Šā gada sākumā eksporta un importa samazinājums bijis straujāks nekā tika gaidīts, norāda eksperti.
Lielā mērā kritumu ietekmēja Liepājas metalurga darbības apstādināšana, taču arī konflikts starp Krieviju un Ukrainu pamazām sāks parādīties datos, jo tas ne tikai skar tirdzniecību ar šīm valstīm, bet arī pasliktina kopējo uzņēmēju noskaņojumu, saka aptaujātie ekonomisti. Viņi paredz, ka ārējās tirdzniecības apjomi, visdrīzāk, šajā gadā bremzēsies, tomēr būtiski būs tas, cik ātri uzņēmēji spēs pielāgoties situācijai.
Db.lv jau rakstīja, ka janvārī salīdzinājumā ar pērno decembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,3% un importa – par 6,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Eksporta īpatsvars uz Krieviju samazinājies.
Janvārī Latvija eksportējusi preces 738,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 917,5 miljoniem eiro.
Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,6% (2013.gada decembrī - 45%).
#1/3
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Lai gan janvāris tradicionāli ir vājš mēnesis ārējās tirdzniecības rādītājos, šogad gan eksporta, gan importa kritums bijis lielāks nekā plānots. Janvāris iezīmē jau ceturto mēnesi pēc kārtas, kad eksporta apjomi turpina samazināties, turklāt arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, preču eksporta vērtība ir samazinājusies par 2,4%.
Vājā ekonomiskā attīstība Krievijā un vājais rubļa kurss ietekmē arī Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Kopumā NVS valstu reģiona perspektīva izskatās vāja un salīdzinājumā ar decembri, eksports uz šīm valstīm ir samazinājies par 44%. Paredzams, ka arī tuvākajā laikā uzlabojumi Austrumu virzienā netiks novēroti, jo Krievijas rubļa kurss arī februāri un martā ir piedzīvojis būtisku kritumu, bet iekšējais pieprasījums šajā tirgū ir vājš.
Svarīgi ir tas, cik labi Latvijas ražotāji spēs pielāgoties jaunajai situācijai, pārorientēties tirgū un vai eksports uz Eiropas Savienības valstīm, kur vērojama izaugsme, spēs nosegt negatīvo efektu no Austrumiem, kur šobrīd dominē ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās un vājas vietējās valūtas.
#2/3
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Neskatoties uz negatīvu kopējo preču eksporta gada izaugsmi, janvāri eksportā nevar vērtēt kā sliktu, jo pozitīvs gada pieaugums saglabājās daudzām eksporta preču grupām, tai skaitā, pārtikas produktiem, augu valsts produktiem, koksnei, celtniecības materiāliem, plastmasas un tekstila izstrādājumiem. Negatīvi gada pieauguma tempu galvenokārt joprojām ietekmēja Liepājas metalurga efekts, jo 2013. gada janvāris bija pēdējais uzņēmuma pilnās izlaides mēnesis.
Ja iepriekš tika prognozēts, ka 2014. gadā eksporta izaugsme palielināsies, tad gada sākums ārējā tirdzniecībā ir nesis vairākus negatīvus pārsteigumus. Labvēlīgu ārējās tirdzniecības attīstības scenāriju galvenokārt apdraud notikumi Ukrainā un Krievijā, kas rada jaunu un neparedzamu ārējo vidi, kas ar vājāku pieprasījumu ietekmēs gan Latvijas eksportu, gan investīcijas. Sliktā ziņa ir tā, ka Ukrainas un Krievijas notikumu ietekmē vairāk var ciest tieši tās eksporta nozares, kas teju bija sākušas uzrādīt stabilu izaugsmi, piemēram, pārtikas produktu ražotāji, tostarp zivrūpnieki, arī tekstilrūpniecība. Negatīvu ietekmi izjutīs arī metālapstrādes un farmācijas nozares.
Nenoteiktību ārējā vidē rada arī izteiktas atšķirības izaugsmes tempos pasaulē. Pozitīvi eksportu ietekmēs ASV, Lielbritānijas un Vācijas izaugsme, kas kļūst straujāka, bet vairāku Eiropas valstu gausā atveseļošanās, kā arī Skandināvijas un Baltijas valstu nevienmērīgā izaugsme nevieš cerības uz būtisku preču noieta tirgus paplašināšanos šajos reģionos. Labvēlīgu eksporta attīstību negatīvi var ietekmēt arī vājā investīciju aktivitāte pagājušajā gadā.
Lai gan patlaban Latvijas eksports nozaru un tirdzniecības valstu griezumā ir diversificēts, ļaujot problēmas vienā tirgū amortizēt ar citu, eksporta izaugsmi šogad noteiks ne tikai ārējā pieprasījuma attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, bet arī investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai.
#3/3
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Eksports uz NVS valstīm janvārī pret decembri ir samazinājies par 44%, tātad daudz vairāk par sezonas normu, taču atšifrējums pa preču veidiem parāda, ka galvenais iemesls ir re-eksporta svārstības nevis milzu kritums šīs valsts tirgum Latvijā ražotu produktu pārdošanā. Tajā pat laikā tādu svarīgu Latvijā ražotu pārtikas preču eksports kā zivju izstrādājumi vai piena produkti mainījies mēreni. Izslēdzot dzērienu un graudu efektu (aizpērnā gada izcilās ražas bāzes efekts), lauksaimniecības un pārtikas preču eksports janvārī pret decembri samazinājies par 6,5%, bet gada griezumā pat pieaudzis.
Krievijas daļas kritums eksportā līdz 8,8% seko pēc ļoti augsta īpatsvara decembrī - 14,3%, kas bija stipri virs aizvadītā gada vidējā rādītāja (11,5%). Līdz ar to varbūt vienkārši tika tērēti decembrī izveidotie preču krājumi. Atsevišķi rūpnieki arī sniedz ziņas, ka šogad pēc gadu mijas biznesa aktivitāte austrumos atsākās vēlāk nekā citkārt, uzņēmumu brīvdienu grafika dēļ.
Izvērtējot eksporta izmaiņas gada griezumā, dzelzs un tērauda eksports samazinājies par 2,6 reizes lielāku summu nekā ir samazinājies eksports kopumā. Citiem vārdiem, pārējie eksporta posteņi kopumā ir pieauguši par 4,1%. Pārējo eksporta posteņu kāpumā izšķiroša loma ir koksnes produktiem. Arī ražošanas dati liecina, ka kokapstrādei uz kopējā fona klājas labi, decembrī bija labs pieaugums, janvārī kritums, bet nepārprotamā saistībā ar laika apstākļiem, nevis pieprasījuma vājumu.