Kaut arī gada beigās gaidāms nedaudz straujāks cenu pieaugums, tas aizvien būs vājš, norāda ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, samazinājās par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,2%.
Ko eksperti prognozē turpmāk – iespējams uzzināt galerijā augstāk!
#1/5
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Jau otro mēnesi pēc kārtas patēriņa cenas ir samazinājušās, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Joprojām galvenais faktors, kāpēc cenu līmenis gada griezumā ir samazinājies, ir naftas produktu cenas. Šī krituma rezultātā joprojām būtiski lētāka pret pagājušo gadu ir gan degviela, gan siltumenerģija. Jāteic gan, ka visticamāk jau janvārī un februārī, naftas cenai saglabājoties esošajā līmenī, inflācija atgriezīsies, jo izzudīs relatīvi augstās naftas cenas bāzes efekts. Piemēram, izteikta eiro, Brent jēlnaftas cena šobrīd pasaules tirgos ir dārgāka nekā tas bija šogad janvārī.
Nedaudz savu jaudu sāk zaudēt pakalpojumu inflācija, kas pēdējos mēnešos tuvojas 2% atzīmei, līdz tam vairāk atrodoties tuvāk 3% līmenim. Paredzams, ka nākamgad inflācija varētu normalizēties, kopumā atrodoties 1,5% apmērā.
#2/5
Finanšu ministrija
Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,2%. Lai gan pakalpojumu cenas oktobrī palielinājās par 2,3%, ko galvenokārt nodrošināja izglītības un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums, tomēr tas bija nepietiekošs, lai kompensētu straujo degvielas cenu kritumu par 18,4% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri. Tādējādi tieši degvielas cenu kritumam bija noteicoša ietekme uz kopējo cenu līmeņa samazinājumu gada griezumā.
Energoresursu (elektroenerģija, gāze, cietais kurināmais, siltumenerģija un degviela) cenu dinamika jau vairāk nekā divus gadus ir negatīva. Arī oktobrī bija fiksēts energoresursu cenu kritums, cieši sekojot naftas cenu attīstības dinamikai pasaules tirgos.
Energoresursu inflācijas devums Latvijas kopējā inflācijā pēdējos 12 mēnešos ir aptuveni mīnus 1 procentpunkts. Energoresursu cenu kritums izskaidro vājo kopējo inflācijas apmēru pēdējā laikā ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā kopumā. Elektroenerģija ir vienīgā no energoresursu kategorijas komponentēm, kura pašreiz nodrošina paaugstinošo efektu Latvijas kopējam cenu kāpumam.
Pārtikas preču cenas kopumā samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri. Lielākais kritums fiksēts piena un gaļas produktiem un to izstrādājumiem. Kritumu daļēji var izskaidrot ar šo pārtikas preču eksporta embargo uz Krieviju, kā arī šo preču sīvo konkurenci Eiropā kopumā.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss uzrāda pieaugumu pēdējos divos mēnešos. Taču indeksa vērtība ir joprojām zemāka nekā šā gada sākumā un vēl būtiski atpaliek no iepriekšējo gadu vērtības. Tas norāda, ka pasaules tirgū vēl arvien ir neziņa par nākotnes pieprasījuma apjomiem.
Šī brīža patēriņa cenu tendences labi raksturo attīstību, kāda acīmredzot būs arī turpmākajos šā gada mēnešos - vietējie faktori dod minimālu spiedienu uz cenu kāpumu, svārstības noteic galvenokārt ārējās vides un sezonālie faktori.
#3/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Nelielo kāpumu galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai, apģērbiem un apaviem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritums ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem.
Šāds neliels mēneša cenu kāpums joprojām gada inflāciju uztur negatīvu, respektīvi, -0,2%. Galvenās tendences nosaka cenu samazinājums precēm par 1,1%, kamēr pakalpojumu cenas ir augušas par 2.3%. Ielūkojoties detalizētāk preču kategorijās, zemo inflāciju diktē cenu kritums degvielai, siltumenerģijai, gāzei, kā arī pienam un tā produktiem. Krasākais kāpums ir bijis elektroenerģijai, pasažieru transporta pakalpojumiem, alum un augļiem.
