pērn februārī, pēc tam sāka parādīties atveseļošanās «asni».
«Rūpniecības atkopšanās kļūs izteiktāka šogad. Par to liecina gan pieaugošs ārējais pieprasījums, gan augošas pasaules cenas, kas ļauj arī mūsu eksportētājiem pārdot dārgāk. Konfidence jeb noskaņojums rūpniecībā pastāvīgi uzlabojas, pieaug arī jauno pasūtījumu skaits,» prognozē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Viņa lēsa, ka vienības darbaspēka izmaksu samazināšanās (t.i., saražot vienu produkcijas vienību paliek lētāk) nozīme mūsu eksportētāju konkurētspējas uzlabošanos. Lai gan riski saglabājas (gan pasaulē, gan iekšēji), rūpniecības un tādējādi arī eksporta izredzes kļūst arvien labākas, tā eksperte.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sagaida, ka nostiprināsies novērojamā tendence ražotājiem arvien vairāk pārslēgties uz ārējiem tirgiem un tā kompensēt vietējā pieprasījuma kritumu. «Tomēr tas nav ātrs process, līdz ar to, visticamāk, pozitīvas un noturīgas tendences sākumu jau pirmajā ceturksnī vēl neredzēsim. Pozitīvas ziņas no rūpniecības turpinās pienākt, lai arī atsevišķās nozarēs negatīvās tendences saglabāsies vēl ilgi,» tā viņš.
SEB Bankas eksperts atzīmēja, ka 2009. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 3.6%. Apstrādes rūpniecība kritās par 5.3%, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde par 4.5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 2.5%.
«Vairums nozaru joprojām atrodas mīnusos, tomēr uz augšu kopējo rādītāju ievērojami velk koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana (+33.7%) un elektrisko iekārtu ražošana (+31.1%). Pieaugums vērojams arī farmaceitisko (+7.6%) un papīra (+5.3 %) produktu ražošanā. Šāda tendence turpināsies, kas nozīmē, ka minētās nozares turpinās vilkt visu nozari uz augšu,» prognozēja D. Gašpuitis, piebilstot, ka to, cik veiksmīgi būs nozares kopējie rādītāji, lielā mērā noteiks metālu un pārtikas nozaru turpmākā attīstības tendence.