Latvijā pēc deflācijas perioda atkal atgriezusies inflācija, norāda eksperti.
Tiesa gan, cenas aizvien neaug strauji – to kāpums ir veselīgā līmenī. Pagaidām izskatās, ka cenas līdzīgā apmērā turpinās augt arī gada otrajā pusē.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus, skaidrojumu un prognozes par patēriņa cenu dinamiku!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Inflācija pēdējos mēnešos ir krietni sasparojusies, kas ļāvis izgaisināt runas par deflācijas atgriešanos. Ekonomikā turpina valdīt patēriņam labvēlīgi apstākļi, kas atspoguļojas arī straujākā pakalpojumu cenu kāpumā. Kopumā zemas inflācijas vide turpmākajos mēnešos saglabāsies, kaut pamazām, sekojot labākām ekonomikas izaugsmes perspektīvām eirozonā un citviet pasaulē, prognozes sola ļoti lēnu inflācijas palielināšanos. Primāri to noteiks energoresursu cenu atgūšanās, gan tas, ka to krituma efekts pamazām zudīs no divpadsmit mēnešu statistikas.
Naftas cenas izmaiņas ir grūti paredzamas, tomēr vidējās naftas cenas prognozes sola tās kāpumu. Ja tās vidējā cena gada pirmajā ceturksnī bija 55 dolāri, tad uz gada otro pusi tā varētu jau balansēt virs 60 dolāriem par barelu. Kopumā tiek sagaidīts, ka tās cena stabilizēsies pie 60-70 dolāriem. Savukārt pārtikas cenas tuvākajā laikā krasas svārstības neuzrādīs, tās svārstīsies dažādu sezonālo faktoru ietekmē. Tāpat pozitīvās ziņas par eksportētāju iespēju sūtīt preces uz Ķīnu, ir signāls patērētājiem, ka, nostiprinoties eksporta apjomiem, minētajās grupās varam sagaidīt arī straujāku cenu kāpumu.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt noteica sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem.
Cenas pieauga arī pārtikai par 0,7%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,16 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka pārtikai aprīlī ir raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem un augļiem. Pasaules pārtikas cenas martā turpināja samazināties, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2010.gada jūnija. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās samazinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kritums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot gaļu. Gada laikā pasaules pārtikas cenas samazinājušās par 19%.
Cenas degvielai aprīlī palielinājās tikai par 0,3% un kopējo cenu līmeni praktiski neietekmēja. Martā pasaules naftas cenas samazinājās, savukārt aprīlī pasaules naftas cenām bija vērojams straujākais kāpums šogad, cenām pieaugot par gandrīz 20%, kas varētu ietekmēt degvielas cenas Latvijā turpmākajos mēnešos.
Kopumā šogad vidējo gada inflāciju noteiks ārējie faktori (naftas un pārtikas cenu dinamika pasaulē) un tā varētu būt līdzīga kā iepriekšējā gadā – 0,6% apmērā.
#3/4
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Tuvākajos mēnešos būs vairāki diezgan spēcīgi inflāciju veicinoši faktori. Naftas cenas aprīlī strauji pieauga, un to ietekme uz patēriņa cenām Latvijā maijā būs diezgan spēcīga. Pavasaris šogad sākās agri, bet vasara tuvojas ļoti bikli un piesardzīgi. Tāpēc sezonas sākumā augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu būt augstākas nekā vidēji citus gadus. Inflāciju palielinoša ietekme būs arī piena cenām. Svaigpiena cenas zemāko līmeni sasniedza februārī. Martā tās pieauga par 1,4% un Lauksaimniecības datu centrs vērtē, ka aprīlī kāpums bija vēl 1,8%. Tad cena gan vēl bija par 37% zemāka nekā pirms 12 mēnešiem, taču starpība strauji saruks. Tāpēc rudenī piena produkti veikalos jau maksās dārgāk nekā pirms gada un pienāks gals arī pārtikas inflācijai kopumā. Aprīlī pārtika vidēji maksāja par 1,5% mazāk nekā pirms gada. Nebūs arī liela cenu kāpuma, to bremzēs pirmkārt jau mērenās graudu, jo īpaši lopbarības graudu cenas biržās. Lejupvērsta ietekme uz inflāciju gada 2.pusē būs siltuma tarifu ievērojamam samazinājumam.
Saglabājas ievērojama starpība starp preču un pakalpojumu inflāciju, jau gandrīz gadu tā pārsniedz trīs procentpunktus. Preču cenas Latvijā nav būtiski mainījušās jau trīs gadus, aprīlī tās bija tieši turpat, kur 2012.gada martā, turpretim pakalpojumi šajā laikā kļuvuši par 5,6% dārgāki. Pakalpojumu inflācija pēc īslaicīga krituma gada sākumā atkal aug un sasniegusi 2,9%. Tātad algu un cenu spirāle turpina darboties mērenā ekonomikas sildīšanas režīmā. Turpretim preču cenas krīt, atspoguļojot norises pasaules ekonomikā. Nevarētu teikt, ka pasaules ekonomikai klātos īpaši slikti, tās izaugsmes temps jau ceturto gadu ir gandrīz nemainīgs. Taču šī attīstība arvien vairāk dematerializējas. Ļoti liela loma ir notikumiem Ķīnā, kas pārslēdzas no investīciju uz patēriņa virzītu izaugsmi. Tam ir spēcīga lejupvērsta ietekme uz enerģijas un izejvielu cenām, jo Ķīna patērē apmēram pusi pasaules cementa, tērauda un vairāku industriālo metālu — niķeļa, cinka un vara.
#4/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Līdzīgi kā martā arī aprīlī ir bijis neliels cenu gada pieaugums. Cenas auga pat nedaudz straujāk nekā gaidīts, jo par prognozēto spējāks bijis sezonāls kāpums apģērbu un apavu, kā arī dārzeņu cenās. Tas arī galvenokārt veicinājis mēneša inflāciju 0,6% apmērā. Attiecībā pret iepriekšējā gada aprīli, cenas augušas par 0,5%.
Patēriņa cenas Latvijā, visticamāk, turpinās savu pieticīgo gada kāpumu arī turpmākajos mēnešos. Šogad kopumā vidējo patēriņa cenu kāpumu Swedbank prognozē 0,8% apmērā, kas patērētājam ir salīdzinoši labvēlīgs pieaugums. Šogad gaidāma eiro kursa pavājināšanās attiecībā pret ASV dolāru, kas cenas augt skubinās precēm, kas pirktas dolāros – piemēram, naftai un gāzei, elektronikai, kafijai un tējai. Tas gan nenozīmē, ka visas šīs preces noteikti kļūs dārgākas; to cenu, protams, var ietekmēt arī citi faktori. Attiecībā uz naftu, tās ieguves apjomi pasaulē joprojām pārsniedz tās patēriņu un šobrīd nav pamata krasam cenas turpmākam pieaugumam. Naftas cenas šogad varētu svārstīties ap 60 dolāriem par barelu, kas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos Latvijā degvielas cenu nelieli kritumi varētu mīties ar nelieliem kāpumiem.