Gads tuvojas noslēgumam un gada sākumā esošās ekspektācijas par inflācijas aktivizēšanos ir izrādījušās pārāk optimistiskas, un šā gada inflācija vien nedaudz pārsniegs pērnā gada līmeni. To ir noteicis ļoti daudz faktoru, kur primārie ir pārtikas un energoresursu cenu sarukums, jo īpaši tālāks naftas cenu kritums rudenī. Naftas cenas varētu stabilizēties ļoti lēni. Skaidrākas pazīmes būs vērojamas nākamā gada otrajā pusē, un to prognozējamais cenu līmenis ir 55-60 dolāri par barelu. Visaptverošs pārtikas cenu kritums, visticamāk, izpaliks. Atsevišķiem produktiem cenas varētu nedaudz arī pakāpties, piemēram, ja stabilizēsies piena cena pasaulē un palielināsies eksports, cenu izmaiņas sekos arī vietējā tirgū. Visai mērenā izaugsme piebremzēs arī cenu kāpumu pakalpojumiem, kaut tur kāpums būs nedaudz jūtamāks, kas lielai daļai sabiedrības veidos inflācijas uztveri. Skatoties plašāk, pūliņi iedzīvināt inflāciju pasaulē turpinās. Daudzās valstīs inflācija ir tuvu vai jau sasniegusi savu zemāko punktu un līdzīgi kā Latvijā, tā atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas spiediena ietekmē. Taču zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors.
#4/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Kā bija gaidāms, patēriņa cenas oktobrī augušas par 0,3%. Nelielo cenu kāpumu galvenokārt noteica sezonāls dārzeņu cenu kāpums par 19,5%, kā arī ziemas kolekciju nonākšana apģērbu veikalos – apģērbu cenas auga par 6,8%. Savukārt jau ceturto mēnesi pēc kārtas patērētājiem draudzīgāka kļuvusi degvielas cena – šomēnes tā samazinājās par 1.8%. Lētāki kļuvuši arī tūrisma pakalpojumi, par 6,9%. Lētāka degviela un tūrisms bija galvenie mēneša cenu izaugsmi iegrožojošie faktori. Oktobris bijis otrais mēnesis pēc kārtas ar nelielu, importētu gada deflāciju. Kopējo cenu samazinājumu par 0.2% attiecībā pret pērnā gada oktobri galvenokārt noteica par 18.4% lētāka degviela, par 14% lētāka siltumenerģija un par 9.4% lētāka gāze. Savukārt pakalpojumu cenas augušas par 2.3%, tai skaitā turpinās stabila cenu izaugsme frizētavās (3.5%) un ēdināšanas pakalpojumos (2.8%).
Patēriņa cenu kāpums gada atlikušajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada nogali pakāpeniski pieņemsies spēkā. Novembrī tas vēl būs ļoti pieticīgs, bet decembrī, visticamāk, sasniegs aptuveni 1% atzīmi, jo pazudīs labvēlīgā ietekme no naftas cenu krituma pērnā gada beigās. Šogad kopumā patēriņu cenu izaugsme gaidāma tikai pāris procentu desmitdaļu apmērā. Savukārt nākamgad straujš kāpums naftas un pārtikas izejvielu cenās pasaulē netiek prognozēts, tāpēc patēriņa cenu izaugsmi Latvijā aizvien vairāk noteiks iekšēji faktori (piemēram, salīdzinoši spēja algu izaugsme). Nākamgad kopumā patēriņa cenu izaugsme būs nedaudz zem 2%.
#5/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Dati nesagādāja pārsteigumus ne kopumā, ne atsevišķās pozīcijās. Neliela deflācija ir turpinājusies, bet jau novembrī tā varētu būt beigusies. Būs pagājis gads kopš krasā naftas cenu krituma pērnā gada nogalē, tāpēc, cenu līmenim attiecībā pret iepriekšējiem mēnešiem mainoties pavisam nedaudz, gada inflācija strauji pieaugs. Bāzes efektu ietekme jau spilgti izpaužas piena produktu cenās. Ja vēl augustā tās gada griezumā samazinājās par 9.7%, tad oktobrī vairs tikai par 3.4%. Piena cenas pērn kritās dažus mēnešus pirms naftu sabrukuma, Krievijas importa embargo ietekmē, un bāzes efekti tagad strauji vājinās.
