Paredzams, ka šajā gadā bezdarbnieku skaits stabili samazināties, uzskata eksperti.
Viņi norāda, ka šogad būtiska uzmanība būs jāpievērš reģionālajām bezdarba līmeņa atšķirībām un jauniešu bezdarbam.
Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.
Ar sīkāku ekspertu darba tirgus vērtējumu un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk.
#1/3
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Ņemot vērā ekonomikas perspektīvas, bezdarba rādītāji šogad turpinās noturīgi, pakārtojoties sezonalitātei un citiem faktoriem, dilt. Pastiprināts pieprasījums pēc darbiniekiem gaidāms no pakalpojumu nozares, būvniecības. Ja eksportētāji noķers eirozonas atgūšanās vilni, interese par jaunu darbinieku piesaisti kāps arī no eksportējošo nozaru puses. Tikmēr bezdarbs saglabās ļoti lielu reģionalitāti, kas turpinās palielināt nepieciešamību pēc iedzīvotāju mobilitātes. Turklāt, sarūkot bezdarbam, nāksies aktualizēt, pārskatīt un diskutēt par darba devēju un darbinieku attiecībām, tas ir, par savstarpējo lojalitāti.
Līdz ar tendencēm Eiropā, arī Latvijā uzmanība tiek pievērsta jauniešu bezdarba problēmai, kas tomēr lielā mērā balstās tajā, kā motivēt jauniešus iegūt nepieciešamo kvalifikāciju jeb vēlmi mācīties. Tikpat liela problēma kā jauniešu bezdarbs, Latvijā, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, turpmāk būs arī esošo vecāka gadu gājuma darbinieku noturēšana darba tirgū, kā arī citu, spējīgo, bet pagaidām ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana. Nodarbinātības politikai būs liela nozīme, iespējams pat izšķiroša, turpmākās ekonomikas attīstības gaitai.
#2/3
Swedbank Makroekonomikas pētījumu daļas Vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Lai arī ir samazinājies skolēnu un studentu, kā arī nestrādājošo pensionāru skaits, toties ir pieaudzis mājsaimnieču un ilgstoši darbnespējīgo iedzīvotāju skaits.
Nodarbināto skaita izmaiņas gan ļoti atšķiras nozaru vidū. Piemērām, apstrādes rūpniecībā 2013.gadā kopumā nodarbināto skaits ir pieaudzis par 3%, tomēr ražotāji kļuvuši daudz piesardzīgāki jaunu darbinieku pieņemšanā gada otrajā pusē. Tas, visticamāk, saistāms ar to, ka ražotāji joprojām ļoti uzmanīgi skatās uz savām izmaksām un turpina optimizēt ražošanas procesus. Līdzīgs nodarbināto skaita kāpums bija arī transportā un uzglabāšanā. Savukārt straujāks nodarbinātības pieaugums pērn bija būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā (attiecīgi par 8% un 5%, pateicoties iekšzemes pieprasījuma kāpumam), kā arī mazākajās nozarēs (IT un komunikāciju pakalpojumos, enerģētikā, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos). Nodarbināto skaita samazinājums notika, piemēram, lauksamniecībā, izmitināšanā un ēdināšanā, finanšu sektorā.
Gaidāms, ka jaunu darba vietu radīšana turpināsies, turklāt pašlaik neaktīvie iedzīvotāji arvien vairāk iesaistīsies darba tirgū (to veicinās arī pakāpeniska pensionēšanas vecuma paaugstināšana). Darba meklētāju īpatsvars varētu šogad samazināties līdz 10,4% no 11,8% pērn.
#3/3
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati par 2013. gada 4. ceturksni apstiprina iepriekš paredzēto tendenci, ka ekonomikas izaugsme kļūs arvien mazāk balstīta uz nodarbinātības kāpumu, bet vairāk – uz darba ražīguma pieaugumu. Nodarbināto skaits gada laikā pieauga par 0,8%, kas ir viens no vājākajiem sniegumiem kopš ekonomiskās krīzes pārvarēšanas un kuru varēja paredzēt jau iepriekš no Valsts ieņēmumu dienesta darba ņēmēju skaita datiem par oktobri un novembri. Ņemot vērā nozīmīgo iekšzemes kopprodukta kāpumu, darba ražīguma pieaugums gada laikā varētu veidot ap 3%, kas savukārt ir viens no spožākajiem pēdējā laika rezultātiem. Tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas no ekstensīvās uz intensīvās attīstības sliedēm, kas ir vienīgā iespēja kāpināt dzīves līmeni arī turpmāk. Sagaidāms, ka bezdarbs pakāpeniski samazināsies gan Latvijā, gan eirozonā kopumā; 2014. gadā bezdarba samazinājums varētu nepārsniegt vienu procentpunktu. Eirozonā bezdarba samazinājums varētu notikt lielākoties uz cikliskā bezdarba rēķina tajās valstīs, kurās cikliskais bezdarbs patlaban ir augsts (piemēram, Spānija, Grieķija, Kipra). Latvijā cikliskais bezdarbs ir vai nu ļoti zems, vai tā nav vispār, tāpēc ilgtspējīgs bezdarba sarukums ir iespējams tikai uz dabiskā (strukturālā) bezdarba samazinājuma rēķina, kas, piedzīvojot noturīgu ekonomikas attīstību un īstenojot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, cerams, notiks. Tomēr tas nevar notikt ātri.