Ļoti līdzīga patēriņa cenu indeksa dinamika būs arī eirozonā kopumā, kur gada inflācija no nulles pakāpsies līdz apmēram 0.8%. Latvijā gada inflācija pakāpsies līdz nedaudz augstākam līmenim, jo arī algu pieaugums mums ir lielāks. Nākamā gada 1.pusē gada inflācija svārstīsies ap 1%. Taču kas notiks pēc tam?
Varētu pusnopietni teikt, ka patēriņa cenas Latvijā prognozēt ir ļoti viegli — atliek vien zināt, kā mainīsies algas un importa cenas. Algu pieaugums turēs pakalpojumu cenu inflāciju 2-3% diapazonā. Importa izmaksu līmenis vēl turpinās savu planējumu lejup, bet arvien pakāpeniskāk. Bloomberg izejvielu cenu indekss eiro izteiksmē jau divus mēnešus ir gandrīz nemainīgs, taču līmenis ir zemāks par jebkuru, kas piedzīvots kopš 1999.gada. Ietekme uz patērētāju cenām vēl nav pilnībā izpaudusies.
Vismaz vēl nākamgad nav gaidāma strauja importa izmaksu sadārdzināšanās. Te svarīgākā komponente ir enerģijas cenas, kuras savukārt tieši vai netieši nosaka nafta.
Šogad un nākamgad naftas cenas būs diezgan stabilas, ja nebūs lielu ģeopolitisku satricinājumu. Taču tālākā nākotnē naftas cenām jāpieaug, jo pašreizējais cenu līmenis nokauj investīcijas, šogad tās būs par 20-25% mazākas nekā pērn. Šodien iznākušais DNB Markets naftas tirgus apskats norāda — lai turpinātu augt slānekļa naftas ieguve, nepieciešamas naftas cenas 60-80 dolāru par barelu diapazonā. 2020.gadā tirgum būs nepieciešami 5 miljoni barelu dienā no šī avota, salīdzinājumam, tā ir gandrīz puse no Saūda Arābijas ražošanas apjoma.
Tāpēc 2017.-2018.gadā vidējā cena varētu būt ap 70 dolāru un līdzīgā līmenī tā varētu saglabāties arī tālākā nākotnē. Nākamais gads būs pārejas periods uz jauno līdzsvaru, un cenas būs nedaudz augstākas nekā šogad jeb vidēji ap 60 dolāriem par barelu. Galvenais cenas kāpumu bremzējošais faktors nākamgad būs piedāvājuma pārpalikuma turpināšanās. To varētu samazināt ļoti ātri, jo ražošanas jaudu noslodzes līmenis pasaulē ir ļoti augsts. Taču OPEC valstu kodols visdrīzāk vēlēsies vēl pamatīgāk atvēsināt konkurējošu enerģijas piedāvātāju investīciju plānus. Ražošanas pārpalikums neizraisīs cenu kritumu, jo uzkrāšanas jaudas vēl nav izsmeltas un tiek strauji palielinātas, jo īpaši Ķīnā.
Mierīga cenu pieauguma scenāriju var izjaukt politiski faktori. Viens no tiem ikdienas ziņās tiek minēts maz, bet var izrādīties nozīmīgs — tā ir gaidāmā paaudžu maiņa Saūda Arābijas monarhijā, kuru līdz šim pārvaldījuši tikai valsts dibinātāja, 1953.gadā mirušā Ibn Saūda dēli.
Ekonomikā viss ir savstarpēji saistīts, cenu ietekme uz patērētājiem cieši savijas ar ietekmi uz ražotājiem. Izejvielu cenu krituma ietekme uz mūsu ekonomiku ir labvēlīga, kaut ne vienmēr un visur. Nav šaubu, ka labvēlīga ir enerģijas cenu krituma ietekme, kas varbūt nepatīk koksnes granulu ražotājiem, bet būtiski neietekmē viņu darbību. Latvija daudz vairāk iegūst no zemām metāla cenām, nekā zaudē no problēmām metāla ražošanā, lai cik liela uzmanība tai netiktu veltīta mēdijos. Atšķirībā no metālapstrādes un mašīnbūves, metālu ražošana nav mūsu ekonomikas nākotnei izšķiroši svarīga nozare.